Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
2. februāris, 2017
Drukāt

Egils Līcītis: Vecrīgā var ierasties sētnieks ar slotu

Foto - LETAFoto - LETA

Vai nu sekojot ārpus Latvijas notiekošajiem globālās nekārtības procesiem, vai klausoties Levita kungā, kurš citēja Mārtiņu Luteru, ka pasaule ies bojā nevis tāpēc, ka sliktie rīkojas, bet tāpēc, ka labie nerīkojas, mūsu valstī jūtama ūdeņu sakustēšanās. Varbūt piraņas politiskajā dīķī sajutušas asiņu smaku? Pagaidām vēl ir vilnīšu ņirba, izmestas makšķeres, vai pludiņu paraustīs, pieķersies, sāks vilkt un notiks lielā cope. Vēlēšanās sarosījušies līdz šim dūņās dusējušie radījumi, čupojas briestoši veidojumi, nāk progresīvie spēki. Var gadīties, viņu vidū būs politikai senāk piederējušas vai nepiederošas personālijas, bet visas – plašākai publikai diezgan pazīstamas.

Ārzemēs panākumus gūst sīkpartijas, kuras likās uz mūžu ieslodzītas pundurībā, vai pavisam zaļknābji debitanti, un vēlētāji ir gaužām atsaucīgi balsot par jaunpienācējiem, kuri jo galējāki un detonējošāki, jo labāk. Vienalga, vai “nelegālisti” pārstāv kreiso, labējo nišu vai vilksviņzin kādu virzienu. Vienkārši – masām ir līdz kaklam apnikušas pašreizējās elites sausās, tukšās, gludi piefrizētās un iestudētās runas. Apsaukāšanās par šurpu maršējošiem populistiem neko nelīdz. Godīgi sakot, ikviens politiskā branžā sabalansētam vēlētāju uzturam pievieno pamatīgu porciju populisma un darbojas ar prātu manipulēšanu, ko sauc par smadzeņu pūderēšanu. Tāpēc vakarējie nav vis labiņie “rukātāji” un no populisma brīvie, kamēr gaišas rītdienas solītāji – tukšu muldētāji bļauri ar viltotu preci. Es populismu formulētu kā dzīvi bez pārmaiņām, kur ar “velkošām” idejām ir tuksnesīgāk kā Sahārā vai Kalahari, un valdošo partiju vienīgais mērķis ir noturēties pie varas.

Turklāt vēlētājs nav vis plikām rokām ņemams un ap stūri apvedams vientiesis. Cilvēkiem tomēr jāpiedāvā nevis mirāžas, bet taustāmas lietas mūra apkārtmērā (skat. mr.Trampa programmu). Pie sagaidāmās ekspozīcijas maiņas cilvēki arī cer, ka vēl nelietotiem politiskajiem varoņiem būs vairāk vīrestības, drosmes un izlēmības nekā nolietotajiem lokomobīļiem.

Atgriežoties tēvijā, mūsu valstī dzejnieku un partiju nekad nav trūcis. Taču politiskā mikroflora paģība zem t.s. valdošo partiju hegemonijas, blietes un svara un neizturēja skaudros konkurences pārbaudījumus. Nebija asuma, līderu, intelekta un pārsvarā tās arī bija anekdotiskas organizācijas. Situācija mainās, kad šīs pasaules varenie kļūst pārāk labi paēduši, aptaukojušies un atslābuši, it kā viņiem pienāktos priekšrocības uz sēdvietas krēsliem kā agrāk lielā tēvijas kara invalīdiem. Līdzšinējie peramie zēni no tā iedvesmojas un prāto – vai šitos gurdenos mēs nevarētu utilizēt un ar škic padzīt! Vieniem būs gana uzpūst ķimizētu aerosolu, un tie notirinās peciņas. Otriem pietiks iemest ar dīvānspilvenu, lai vecās konstrukcijas sagāztos. Tas ir nedaudz pārspīlēti, bet valdošo partiju trio nudien vairs nav ne ūdensnecaurlaidīgs, ne ugunsdrošs. Tur ir sūces, ķildība, velkas nelabu smaku šlepe, un, ja vēl draud vilkt gaismā ārkārtēji nepatīkamus faktus, tad ķeza garantēta un drīz dziedama gul­bja dziesma.

Tas nenozīmē, ka politiskā pārvalde nonāks jaunas alianses rokās, un pērnie vadītāji pazudīs kā sniegs. Nostradamuss vēl nezinās teikt, kurš būs tradicionālais mazākais ļaunums. Bet dūšīgiem jaunas politikas veidotājiem ir labs adresāts – neapmierinātie cilvēki, kas pārliecināti, ka agrāk plaukstoši uzņēmumi strādā mazproduktīvi un nolaisti uz grunti. Dusmīgie vēlētāji, kas zaudējuši ticību kā nacionāliem auseklīšu vadoņiem, tā premjera partijai un Vecpiebalgam – nevienam nav piešķirts tituls uz mūžu kā kuršu ķoniņam. Visobjektīvāk stāvokli attēlo tante Bauskā – cik es varu no politiķiem klausīties mļe, mļe, mļe!

Trampa kungs stādījis megauzdevumu – iztīrīt ASV pilsoņiem kaitīgo, parazitējošo, dienaszagļiem pārpilno Vašingtonu. Tikmēr Latvijas ļaudis būs sajūsmināti par ievērojami vieglāk sasniedzamu horizontu – Vecrīgas izslaucīšanu ar jaunu slotu no miegainiem varasvīriem un vietējā planktona izkulstīšanu. Bieži mēdz teikt – aizaugušā politiskā dīķī jāielaiž līdaka karpu pabiedēšanai. Mūsu apstākļos pat no niedrēm izsprucis badīgs asaris ūdenslāmā sataisīs lielu plunkšķi un atradīs noēdamas barības bāzi.

Pievienot komentāru

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Aizbērt Daugavu!

Lai atslogotu satiksmi pār tiltiem, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis rosinājis izskatīt ideju par prāmju un laivu satiksmi Daugavas šķērsošanai.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+