Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. aprīlis, 2012
Drukāt

Vai esi tik vesels, lai apdrošinātos?


10042012_gs_20

Esmu SEB bankas klients, un man šajā bankā ir arī hipotekārais kredīts. Izlasīju reklāmas bukletā, ka banka piedāvā jaunu produktu – apdrošināt kredītu pret neparedzētiem gadījumiem: pārejošu vai nepārejošu darba nespēju, bezdarbu un kredīta ņēmēja nāvi.

 

Ierados bankas filiālē, lai sīkāk painteresētos par piedāvājumu un to izmantotu. Darbiniece man izskaitļoja vairākus variantus, cik man būtu jāmaksā par apdrošināšanu, un iedeva tabulu ar jautājumiem, uz kuriem man bija jāatbild ar jā vai nē. Tie visi bija par veselību. Precīzi nevaru nocitēt, bet doma tāda: vai jums ir sirds saslimšanas, vai jums ir galvas audzējs, vai jums ir ļaundabīgs audzējs utt. Gribētu zināt, vai šādi dati par veselību ir iekļaujami apdrošināšanas anketās? Vai banka man drīkst uzdot jautājumus par veselību? Vai šādus datus likums nemaz neaizsargā? 
Oskars Jurss Rīgā

 

Apdrošināšanas būtība ir sniegt klientam atbalstu situācijās, kas nav iepriekš zināmas vai paredzamas. Ja klients nolemj noslēgt apdrošināšanas līgumu, kas paredz atlīdzības izmaksu zināma veselības stāvokļa izmaiņu gadījumā, persona piekrīt arī savu sensitīvo datu apstrādei, skaidro SEB dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētājs Ints Krasts.

Vai ir kādas saslimšanas, par kurām uzzinot apdrošināšana tiek atteikta? “Ja klients ietilpst paaugstināta riska grupā, var atteikt apdrošināšanu vai piedāvāt citu apdrošināšanas risinājumu,” neslēpj I. Krasts. Un ko banka dara, ja cilvēks mēģina ziņas par savām saslimšanām slēpt? “Likums par apdrošināšanas līgumu paredz, ka apdrošinātājs var atteikt klientam atlīdzības izmaksu, ja atklājas, ka līguma noslēgšanas brīdī klients ir slēpis ziņas vai sniedzis maldinošu informāciju,” atbild I. Krasts.

 

Uz jautājumu, vai klientam pirms līguma slēgšanas bankai iesniedzama arī ģimenes ārsta uzziņa, I. Krasts gan atbild, ka medicīniskā uzziņa nav nepieciešama. Bet atlīdzības izmaksas gadījumā, lai apdrošinātājs varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, likums ļaujot pieprasīt personas papildu datus.

 

Turpretim Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Ruķers skaidro, ka likumā “Par apdrošināšanas līgumu” 14. panta pirmā daļa paredz, ka, palielinoties riskiem attiecībā uz jau noslēgtiem līgumiem, cilvēkam ir jāinformē apdrošinātājs par papildu riskiem, taču tas nekādā gadījumā neattiecas uz veselības un dzīvības apdrošināšanu. Tāpat saskaņā ar minētā likuma 16. pantu veselības pasliktināšanās dēļ nedrīkst mainīt līguma noteikumus vai izbeigt līgumu. “Faktiski likums paredz to, ka personas dzīvības un veselības apdrošināšanas gadījumā personai pašai nav jāprognozē un īpaši jānovēro savs veselības stāvoklis un par tā izmaiņām nav jāziņo apdrošinātājam. Tā kā cilvēks nav ārsts, viņš pats novērtēt šo situāciju nevar,” saka M. Ruķers. Kaut arī pats likums “Par apdrošināšanas līgumu” neaizliedz šādu informāciju ievākt pirms līguma slēgšanas, godprātīgiem apdrošinātājiem tā nebūtu izmantojama. M. Ruķeris pieļauj, ka šādas informācijas ievākšana var ietvert slēptu diskrimināciju, kas var izpausties divos veidos: ar cilvēku neslēdzot līgumu jau sākumā vai arī līgumā iekļaujot viņam neizdevīgus nosacījumus. “Datu valsts inspekcijas mājas lapā redzams, ka nevienam SEB uzņēmumam 2012. gada 4. aprīlī nav reģistrēts personas datu aizsardzības speciālists. Tas nozīmē, ka šādu datu vākšanai ir jāsaņem Datu valsts inspekcijas piekrišana. Konkrētās situācijas vēl plašāks izvērtējums būs iespējams, ja Datu valsts inspekcija par konkrēto gadījumu ierosinās pārbaudi, bet tādā gadījumā neapmierinātajai personai būtu vēlams uzrakstīt iesniegumu,” piebilst M. Ruķers.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+