Latvijā
Sabiedrība

Vai “mednieku armija” gatava aizsardzībai?21

Foto – Ilze Pētersone

Vairāk nekā 26 tūkstoši cilvēku, kuru rokās atrodas gandrīz 53 tūkstoši šaujamieroču, – tāda ir Latvijas mednieku armijas statistika. Šie vīri saprot, ko nozīmē militāra disciplīna, jo viens no izplatītākajiem medību veidiem pieprasa bezierunu pakļaušanos medību vadītājam. Vai šo spēku valsts gatavojas izmantot savu aizsardzības spēju stiprināšanai? – loģisks jautājums laikā, kad kaimiņvalsts Krievija okupējusi daļu Ukrainas, bet Latvijas ļaužu sarunās dominē temats par rīcību stundā X.

“Latvijas Avīzes” interese par mednieku resursu izmantošanu laika ziņā sakritusi ar Aizsardzības ministrijas nosūtīto vēstuli zemessardzes komandierim, aicinot uzrunāt medniekus pārstāvošās organizācijas.

Būsim kā skandināvi 
vai indiāņi?


“Vismaz organizatoriskajā līmenī neesmu dzirdējis, ka armijas vai zemessardzes vadībai būtu interese nākt un uzrunāt medniekus, lai piesaistītu viņus valsts aizsardzības sistēmai,” par līdzšinējo vakuumu attiecībās stāsta skaitliski lielākās mednieku biedrības “Latvijas Mednieku savienība” (“LMS”) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Viņa vadītā organizācija pārstāv aptuveni septiņus tūkstošus mednieku no visiem Latvijas reģioniem. J. Baumanis pieļauj, ka mednieki varētu būt diezgan labs papildinājums ZS, līdzīgi kā tas notiekot Skandināvijas valstīs. Tiekoties ar draugiem un kolēģiem Somijā un Zviedrijā, viņš pārliecinājies, ka skandināvu mednieki armijas lietas uztver daudz nopietnāk. “Tur ir ļoti daudz mednieku, kas periodiski dodas uz speciālām apmācībām,” piebilst J. Baumanis.

Par Latvijas mednieku priekšrocībām salīdzinājumā ar “ierindas pilsoni” “LMS” vadītājs nosauc spēju rīkoties disciplinētāk un apdomīgāk krīzes situācijās. “Mednieki ir pieraduši un gatavi, kad kāds uzdod konkrētus uzdevumus, kas jāizpilda bez ierunām. Tā tas notiek medībās, kur medību vadītājs ir tavs komandieris un viņa komanda ir likums. Tādās X situācijās ir tieši tas pats – pavēles neapspriež, tās vienkārši ir jāpilda.”

Citās domās par mednieku piemērotību un dalību valsts aizsardzībā ir otras mednieku biedrības – 
”Latvijas Mednieku asociācija” (“LATMA”) – valdes priekšsēdētāja vietnieks un izpilddirektors Haralds Barviks. Medniekus ar “kaut kādu aizsardzības spēku” viņš nesaistot kopā, un viens no iemesliem – vecums. “Vidējais mednieka vecums ir 54 gadi. Viņi nav nekādi indiāņi, kas var skraidīt apkārt, un vispār – neorganizēta ņemšanās un kara spēlēšana – tas ir vairāk no filmu sižetiem. Tas nav saistāms ar aizsardzību,” nosaka H. Barviks, kura vadītā organizācija pārstāv aptuveni divus tūkstošus mednieku.

“LATMA” ir sabiedriska organizācija, kas darbojas pēc brīvprātības principa, uzsver biedrības līderis. “Tur ir visas tautības, ticības, pārliecības cilvēki, tāpēc nevaram runāt par kaut kādu konsolidētu un sistēmisku spēku ar militāru iespēju. Mednieki nav tam domāti un nav tam gatavi,” pamato H. Barviks. Mūsdienās par vienīgo reālo veidu, kā mednieku organizācijas varētu dot savu ieguldījumu valsts aizsardzībai, viņš nosauc jauniešu iesaistīšanu medībās. “Jo agrāk viņi iesaistās, jo redzam, ka viņi izaug veselīgāki, spēcīgāki un gatavi aktīvajam dienestam.”

No 26 tūkstošiem – 
615 zemessargu


Latvijas mednieku interese par valsts aizsardzības spēku stiprināšanu patlaban mērāma simtos – no 26 tūkstošiem zemessardzē iestājušies 615, informē ZS komandieris pulkvedis Leonīds Kalniņš. “Tas nav daudz,” viņš nosaka, taču iespējamo sadarbību ar medniekiem vērtē pozitīvi. “Mednieki ir sagatavoti un apmācīti militāri – taktiskā jomā, es domāju tieši šaušanas iemaņas.”

Nesen zemessardzes komandieris saņēmis vēstuli no Aizsardzības ministrijas, kurā, norādot uz mednieku skaitu, sagatavotību un viņu rīcībā esošo ieroču apjomu, izteikts ierosinājums apzināt iespējamo resursu. Norādījumus sākt šo darbu devis arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris.

Zemessardze ir gatava uzņemt savās rindās pat lielu skaitu cilvēku, apgalvo zemessargu vadītājs, taču viņš pieļauj iespēju apspriest ar medniekiem arī nestandarta sadarbības modeļus. “Esam elastīgi, mans vienīgais konservatīvisms izpaužas pārliecībā, ka jāaizsargā Latvijas valsts. Vispirms sākam sadarbību, un varbūt mednieku organizāciju vadītājiem radīsies idejas, kas gan zemessardzes, gan Bruņoto spēku vadībai būs pieņemamas, un tās varēsim attīstīt tālāk,” spriež L. Kalniņš, kura pārziņā patlaban ir astoņi tūkstoši apbruņotu zemessargu un gandrīz tūkstotis veterānu.

Patriotisma vilnis 


“Ja no visa mednieku skaita vēlmi iesaistīties valsts aizsardzībā izteiks kaut vai viens tūkstotis, tas jau būs panākums,” atzīst L. Kalniņš. Politiskie notikumi Ukrainā izraisījuši lielu patriotisma vilni Latvijā – interese par zemessardzi pieaugusi pieckārtīgi, un organizācija šo pacēlumu vēlas izmantot.

ZS aicinājumam uz sarunām gatavas atsaukties abas jau pieminētās mednieku organizācijas.

Savu versiju par Latvijas ideālo pašaizsardzības modeli sniedz zemessardzes komandieris: “Valsts un tās pilsoņi ir konsolidēti pārliecībā par savas zemes aizsardzību un aizsardzības nepieciešamību. Vieni iestājas profesionālajā dienestā, citi – zemessardzē, vēl citi darbojas kā atbalstītāji. Latviju iedzīvotāji uztver par labāko vietu dzīvei un nedomā to pamest. Bet vadība – te es gribētu paust savu personīgo viedokli – nepieļauj situāciju, ka netiek dots uzdevums aizstāvēt valsti, ko uzskatu par vislielāko kļūdu 1940. gadā. Lielākā daļa no Latvijas armijas komandieriem šo pavēli gaidīja. Ja krīzes situācijā nav izlēmīga vadītāja, kas nepieņem lēmumu, tā ir katastrofa.”

Viedoklis


Vai Aizsardzības ministrija to uzskata par nopietniem pašaizsardzības spēkiem? “Lai gan pats esmu mednieks ar 15 gadu stāžu, tomēr – ne. Es negribu noniecināt medniekus, kuri savās iemaņās un prasmēs ir kārtu augstāki par tiem, kuri nekad mūža nav ieroci rokās turējuši. Mednieku kolektīvi ir neformālas pusmilitāras vienības,” ministrijas viedokli “LA” diskusijā Aucē pauda aizsardzības mininstra padomnieks Andis Jēkabsons. “Mednieku kolektīvi nevar kļūt par Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu. Militārie formējumi ir veidoti pēc citiem principiem, un tajos nešauj ar 12. kalibra bisi. Bet, ja notiek stunda X, medniekiem ir jāstājas zemessardzē, jāparāda sava prasme tēmēt un šaut, un, esmu pārliecināts, ka pilnīgi visi būs gatavi aizstāvēt savu valsti. Es pats to noteikti darīšu!”.

LA.lv