Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. novembris, 2015
Drukāt

Saeimas priekšsēdētāja 18. novembra svētku runā asi kritizē politiķu neizdarības (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Tradicionālo militāro parādi 11. novembra krastmalā klātienē vēroja vairāki tūkstoši cilvēku. Tajā piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu. Plecu pie pleca ar mūsu karavīriem soļoja arī ASV, Lielbritānijas, Igaunijas, Lietuvas un citu sabiedroto valstu armijnieki. Parādi komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts. “Kā bruņoto spēku augstākais vadonis esmu gandarīts un lepns par katra karavīra stāju un profesionalitāti, par teicamām kaujas spējām un uzkrāto pieredzi. Šodienas militārā parāde ir apliecinājums tam, ka mūsu rindās ir daudz cilvēku, kuri ir gatavi – ja būs nepieciešams, ar ieročiem rokās aizstāvēt savu dzimteni Latviju!” savā runā, pieņemot parādi, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Par spīti drēgnajam laikam un lietum, gaisotne parādes vērotāju vidū bija ļoti gaiša – apkārt daudz smaidu un skanēja apsveikumi. Citāda atmosfēra valdīja turpat blakus uzstādītajā VIP ložā, kur pulcējās prominences. Vairāki sastaptie politiķi man atzina, ka svētku prieku viņiem pabojājusi Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runa parlamenta svinīgajā sēdē.

Šoreiz I. Mūrnieces runā daudz pārmetumu bija veltīts iekšējās drošības dienestiem. “Latvijas tiesībaizsardzības iestādes centīgi nodarbojas ar cilvēku, kas salauzis slotaskātu piketā, kurā tika slavināta Krievijas agresija Ukrainā. Bet tās neredz vairākkārtēju Maidanam veltītās izstādes demolēšanu valdības ēkas durvju priekšā. Tiek apsūdzēts cilvēks, kas vērsies pret demonstrāciju agresijas atbal­stam, bet tiek pieļauts vairākkārtējs politisks vandalisms galvaspilsētas sirdī. Sabiedrība valsts varai jautā: kā tas var būt?” teica I. Mūrniece. Runā, kuru klātesot klausījās arī Krievijas, Vācijas, ASV, Lielbritānijas un citi Latvijā akreditētie vēstnieki, spīkere uzsvēra: “Valstī, kurā okupācijas laikā veiktās kolonizācijas rezultātā ir palikuši tikai 62 procenti pa­mattautas, ir jāsper izlēmīgāki soļi saliedētākas nācijas veidošanā. Mums joprojām ir etniski sadalītas skolas. Politiskā griba uzsākt izglītību valsts valodā ir izrādījusies nenoturīga. Latvijā dzīvojošie patvēruma meklētāji jo­projām bērnus sūta skolās, kurās mācības notiek krievu valodā. Integrācija ir valsts drošības jautājums. Un integrācija nav iespējama sabiedrībā, kurā sašķeltība mākslīgi tiek uzturēta kopš bērnības.” Viņa arī uzsvēra, ka, lemjot par patvēruma meklētāju uzņemšanu, politiķi nedrīkstētu ignorēt sabiedrības viedokli. Runa tika pabeigta uz pozitīvas nots – Saeimas priekšsēdētāja uzteica dažādus pilsoniskos aktīvistus, piemēram, neredzīgo kustības aktīvistu Māri Ceiruli, organizācijas “Ziedot.lv” vadītāju Rūtu Dimantu, jauniešus, kas Jelgavā no izpostīšanas sargāja izstādi “Maidana cilvēki”, Ukrainas atbalsta kustību un latviešu diasporas organizācijas. Mūrniece aicināja politiķus ņemt piemēru no šiem ļaudīm, lai Saeima atgūtu tautas uzticību un savu vietu kā valsts politikas centrs.

Koalīcijas partneri pēc runas noklausīšanās rādīja skābas sejas. Īpaši sadrūmis šķita iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Avoti “Vienotībā” zināja teikt, ka ministru nopietni aizvainojuši Mūrnieces pārmetumi drošībniekiem. Aptaujātie koalīcijas partneri gan atteicās oficiāli komentēt spīkeres runu, bet pie izslēgta diktofona pārmeta viņai subjektivitāti un puspatiesību izplatīšanu. Opozīcijas frakcijas “Saskaņa” pārstāvis Valērijs Agešins gan kritizēja atklāti: “Diemžēl mūsu spīkere bieži vien aizmirst, ka viņa pārstāv visu parlamentu, nevis tikai savu frakciju. Šāda runa varbūt iederētos NA kongresā, bet ne valsts svētkos.” V. Agešins arī prognozēja, ka nākamā gada 18. novembrī uzrunu Saeimai teiks jau kāds cits spīkers.

Arhibīskaps Jānis Vanags svētku dievkalpojumā Doma baznīcā vakar uzsvēra, ka Rietumu civilizāciju pašlaik būtiski apdraud vērtību degradācija un migrantu ieplūšana, kas nāk ar savām, bieži vien Eiropai naidīgām vērtībām. Latvijas ļaužu dvēselēs dzīvo gan līdzcietība, gan solidaritāte, taču šo vērtību uzplaukšanai politiķiem ir jāpieņem gudri lēmumi, sacīja Vanags un piebilda, ka tad nebūs bēgļu uzņemšana jāpopularizē reklāmās vai jākaunina cilvēki par viņu nostāju.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. … Beidzot … mums ir cilveks ap kuru visi varam vienoties … un ta ir: Murniece !

  2. Paldies Inārai Mūrniecei par iedvesmojošo, Saeimas spīkeres amatam pienācīgo runu! Tā sabiedrības šķelšana ir vienreiz jāizbeidz!!

  3. Izcila Saeimas priekšsēdētājas runa! It sevišķi svarīgs bija teiktais par Ukrainu un par latviešu diskrimināciju savā zemē,prasot, lai viņi darbavietās runā krieviski. Tas daudzus latviešus aizvaino, un Mūrniece skarbi pateica, ka tas nav normāli.
    Skaidrs, ka tie politiķi, kuriem latvieši ir vienaldzīgi, bija skābi. Bet vēl skābākam jābūt vēlētājam uz šādiem politiķiem. Nākamajās Saeimas vēlēšanās tas ir jāatceras. Cerams, ka NA tad kļūs par lielāko latviešu partiju nespējīgās Vienotības vietā! Varbūt Mūrniece tad varētu kļūt par Ministru prezidenti?

  4. Tik publiskas atklātības Helsinki-86,tautas nīdētajiem,kuri atkal izrādas ir bijušie komunisti un komsorgi,netīk pat klausīties un pat tiek draudets.Ceresim ka latvieši vienreiz saņemsies un šo bijušo,teroru izbeigs,demokratiskā ceļā liedzot piekļuvi varai visiem bijušajiem komunistiem un komsorgiem.Šajā kategorijā bijušo nav nevar būt,viņiem naids pret tautu un kolaboracionisms ir iekodets.

Draugiem Facebook Twitter Google+