Saprātīgi apsaimniekojot mežu, var gūt lielāku labumu. Kā to panākt? 0
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa/”Lursoft”
Maijā apstiprināšanai valdībā Zemkopības ministrija (ZM) plāno iesniegt “Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.”, kas noteiks viena no Latvijas tautsaimniecības vilcējspēka – meža nozares – turpmāko attīstību. Šobrīd notiek projekta starp ministriju saskaņošana.
Zemkopības ministrijas pārstāvji (ZM) sola, ka visiem nozares dalībniekiem, pat ja esi vidēja uzņēmuma īpašnieks laukos, kļūs skaidrs, kas, kā un kāpēc meža nozarē tiek darīts. “Ja nozarē nav sava politikas plānošanas dokumenta, tad šo nozari cenšas regulēt ar citu nozaru politikas plānošanas dokumentiem, kas ne vienmēr ir pašas nozares interesēs,” pamatnostādņu nozīmi uzsver Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Savukārt “zaļie” pamatnostādnes kritizē kā vienpusējas. “Pamatnostādnes nav vērstas uz līdzsvarotu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, bet tikai stiprina esošās tendences, mežu skatot vienīgi no ekonomisko interešu viedokļa,” uzskata Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Iezīmētas jaunas nianses
Laikam ritot, ir mainījusies interese un izpratne par mežu sociālo jomu, arvien lielāka ietekme ir klimata pārmaiņām, vairāk tiek runāts par zaļo ekonomiku utt. Pēdējos gados Latvijā aktualizējusies diskusija, kāda ir labāka zemes politika, kādas ir vēlamākās lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju proporcijas.
Dokuments nosaka, ka, valstij papildu ierobežojot saimniecisko darbību, meža īpašniekam ir tiesības uz neiegūtu ienākumu kompensāciju, un tajā uzsvērts, ka meža nozares attīstības plānošana ietver ar mežu un mežu produktiem saistītu nozaru intereses un reģionu līdzsvarotas attīstības veicināšanu.
Mežu īpašniekus vairāk uztrauc, kā tieši pamatnostādnes tiks īstenotas dzīvē. Piemēram, pamatnostādnes paredz, ka vismaz 200 000 ha tiks apsaimniekoti caur meža īpašnieku kooperatīviem. Tam būtu nepieciešams komplekss redzējums, sasaiste ar ES Lauku attīstības programmā paredzētajiem atbalsta pasākumiem, jaunaudžu kopšanu, meliorācijas sistēmas rekonstrukciju utt., pauž A. Muižnieks.
Tajā iekļauti arī konkrēti darbi. Tā meža ugunsdzēsībā viens no uzdevumiem ir izveidot attālinātās novērošanas sistēmas. Lai nesēdētu cilvēks tornī, bet būtu specializētas kameras, kas identificē iespējamos riskus, infrasarkanos starojumus utt. Dokumentā iekļauta jauna lieta par medību saimniecībām, proti, panākt, ka medījamo dzīvnieku radīto postījumu apjoms nepalielinās. “Medību saimniecībām šobrīd parādās cita prioritāte. Valstiskā regulācija daudzos gadījumos nepieciešama, nevis lai pasargātu dzīvnieku populāciju no tā, ka tos pārmedī, bet panāktu risinājumu, lai saimnieciskā darbībā to var “panest”,” tā ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
