Latvijā
Politika

Vai Latvija pievienosies Ungārijas nosodītājiem? 0


Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns
Foto – LETA/EPA

Eiropas Parlamenta (EP) deputātu ieskatā, Ungārija savā valstī īstenojusi politiku, kurā pārkāptas ES pamatvērtības, tāpēc EP vairākums aizvadītajā nedēļā atbalstīja pārkāpuma procesa izskatīšanu ES Padomē. Tas var nozīmēt balsu liegšanu Ungārijai Padomes balsojumos, tomēr tas var notikt tikai ar visu ES valstu līderu piekrišanu. Kāda būs Latvijas pozīcija?

Eiropas Parlamentā par rezolūciju balsoja 447 Eiropas Parlamenta deputāti, pret bija 197 deputāti, bet atturējās 48 eiroparlamentārieši. No Latvijas eiroparlamentāriešiem balsojumā piedalījās septiņi deputāti, no kuriem Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) un Iveta Grigule (ievēlēta no ZZS, šobrīd bezpartijiska) bija pret rezolūciju. Par Ungārijas sodīšanu bija Artis Pabriks (ievēlēts no “Vienotības”, šobrīd “Attīstībai/Par”), Krišjānis Kariņš, Sandra Kalniete (abi “Vienotība”), Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) un Andrejs Mamikins (ievēlēts no “Saskaņas”, šobrīd LKS).

Tātad no Latvijas EP Ungārijas nosodītāji ir vairākumā, turklāt šajā jautājumā izveidojusies interesanta koalīcija – “Vienotība”, “Attīstībai/Par” un Latvijas Krievu savienība. Jāpiebilst, ka EP deputāte Inese Vaidere (“Vienotība”) balsojumā nepiedalījās.

Roberts Zīle sarunā ar “LA” uzsver, ka situācija Ungārijā ir valsts iekšpolitika, kur ES nav jāiejaucas. “Tas, ka Ungārija varbūt atkāpusies no klasiskas demokrātijas, liek uzdot jautājumus, kāpēc ES līdzīgi nevēršas pret Spāniju, kur ir politieslodzītie no Katalonijas. Balsojums attiecībā pret Ungāriju un Poliju ir vēršanās pret šo valstu pilsoņiem. Mūsu politiskajā grupā vairākums balsoja pret rezolūciju,” skaidroja R. Zīle.

Viņš norādīja, ka pašlaik ES notiek politiskā apzīmēšana, piemēram, nevēlami spēki tiek saukti par populistiem, un to lielākoties attiecina uz labējiem spēkiem, lai gan populisms sastopams starp visu ideoloģiju partijām. Viņaprāt, šāda apzīmētāju došana rada ilglaicīgu efektu un ir virspusēja.

“Atceros, ka pēc apvienošanās ar “Visu Latvijai” mums bija problēmas ar partneriem un pārmetumi par to, ka no mūsu politiskā spēka cilvēki piedalās leģionāru atceres gājienos. Ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai tiktu vaļā no piekārtajiem nepatiesajiem apgalvojumiem par pārāk labēju ievirzi,” teic R. Zīle, norādot, ka reti EP notiek iedziļināšanās dalībvalstu reālijās.

Eiroparlamentārietis uzsver, ka tāda situācija saistībā ar Ungāriju varētu teorētiski būt arī Latvijā pēc Saeimas vēlēšanām. Viņš pieļauj, ka liela loma balsojumā par Ungārijas gadījumu bijusi tā sauktajiem ES federālistiem, kuri atbalsta centralizētu savienību. Turklāt dažādās politiskajās grupās par balsojumu valdījušas nesaskaņas.

Savukārt eiroparlamentārietis Artis Pabriks balsojis par lēmumu, lai gan viņam bijušas pretenzijas pret ziņojumā minētajiem pārmetumiem. “Dzirdēju Orbāna runu un tajā nesaskatīju nekādu vēlmi panākt kompromisu ar ES. Ar savu balsojumu es nododu šīs lietas vērtējumu ES Padomes rokās, kurā visu ES valstu vadītājiem jādod savs vērtējums par situāciju un viņu rokās būs galalēmums,” teic A. Pabriks.

Pēc viņa domām, Ungārijā ir problēmas ar valsts attieksmi pret tiesu varu, nevalstiskajām organizācijām. Tāpat Pabrikam neesot pieņemama valdošās varas vēršanās pret Sorosa finansēto Centrāleiropas universitāti un Orbāna sakari ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

EP deputāts Andrejs Mamikins balsojis par, lai sodītu Ungāriju un sāktos dialogs starp ES padomi un Ungārijas valdību. “Ungārijā valda demokrātijas deficīts, mani draugi sociāldemokrāti nevar atrast darbu, ar presi notiekošais vispār ir ārprāts – brīvas preses nav. PSRS atpūšas salīdzinājumā ar Orbāna darbībām,” uzskata A. Mamikins. Viņš atklāj savu mērķi – ja Ungārijas precedents nostrādās, tad tas teorētiski parādīs, ka var sodīt arī Latviju. “Par nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpumiem, nepilsoņu jautājumu un jautājumiem, kas skar dzīves standartu Latvijā. Es balsoju nevis pret ungāru tautu, bet gan pret valdību,” vērtē A. Mamikins.

Balsojumā nepiedalījās eiroparlamentāriete Inese Vaidere, kurai balsojuma laikā esot bijis jāatklāj kāda konference, un šis notikums esot bijis plānots jau iepriekš. Viņa uzsver – ja būtu iespēja piedalīties balsojumā, viņa tajā balsotu par, tomēr norāda, ka daudz taisnības esot arī Ungārijas pusē.

“Kad Ungārijai pāri vēlās milzīgais migrācijas vilnis, EK un citas dalībvalstis viņus atstāja vienus. Kad ungāri nevarēja izturēt un cēla sētas, tad viņi tika pamanīti. Esmu spiesta nožēlot, ka Eiropas Komisija bijusi tik ignoranta un tas radīja situāciju, ka Orbāns viens uzņēmās to risināt, tāpēc viņam ir tik liels tautas atbalsts,” uzsver I. Vaidere.

Viņa uzskata, ka brīžiem Orbāns rīkojas autoritāri un viņam ir liels tautas atbalsts, taču viņam vajadzētu padomāt, vai visi viņa lēmumi ir pareizi. “Būs skumīgi, ja sāksim katrā dalībvalstī vētīt iekšējo situāciju. Tad mūsu skaļie bļāvēji – ždanokieši un mamikinieši – varēs apgalvot, ka pie mums tiekot apspiestas minoritātes, un tie, kam nav informācijas par patieso lietu būtību, var noticēt,” piebilda I. Vaidere.

Tagad šajā lietā sekos konsultācijas ES Padomē, un tikai vienprātīgi pieņemts lēmums var liegt Ungārijai balsi Padomē. Ir maz ticams, ka tiks pieņemts vienprātīgs lēmums, jo Polija, pret kuru jau bijusi ierosināta ES pārkāpuma procedūra, jau paziņojusi, ka aizstāvēs Ungāriju un savu akceptu balss liegšanai nedos. Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs uzsvēris, ka Polija atbalstīs Ungāriju strīdā ar ES un izmantos veto tiesības, ja tiks lemts par sankcijām pret Budapeštu.

“Uzskatu, ka ES mēģina izdarīt spiedienu uz mūsu reģiona valstīm, un šai gadījumā mums jābūt solidāriem,” norādījis J. Čaputovičs. Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs norādījis, ka Viļņa centīsies veicināt Budapeštas un Briseles dialogu, jo sankcijas pret Ungāriju nepalīdzētu tuvināt abu pušu nostāju.

Latvijas premjera Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars “LA” skaidroja, ka Eiropas Parlamenta balsojumu šobrīd analizējot Ārlietu ministrijas diplomāti un pašlaik tas neesot Ministru prezidenta jautājums. Līdz ar to pagaidām Latvija publiski nav precizējusi savu nostāju.

LA.lv