“Saskaņas centram” (SC) arī turpmāk būs daudz latviešu atbalstītāju, šovakar intervijā telekompānijas “TV3” raidījumam “Nekā personīga” sacīja SC līderis Nils Ušakovs.

Lasītākie

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Lasīt citas ziņas

“SC bija daudz latviešu atbalstītāju un, ticiet man, arī turpmāk būs,” akcentēja politiķis, atbildot uz jautājumu, vai nenožēlo, ka, atbalstot referendumu par divvalodību, SC uz visiem mūžiem zaudējis latviešu vēlētāju atbalstu.

Ušakovs norādīja, ka iepriekš viņam veltītais apzīmējums “labais krievs” nav bijis patīkams un pieņemams, jo aizskāra citus krievvalodīgos cilvēkus.

Kokteilis

FOTO. Čārlzs III apmeklējis vēža ārstniecības centru, un mediķi par viņa veselību ir noskaņoti optimistiski

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

Kā ziņots, referendumā par divvalodību piedalījušies 1 098 847 jeb 71,12% vēlētāju, liecina svētdienas vakarā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) precizētie dati.

Kopumā reģistrēti 1 545 166 vēlētāji.

Rīgā nobalsojuši 315 057 jeb 77,11% vēlētāju, ārzemēs – 39 756 jeb 72,87%, Vidzemē – 298 566 jeb 72,95%, Latgalē – 141 707 jeb 60,03%, Kurzemē – 145 250 jeb 70,98%, Zemgalē – 158 511 jeb 68,3%.

Balsošanas kastēs atrasto zīmju kopskaits ir 1 098 593. “Par” divvalodību balsojuši 273 347 vēlētāji jeb 24,88% no referenduma dalībnieku skaita, “pret” – 821 722 (74,8%), bet par nederīgām atzītas 3524 vēlēšanu zīmes (0,32%).

Galīgos tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē rezultātus varētu paziņot nedēļas laikā, aģentūrai LETA sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Sestdien notikušajā tautas nobalsošanā pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai bijusi lielākā vēlētāju aktivitāte kopš 5.Saeimas vēlēšanām 1993.gadā.

5.Saeimas vēlēšanās, kas bija pirmās parlamenta vēlēšanas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9%.

Lielāka aktivitāte bijusi tikai 1991.gadā notikušajā aptaujā par Latvijas Republikas neatkarību, kurā piedalījās 1 666 128 vēlētāji jeb 87,56% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Toreiz balsstiesības bija visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem sākot no 18 gadu vecuma un pavisam aptaujas sarakstos bija iekļauti 1 902 802 republikas iedzīvotāji.

2003.gadā notikušajā nobalsošanā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā piedalījās 1 010 467 pilsoņi.

Citos referendumos un Saeimas vēlēšanās dalībnieku skaits nav pārsniedzis vienu miljonu.