Dabā
Zaļā dzīvošana

Vai meža dzīvnieki jau gaida pavasari?0

Foto: mammadaba.lv

Kad teju lielākos sniega nestos pārbaudījumus šoziem meža dzīvnieki būs pārvarējuši, vēl arvien saglabājas galvenais uzdevums – atrast barību un nekļūt par gardu kumosu kādam citam plēsīgam dzīvniekam. Arvien iežāk sastopamie saules stari un pieaugošais dienas garums daudzos meža dzīvniekos atmodina partneru meklēšanas dziņu un ļaušanos mīlas priekiem. “LVM Rekreācija un medības” direktors Egils Ozols zina stāstīt, kas meža dzīvniekiem pašlaik prātos, vēsta mammadaba.lv.

Šī ziema Austrumlatvijas pusē lutināja ar bagātīgu sniega segu. Vai par to priecājās arī meža dzīvnieki, vai tomēr tiem nācās pārvarēt neskaitāmas sniega nestās grūtības un pārbaudījumus?

“Daudz bīstamāku situāciju ziemā meža dzīvniekiem rada nevis zema gaisa temperatūra, bet gan zem sniega segas izveidojusies sērsna. Dzīvnieki, piemēram, lapsas vai stirnas, šādos apstākļos nespēj atkārpīt ledu, lai tiktu pie barības. Kamēr sērsna tiek kārpīta, tikmēr dzīvnieks patērē enerģiju. Šādos apstākļos barības vielu trūkums dzīvniekiem var būt liktenīgs,” skaidro “LVM Rekreācija un medības” direktors Egils Ozols. Savukārt, plēsīgiem dzīvniekiem, kā piemēram, lapsām vai jenotiem, sala apstākļos bīstams ir kašķis – kasot ķermeņa kažoku, tiek zaudēta spalva, kas vairs nenodrošina dzīvniekam nepieciešamo siltumu.

Drauds jaunajiem kociņiem un ceļu satiksmei

Tādi plēsīgie dzīvnieki kā vilks vai lūsis vasarā var nomedīt, piemēram, vardi vai panašķoties ar kādu meža ogu, taču ziemā, kad ir uzsnidzis sniegs, tas nav iespējams, tāpēc plēsīgie dzīvnieki daudz aktīvāk pievēršas medībām. Līdz ar to pārnadžu dzimtas dzīvnieki ir spiesti būt modri un neuzkavēties ilgstoši vienā vietā.

Medības ir viens no līdzekļiem, kas regulē meža dzīvnieku skaitu Latvijā un palīdz mazināt dzīvnieku nodarītos bojājumus mežam un lauksaimniecības kultūrām. “Priežu jaunaudzēs rodama viena no gardākajām maltītēm ziemā. Vienas ziemas laikā pārnadži var nopostīt veselas jaunaudzes, tāpēc vietās, kur koncentrējas liels dzīvnieku skaits, LVM darbinieki veic kociņu aizsardzības pasākumus ar videi draudzīgiem repelentiem un kociņu stumbra aizsargspirālēm,” skaidro Egils Ozols. Stirnas, galvenokārt, bojā mazos kociņus, izkožot tiem pumpurus. Briedis un alnis savukārt posta lielāko koku stumbrus, plēšot to mizu.

“Sāls, ko ziemā ber uz autoceļiem, lai mazinātu automašīnu slīdēšanu un uzlabotu braukšanas apstākļus, ir viens no uztura elementiem, kas pārnadžu dzimtas dzīvniekiem ir ļoti nepieciešams. Tāpēc nereti auto vadītāji sastopas ar meža dzīvniekiem, kas šķērso ceļa braucamo daļu vai meklē ēdamo ceļmalās. Plēsēji, savukārt, atminas, ka uz ceļa var atrast arī kādu nobrauktu dzīvnieku vai putnu, tāpēc atgriežas. Jābūt uzmanīgiem, jo, redzot vienu dzīvnieku, drīz vien viņam var sekot pārējie,” brīdina LVM eksperts.

Staltbrieži ir ātri dzīvnieki, negaidīti var šķērsot ceļu skrējienā vai pat lēcienā. Brieži ir mērķtiecīgi: ja būs nolemts iet vienā virzienā, tad tas noteikti tiks darīts, neskatoties uz priekšā esošiem šķēršļiem. Savukārt, stirnas biežāk redzamas baros, meklējot ziemāju laukus. Tās pārvietojas ātri, jo drošība ir pirmajā vietā. Šī gada dzīvnieks – alnis – ir drosmīgākais un drošākais no briežu dzimtas dzīvniekiem. Tas, lēni šķērsojot ceļu, var neplānoti apstāties vai nolemt doties atpakaļ mežā. Tāpēc negaidīta sastapšanās ar alni autobraucējiem var izvērsties jo īpaši nepatīkama.

Ja sadursme ar meža dzīvnieku tomēr notikusi, notriekto vai ievainoto dzīvnieku aiztikt vai vest prom nedrīkst – par to draud administratīva atbildība un sods. Par sadursmi jāinformē policija, kuras uzdevums ir informēt atbildīgos dienestus, kā piemēram, Valsts meža dienestu.

Riesta laiks

Laiks no janvāra līdz marta vidum daudziem meža dzīvniekiem tiek aizvadīts partnera meklējumos un jaunās ģimenes veidošanas zīmē.

Jau janvāra izskaņā beidzās “kāzu” laiks meža cūkām. Nu pieaugušie kuiļi atkal dzīvo pa vienam, bet sivēnmātes – baros kopā ar palieliem pērnajiem sivēniem un puscūčiem.

Pārošanās periods sācies arī vilkiem, kad pajūk ģimeņu ziemas bari, kopā paliekot vien abiem vecajiem zvēriem, kas visu mūžu ir uzticīgi viens otram. Arī bebriem ziemas aukstums ir īstais laiks partneru meklējumiem.

Klāt arī lapsu “kāzu” laiks, tādēļ nav jābrīnās, redzot divas, trīs lapsas vienuviet. Šie zvēri riesto februārī – martā. Tagad var itin labi sadzirdēt lapsu “riešanu”. Arī lūšiem klāt riests. Pārošanās periods ilgst no februāra sākuma līdz marta vidum. Lūši šobrīd ir pavisam aktīvi, tie vairāk pārvietojas, tātad, vairāk atstāj pēdu nospiedumus, kur dabas draugi var veiksmīgi novērot sniegā vai dubļos, atliek tik vērot!

LA.lv