Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. jūnijs, 2014
Drukāt

Ukrainas rētas dzīs ilgi. Saruna ar Sergeju Cipļajevu (4)

Ciplajevs2_8

Krievijas republikānisko tradīciju un institūciju attīstības fonda “ResPublica” prezidents Sergejs Cipļajevs Jūrmalā apmeklēja “Baltijas foruma” konferenci. Cipļajevam ir plaša pieredze Krievijas politiskajā vidē –  viņš bijis PSRS tautas deputātu kongresa dalībnieks un vēlāk arī pirmā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pārstāvis Sanktpēterburgā.

– Kā jūs raksturotu Ukrainā notiekošo?


– Izveidojusies dziļa krīze, kuru izraisīja vairāku faktoru sakritība. Izejas punkts krīzei bija ļoti spēcīgās atšķirības, kas valda starp Ukrainas austrumiem un rietumiem. Uz tā “uzklājās” pilnīgi neprofesionāla Viktora Janukoviča prezidentūra. Viņš izdarīja visas kļūdas, kādas vien bija iespējamas. Valsts novešana līdz revolūcijai parādīja tobrīd valdošās komandas nekompetenci.

Par politisko sistēmu vienmēr ir atbildīgs tās līderis. Piecus gadus Ukrainas vara tautu pārliecināja, ka Eiropas izvēle ir tās mērķis un notiek pakāpeniska virzība uz to, bet neilgi pirms Asociācijas līguma parakstīšanas it kā pārdomāja. Šādu strauju pavērsienu gadījumā uzreiz nepieciešama valdības un prezidenta atkāpšanās. Kas notika tā vietā? Kad bija pirmais Eiromaidans un studenti sāka jau izklīst, Janukovičs pret viņiem vērsa specvienību “Berkut”, vēlāk sekoja pulcēšanās brīvību ierobežojošie likumi. Sapratnes par notiekošo Janukovičam nebija.

Tālākais, kas notika – šīs krīzes saistībā sākās Krievijas un Rietumu savstarpējā pretestība. Krievijas reakcija bija pārmērīga. Pie mums Ukraina tiek uzskatīta par interešu sfēru, kurā neviens nedrīkst iejaukties. Sabiedrībā ir ļoti spēcīgs pretnostatījums starp Krieviju un ASV, pārējais bija kā cīņa starp “labo un ļauno”. Tā ir aina, kuru redz liela daļa Krievijas iedzīvotāju.

– Vai notikušajā Krimā un pašlaik nemieros Ukrainas austrumos redzat arī labumu Krievijai?


– Manuprāt, tas, kas izveidojies, ir Krievijas stratēģisks zaudējums. Krimas pievienošana Krievijai nav savienojama ar pasaulē ierasto kārtību. Krievijai šobrīd vajadzētu sadarboties ar citiem globālajiem spēkiem, palīdzot Ukrainai atjaunot valsti, tā nebūtu ieinteresēta savā tuvumā iegūt anarhistiskas teritorijas, kas novedīs pie humānās katastrofas un kriminālām zonām. Ukrainas austrumu reģionu “palestinizācija” nav Krievijas interesēs. Tagad visiem spēlētājiem, tostarp ASV un ES, jādomā, kā izveidot spēcīgu Ukrainas valsti. Krievija ir uzvarējusi cīņu, bet zaudējusi visu kampaņu. Liela daļa ukraiņu tagad Krieviju saskata kā ienaidnieku, un otrādi – Krievijā iedzīvotāji kā ienaidnieku uzlūko Ukrainu. Es ar interesi palūkošos, kā Krievijas politiķi teiks – “brālīgā ukraiņu tauta”, un tas agri vai vēlu būs jādara. Taču iecirstās rētas ir tik dziļas, ka to sadziedēšana prasīs gadu desmitus.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Veel iebeers saali krievu gaumee.

  2. Šodien jārunā par Putina un viņu tuvāko aprindu interesēm, nevis par Krievijas. Nejau Janukovičs darījis kļūdas, kļūdaini diktējis putins. Politiķis pūš miglu, kaut kas “aiz ādas” viņam ir.

  3. krievs – tā jau ir DIAGNOZE …..

  4. Ukrainā šīs rētas nesadzīs NEKAD vairs. Krievs vēlreiz sevi ir apliecinājis, kas viņš ir.Un visai pasaulei.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+