Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. oktobris, 2015
Drukāt

Vai tā var izglābt? Vēl vienas traģiskas avārijas mācības (8)

Oskara Irbīša animācijas stopkadrsOskara Irbīša animācijas stopkadrs

"Zilo" izglaba, "zao" nosita...

Policijas ziņa – Klintaines pagastā, autoceļa A6 Rīga—Daugavpils 117,7. kilometrā,
Chrysler Voyager markas automašīna sadūrās ar auto evakuatoru un smago automašīnu, kas veda graudus. Pēc sākotnējās informācijas, tās vadītājs neievēroja “Stop” zīmi un nepalaida pa galveno ceļu braucošo MAN markas auto evakuatoru, rezultātā tas iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur sadūrās ar smago automašīnu MAN. Cieta Chrysler vadītājs (1996.) , pasažieris(1995.), kā arī automašīnas MAN ar piekabi vadītājs (1979.) Bet evakuatora vadītājs (1987.) notikuma vietā mira.

Diemžēl – kā vienmēr – notikuma detaļas, kas būtu citiem pamācošas, mēs neuzzināsim. Krimināllieta, izmeklēšanas noslēpumi utt. Bet “Stūres kluba” arhīvos ir ļoti līdzīgas avārijas vizualizācija un apspriešanas ieraksti, kuru fragmentus varam jums piedāvāt.

Oskars Irbītis, RTU pasniedzējs, sertificēts tieslietu eksperts. Tiem, kuri pārlieku pietuvojušies soda punktu normai, pazīstams arī kā CSDD „piespiedu mācību” lektors.

„Aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem, kādā karaļvalstī, kas ļoti līdzinājās mūsu republikai, notika avārija. Kravas automobilis tuvojās (pa galveno ceļu) krustojumam. Bet vieglā automobiļa vadītājs, kas krustojumam piebrauca pa mazāk svarīgu ceļu, novēloti reaģēja uz kustības bīstamību un ieslīdēja krustojumā.

Kravas auto vadītājs grieza stūri pa kreisi. No sadursmes ar vieglo automobili pilnīgi izvairīties tomēr neizdevās, un trieciena rezultātā kravas automobiļa priekšdaļa vēl vairāk tika atsista uz kreiso joslu.
Bet pa to brauca apvidus auto, kura vadītājs, protams, nekavējoties uzsāka bremzēšanu, bet attālums bija pārlieku mazs. Pēdējā brīdī viņš mēģināja izvairīties no sadursmes ar kravas auto, braucot pa kreisi, bet bija jau par vēlu. Gandrīz frontāla sadursme. Apvidus auto vadītājs gāja bojā.

Vai kravas auto vadītājam vajadzēja mainīt kustības virzienu, vai bremzēt taisnvirzienā un ietriekties vieglajā automobilī, kas bija primārais CSNg izraisītājs? Iespējams vieglā auto vadītājs šajā gadījumā būtu bijis apvidus automobiļa vadītāja vietā. No klasiska satiksmes drošības viedokļa vienmēr priekšroka tiek dota bremzēšanai attiecībā pret manevru, jo bremzēšanas laikā tiek dzēsta automobiļa kinētiskā enerģija, tādējādi samazinot iespējamās sadursmes sekas, kā arī tiek dodot papildus laiku citiem satiksmes dalībniekiem izkļūšanai no bīstamās zonas.”

Ivars Caune, daudzkārtējs Latvijas čempions rallijā:
“Ap mani parasti ir sportisti vai ātra, aktīva brauciena piekritēji.. Un viņiem mācu, ka ekstrēma bremzēšana kritiskās situācijās nav vis pirmais, bet pēdējais līdzeklis. Šādi bremzēts auto vairs nav precīzi vadāms. Un tieši precīza stūrēšana parasti spēj atrisināt vēl sarežģītākus rēbusus. Tikai un vienīgi bremzēt rekomendēju vienīgi tad, ja pretīm nāk mūra sēta, kuru apbraukt tiešām nav iespējams.

Otrkārt, rūpīgi apskatot klipa sākumu, rodas aizdomas, ka visi trīs incidenta dalībnieki pie stūres guļ. Laba braucēja uzdevums ir šādus „zilos”, kas izbrauc no sānceļiem, ievērot savlaicīgi un būt gatavam iespējamai viņa kļūdai. Džipa vadītāja uzdevums, savukārt, bija agrāk pamanīt gan „zilo”, gan smagā sākto „apstūrēšanu”. Tad viņš (iespējams) spētu izvēlēties un veikt glābjošu manevru. Un „smagais” džipu taču varēja redzēt jau pirms 10 sekundēm vismaz…

Treškārt, skaidrs, ka es modelēju situāciju ar savu mērauklu. Manis ieteiktā rīcība būs pieejama un pareiza tikai tiem, kuri vada auto labi. Nu kaut vai tā pati stūrēšanas disciplīna, kas ļauj manevru veikt precīzi nevis histēriski un haotiski – cik procentu no braucējiem to ievēro? Puse? Droši vien vēl mazāk. Tādēļ iespējams, ka vairākumam tiešām derēs „klasisku drošībnieku” teiktais. Brauc lēnāk. Ja ziepes – bremzē taisni. Un ceri, ka ABS, ESP, airbagi un liktenis palīdzēs.”

Didzis Kalnietis, jau daudzus gadus darbojas auto pārdošanas un remonta biznesā. Autosportā, kā pats saka, jau 40 gadus (sākot no 10 gadu vecuma).

“Nevaru nepiekrist Ivaram – izskatās, ka visas iesaistītās puses snauž pie stūres un viss, kas rezultātā notiek, ierindojas pārsteigumu kategorijā.

Neraugoties uz gana daudz nobrauktajiem kilometriem gan pa ielu, gan sacīkstēs, uz ceļa, kad esmu pie stūres, neļauju sev iegrimt “snaudā”.Tas, protams, nenozīmē “tramīgā burunduka pozu” , līdzbraucēji varbūt pat nemana šo sekošanu apkārtnei, tomēr neatslābstu. Vienīgais, ko dod pieredze un daudzie nobrauktie kilometri, ir spēja pamanīt un novērtēt potenciālos draudus un bīstamo situāciju iedīgļus.

Nu un tad vēl par to bremzēšanu – autosportistiem patiesi bremžu pedālis nav pirmā instance, lai glābtu situāciju, tomēr visi piekritīs, ka tam vajadzīgs pamatīgs un ilgstošs treniņš.

Un par simulācijas beigu fāzi, kad pilnīgi tika iznīcināts pretīm braucošais spēkrats – pats nevainīgākais šajā sitācijā. Visiem zināms, ka visbriesmīgākais ir avārijas “lukturi lukturos”. Tad nu ieteikums tiem, kas nesnauž – līdzīgās situācijās, biežāk tas gadās, kad pretimbraucošais izpilda neprātīgu apdzīšanu, un ir skaidrs, ka “tūlīt būs”, brauciet paši nost no ceļa. Pļavā, grāvī, metiet kūleņus, kaut vai kokā (vēlams ne dikti resnā) – tikai ne pa kreisi!!! Pats itin bieži novērtēju ceļu, pa kuru braucu, no viedokļa – kur te varētu nomukt?
Ko piebilst ekspertu teiktajam? Dažus vārdus par “atstūrēšanu”, un dabisku instinktu, kas rada reizēm pat traģikomiskus sižetus (skat. video Nr.4 un 5).

Man pašam reiz gadījās būt vienas traģiskas avārijas vietā dažas minūtes pēc notikuma. Upuris (gājēja) tikko apsegts, šoferis (no milzīga kravenieka) šokā. Policija mēra bremzēšanas ceļu. Un veiks ilgu izmeklēšanu. Mana versija dzimst ātri.

Slikts ir auto vadītājs, kurš redz tikai mazu gabaliņu sev priekšā. Tuvākā ceļa posma novērtējums bija jāveic jau agrāk, tagad tavs darbs ir “skenēt” to tālāko, ieraudzīt potenciālās briesmas savlaicīgi. Te nebija tumsas.

Spoža saule tikai ripoja uz rieta pusi. Te (“uz aci”, kā saka) nebija nekāda dižā ātruma. Bet braucēja skats bija šaurs un paviršs. Māmuļu, kura pēdējam riksim gatavojās gājēju pārejas tuvumā, viņš nepamanīja. Un piedevām – situāciju beidzot sapratis, reaģēja primitīvi. “Atstūrēšana”. Šim instinktīvajam straujajam stūres rata griezienam labāka nosaukuma par šo tiesu eksperta Oskara Irbīša izgudroto diemžēl nav. Kustīgs šķērslis nāk no labās – izvairos, “atstūrēju” pa kreisi, cerot viņu izglābt! Bet gājējs turpina iesākto, cenšas paspēt, un – tiek notriekts ceļa kreisajā pusē, jo atgriezt savā joslā lielo kuģi braucējam vairs nav iespējams. Būtu šoferis vienkārši un taisni bremzējis, viņa droši vien paspētu…

Attēlā: “Zilo” izglāba, “zaļo” nosita… O.Irbīša animācijas stopkadrs

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. GALVENĀ KĻŪDA IR DOMĀT, KA PAR KATRU CENU JĀGLĀBJ NOTEIKUMU PĀRKĀPĒJS !!!

  2. Tas ir T veida krustojums pirms Pļaviņām, kur no A6 nogriežas ceļš uz Pļaviņu pilsētu.
    Google karte:
    https://goo.gl/maps/ANaSiSWNMk22
    https://goo.gl/maps/8MgHW7ZxfxA2

    Tajā vietā avārijas notiek regulāri – tie, kas no Pļaviņām griežas laukā, nepalaiž pa galveno ceļu (apvedceļu) braucošos. Parasti braucu lēni un skatos, laidīs vai nē. Situāciju varētu uzlabot rotācijas aplis.

  3. Spriežot pēc notikumiem uz ceļiem un arī komentāru lielākās daļas – Latvijas cilvēki, autovadītāji, ĻOTI VĒLAS kādu nogalināt, vai arī paši nomirt pie auto stūres ietriecoties stabā, vai citā mašīnā…
    Jauna nacionālā iezīme?… Vai kā?
    Daudziem Latvijas auto vadītājiem, un arī gājējiem, ir jau pilnīgi zudis pašsaglabāšanās instinkts. Tāpēc gājēji soļo bez atstarotājiem, neievēro gājēju pārejas, u.c., arī vadītāji – brauc dzērumā, apdzen ar nekaunīgu iebraukšanu pretējā joslā tad, kad tur brauc pretī cita mašīna, tiek izbraukts uz galvenā ceļa no mazāk svarīga ceļa, nepalaižot galvenā braucējus, šķērsoti krustojumi pie sarkanās gaismas, un kas tikai viss vēl, nemaz jau nerunājot par nenormālo ātruma pārsniegšanu VISĀS vietās, gan pilsētās, gan ārpus, ir slidens ceļš vai nav.
    Un šeit, kā jau ir zināms, nekādi sodi, nekāda pārliecināšana nelīdz, jo tos, kuri jau paši apzināti ir izlēmuši mirt, VIŅUS NEAPTURĒS NEKAS! Jo viņiem ir nesagraujama pašpārliecinātība, ka ir visgudrākie, viszinošākie, visprofesionālākie, visveiklākie, visdrošākie, visnesodāmākie un visādi citādi vislabākie – un tie konsekventi, pārliecināti un mērķtiecīgi iet uz savu mērķi – pēc iespējas ātrāk pārcelties uz dzīvi viņsaulē, un, nedaudz ātrāk, vai cits, tikpat nedaudz vēlāk, sasniedz tieši to, ko paši ir tik ļoti, ļoti gribējuši. Te nav pat izsakāma līdzjūtība, bet gan – laimīgu taciņu, tas ir, ja nepaņem kādu pilnīgi nevainīgu līdz.
    Skarbi, bet patiesi.

  4. Tā arī nesapratu, ko tie gudrīši-eksperti-bremzēt nevajag, vajag stūrēt, ieteica, kā būtu pareizi šinī gadījumā.

  5. Ir vēl viena niance, ko eksperti nemin – avārija “lukturi lukturos” nav gan visbīstamākā. Vēl bīstamāka ir frontālā sadursme ar daļēju pārklāšanos! Ja tu nevari pilnībā nostūrēt prom no pretī braucošā un pilnas frontālās sadursmes vietā sanāk sadursme ar 1/4 daļu no auto priekšas, tad vadītājs diezgan droši nomirs, jo auto ir 4 reizes mazāk drošības zonas ar ko absorbēt triecienu. Tādā situācijā būtu daudz drošāk nevis mēģināt raut grāvī, bet gan bremzēt taisni vai pat piestūrēt, lai sadurtos ar pretīmbraucošo pēc iespējas taisnāk.
    Bet ja tev ir labas, nenodilušas riepas un atļautais braukšanas ātrums, tad apstāties ar avārijas bremzēšanu nevajadzētu būt lielu problēmu.

  6. Paldies, noderīgs raksts!

  7. paldies par analīzi. Piekrītu Ivaram, ka neSportistam jābūt piesardzīgam un labākais braukšanas stils ir defensive driving. Bet ko, Ivar, iesaki A6 negadījuma MAN šoferiem darīt 2 sekundes pirms sadursmes?

Ar motorizētu čemodānu var sasniegt ātrumu 13 km/hJa kādreiz lidostā radusies nepieciešamība dažu minūšu laikā nokļūt no viena termināļa uz otru, lai paspētu uz savu reisu, lielisks sabiedrotais būs motorizētais čemodāns "Modobag".
Radīts paroļu ģenerators, kuru hakeri nevarēs uzlauzt (2)Firma "Everykey", ko atbalstījis pats antivīrusu kompānijas "McAfee" dibinātājs Džons Makafī, izstrādājusi īpašu maziņu ierīci, kura ģenerē jaunu un drošu paroli ikreiz, kad vēlaties ienākt vienā no saviem interneta vietņu profiliem.
Ja gribi tilpumu. "LA" vērtē "Opel Zafira""Opel Zafira" tika prezentēta 1999. gadā un kopš tā laika ir toņa noteicēja septiņvietīgo kompaktvenu klasē. Pavisam šo gadu laikā saražots vairāk nekā 2,7 miljoni dažādu paaudžu Zafira automobiļu.
Vai Latvijas neceļu nākotne? (1)Par gada auto nominēt pikapu? Uz tādu izlēcienu žūrija nez vai būs spējīga
Draugiem Facebook Twitter Google+