Tuvākajos mēnešos, visticamāk, pastiprināsies ūdens trūkuma problēma laukos 1
Turpinoties sausumam, daudzās akās trūkst ūdens vai tās pilnībā izsusējušas, un, ja Latviju nepiemeklēs spēcīgas lietavas, tuvākajos mēnešos situācija pasliktināsies, liecina aģentūras BNS apkopotā informācija.
Daugavas baseinā Krievijā, Baltkrievijā un Latgalē sausums sākās jau pagājušajā gadā, bet pēc siltās 2014.-2015.gada ziemas, kad tikpat kā nebija sniega, ūdens rezerves sāka izsīkt lielā Latvijas daļā. Šā gada augustā, kas bija neparasti sauss, vairākās akās ūdens pazuda, septembrī situācija mazliet uzlabojās, bet sausais oktobris problēmu atkal pastiprinājis.
Laika prognozes liecina, ka tuvākajās nedēļās joprojām būs maz nokrišņu un sausums turpināsies. Parasti rudenī veidojas pazemes ūdens krājumi ziemai, tādēļ tuvākajos mēnešos, iestājoties salam, ūdens var pazust lielākā skaitā aku.
Jau ziņots, ka saskaņā ar ASV meteorologu organizācijas “AccuWeather” prognozēm šī ziema Latvijā varētu būt aukstāka un sausāka nekā pērn.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka ūdens līmenis upēs un ezeros patlaban ir neparasti zems, bet stabils.
Šoruden novērota arī vairāku strautu izzušana. Grāvji, kas rudenī parasti ir ūdens pilni, stāv tukši, arī purvi vietām kļuvuši sausi.
Ja zems ūdens līmenis saglabāsies arī upju aizsalšanas periodā, palu laikā ziemā vai pavasarī palielināsies ledus sastrēgumu un lokālu plūdu risks.
Barga un ilgstoša sala gadījumā iespējama atsevišķu upju, ezeru un dīķu izsalšana un visu zivju bojāeja. Zemais ūdens līmenis palielina arī zivju nosmakšanas risku.
Virszemes un pazemes ūdens krājumus var atjaunot vai nu spēcīgas lietavas rudenī un ziemā, vai arī biezas sniega segas kušana atkušņa laikā ziemā vai pavasarī.
