Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. februāris, 2012
Drukāt

Vai skolotāji izprot un atbalsta izglītības ministra pieteiktās reformas?

Māris Purviņš, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas informātikas skolotājs: “Fakts, ka skolu sistēmu vēlas reformēt, ir vērtējams pozitīvi. Tikai pašlaik reformām, kas nākušas no izglītības ministra puses, es neredzu pielietojumu.

 

Piemēram, vaučeru sistēmas ieviešana būtiski neatšķiras no pašreizējās kārtības, bet tiks iztērēti papildu līdzekļi. Tāpat šobrīd skolēni var doties uz jebkuru skolu un tajā mācīties, nav nekādu ierobežojumu, kurā skolā mācīties drīkst un kurā nedrīkst. Skolu izvēle brīvāka par pašreizējo situāciju nemaz nevar būt. Ja tiek pagarināts mācību gads, Izglītības ministrijai jāpalielina skolotāju atalgojums un jāmotivē skolotāji strādāt.”

Velta Šinkarenko, Olaines 2. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja: “Skolotāji jau strādā pagarinātu mācību gadu. Pēc liecību saņemšanas nesekmīgie skolēni divas nedēļas mācās, lai nokārtotu nesekmīgos priekšmetus. Tad mums ir vairāk nekā mēnesis laika, lai atpūstos no uzkrātā noguruma un sāktu gatavoties nākamajam mācību gadam. Ja mācību gads tiks pagarināts, skolēni vasarā nemācīsies, jo maijā viņi jau ir vairāk tendēti uz āra aktivitātēm un skolas telpās ir grūti uzturēties. Manuprāt, skolās vajadzētu vairāk ieviest cilvēciskās vērtības. Pašlaik skolēniem trūkst mērķa dzīvē un viņi nezina, kāpēc ir jānāk uz skolu un jāmācās. Vajadzētu arī pārskatīt mācību saturu, jo pamatskolā tas ir pārāk sablīvēts un skolēniem ir ļoti grūti veiksmīgi uzkrāt zināšanas.”

Biruta Brente, Jelgavas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja: “Neesmu pret reformām, bet neatbalstu ideju par mācību gada pagarināšanu. Ja mācīsim vasarā, karstums skolas telpās būs neizturams. Jā, pēc ministra ierosinājuma varam vairāk laika veltīt ekskursijām un ārpusklases nodarbībām, bet tas prasa līdzekļus, un būs vecāki, kas to nevarēs atļauties. Reformas vajadzētu veikt, nevis pārskatot mācību gada ilgumu, bet padarot mācību saturu kvalitatīvāku.”

Liene Baumane, Irlavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja: “Kāpēc mēs skatāmies uz citām pasaules valstīm un gribam palielināt mācību dienu skaitu? Jā, mums to nav tik daudz kā citur, bet varbūt viņiem dienā stundu ir mazāk nekā mums. Citviet Eiropā ir skolotāju asistenti. Ja man būtu cilvēks, kurš labotu skolēnu burtnīcas, tad, protams, mācību gada pagarināšanai nebūtu ne vainas! Bet man tāda nav, un, ticiet, slodze skolotājam nav maza. Turklāt pašlaik ir tāda sistēma, ka nesekmīgie pēc mācību gada beigām mācās papildus. Kad viņi mācīsies, ja mācību gads tiks pagarināts?”

 

Uzziņa

Sabiedrības noskaņojums

* Vairāk nekā puse iedzīvotāju izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa aktivitāti reformu veikšanā vērtē negatīvi, tajā skaitā: 31% – drīzāk negatīvi; 24% – ļoti negatīvi.

* 29% iedzīvotāju Ķīļa izrādīto aktivitāti dažādu nozares pārmaiņu veikšanā vērtē pozitīvi, tajā skaitā: 8% – ļoti pozitīvi; 21% – drīzāk pozitīvi.

* 16% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Avots: “TNS Latvia”/LNT 2012. gada janvārī veikta aptauja.

Aptaujāti 700 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem visā Latvijā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+