Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. septembris, 2012
Drukāt

Trombs atrāvās un…

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Nekas neliecināja, ka tuvojas nelaime. Vīrietis labākajos gados, pietiekami sportisks, nekad nebija sūdzējies par veselību, līdz pēkšņi saļima un gāja bojā, nesagaidījis mediķu ierašanos. Tā notika arī ar bijušo zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, kuram bija tikai 47 gadi. Uzskata, ka pēkšņās nāves iemesls bijis trombs – asins receklis, kas atrāvies no savas vietas. Vai to varēja paredzēt un novērst? 


 

Bloķē plaušu artēriju

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājs Vitālijs Zvirgzdiņš stāsta, ka viens no biežākajiem cilvēka pēkšņas nāves iemesliem ir venozā tromboembolisma slimība, kuras iemesls ir dziļo vēnu tromboze. Atrāvies trombs caur venozo asinsrites sistēmu ceļo uz sirds labo pusi, no kurienes nokļūst plaušu artērijā, to daļēji vai pilnībā nosprostojot. Eiropā veiktie epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka vidēji ir apmēram 1600 dziļo vēnu trombozes gadījumi uz 
100 000 iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka Latvijā no šīs slimības varētu ciest ap 3000 cilvēku. Eiropā uz katriem 100 000 iedzīvotāju no plaušu embolijas mirst 60 cilvēki.

 

“Plaušu artērijas tromb­embolija var rasties pat vairāk nekā pusei dziļo vēnu trombozes pacientu. Ja tā ir masīva, tas ir, ja trombs ir ļoti liels vai ir pat vairāki trombi, kas pilnībā nosprosto plaušu artēriju, tad var iestāties pēkšņa nāve,” skaidro asinsvadu ķirurgs.

 

Statistika liecina, ka, piemēram, ASV, kur ik gadu apmēram divi miljoni amerikāņu cieš no dziļo vēnu trombozes, 200 000 pacientu nāve saistīta ar venozu tromboembolismu.

Kas liecina par to, ka trombs nosprostojis plaušu artēriju? “Pirmais simptoms nereti ir nāve,” saka ārsts.

Izredzes sagaidīt ātro palīdzību, tikt līdz slimnīcai un izdzīvot ir tiem cilvēkiem, kuriem trombs iesprūdis nevis galvenajā plaušu artērijas zarā, bet kādā no sīkākajiem atzariem. Trombus plaušu asinsvados var atklāt, veicot kompjūterangiogrāfiju.

 

Bīstamais nekustīgums

Iespēju saslimt ar dziļo vēnu trombozi un venozo tromboembolismu palielina hormonālās kontracepcijas lietošana, hormonus aizvietojošā terapija (HAT), operācijas, smagas traumas, kājas lūzums, varikozas vēnas, aptaukošanās, sirds mazspēja, ilgstošs nekustīgums, nepietiekama šķidruma uzņemšana ikdienā un iedzimti defekti recēšanas sistēmā. “Medicīniskajā literatūrā aprakstīts gadījums, kad no plaušu artērijas embolijas gājis bojā jaunietis, kas vairāk nekā diennakti nekustīgi bija nosēdējis pie datora,” atklāj ārsts.

Zināms, ka pēkšņa nāve pēc tam, kad trombs nobloķējis plaušu artēriju, nereti piemeklē arī ceļotājus, piemēram, pēc gara lidojuma. Kādēļ ilgstoša sēdēšana ir tik bīstama?

 

“Nekustīgi sēžot krēslā ar lejup nolaistām kājām, ikru muskulis nedarbojas un nemasē dziļās kāju vēnas, tādēļ asins plūsma sirds virzienā kļūst lēnāka. Bet, lai attīstītos vēnu tromboze, jābūt vismaz diviem no trim riska faktoriem – lēnai asins plūsmai, asinsvadu sieniņas bojājumam, kas var rasties slimības vai traumas dēļ, vai izmaiņām asins ķīmiskajā sastāvā,”

 

skaidro Vitālijs Zvirgzdiņš, piebilstot, ka visbiežāk dziļo vēnu trombozes iemesls tomēr ir izmaiņas asins plūsmā un asins recēšanā.

Tā kā slimība visbiežāk skar kāju un iegurņa asinsvadus, jāveic dupleksultrasonogrāfija. Ja tiek atklāta hroniska venoza mazspēja, profilakses nolūkā jāvalkā kompresijas zeķes. Tās pirms garāka lidojuma vai brauciena autobusā ieteicams uzvilkt arī cilvēkiem, kuriem ir liekais svars un hroniska sirds mazspēja.

 

No sirds uz smadzenēm

Cilvēkiem, kuriem ir sirds priekškambara mirdzēšana un kuriem sirds priekškambarī ir izveidojušies trombi, kāds no tiem var atrauties un aizceļot uz smadzeņu asinsvadiem. Ja trombs pilnībā nosprosto kādu no lielajām artērijām, piemēram, iekšējo miega artēriju, pacientu bieži vien glābt neizdodas, norāda Vitālijs Zvirgzdiņš. Nereti mediķu palīdzība par vēlu nāk arī cilvēkiem ar ļoti plašu miokarda infarktu.

Ja pacientam ir kāds sirds starpsienas defekts, atrāvies trombs var pārvietoties no venozās asinsrites sistēmas, nonākt lielajā asinsrites lokā un iesprūst smadzeņu asinsvados, izraisot insultu. Tas ir viens no biežākajiem insulta iemesliem gados jauniem cilvēkiem.

Lai ieraudzītu trombus sirds priekškambarī, jāizdara ehokardiogrāfija.

 

“Šāds izmeklējums jāveic arī tad, ja ir perifēro artēriju trombembolija, kad trombs nokļuvis līdz kājām vai vēdera asinsvadiem,” stāsta ārsts. Ja pacients laikus nokļuvis slimnīcā, šos trombus iespējams likvidēt.

 

Ārsts atceras divdesmitgadīgu sievieti, kas nonāca slimnīcā ar abu kāju iegurņa artēriju trombemboliju. Kad trombi bija izņemti, viņai veica ehokardiogrāfiju, kurā bija redzams trombs pie sirds vārstules un bija nepieciešama arī sirds vārstuļa operācija. Ja tas laikus netiktu atklāts, viss varēja beigties bēdīgi,” atzīst ārsts.

 

Uzziņa

* No asinsrites sistēmas slimībām 2011. gadā miruši 15 673 cilvēki, no tiem 6929 vīrieši un 8744 sievietes.

* No akūta miokarda infarkta pērn miris 1251 cilvēks (720 vīrieši un 531 sieviete), bet no cerebrovaskulārām slimībām (insults) – 4371 cilvēks (1619 vīrieši un 2752 sievietes).

* No asinsrites sistēmas slimībām pērn miruši 7 bērni līdz 14 gadiem, bet vecumā no 15 līdz 59 gadiem bojā gājuši 1725 cilvēki.

8 Vidējais mirstības radītājs no asinsrites sistēmas slimībām Latvijā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem, ir 761,5. Rīgā – 707,7, Pierīgā – 629,6, Vidzemē – 791,1, Kurzemē – 804,5, Zemgalē – 776,6, bet Latgalē – 967,1.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+