Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. jūlijs, 2012
Drukāt

Vai zinām, ko latvieši lasa?

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Izceļoties diskusijai par latviešu oriģinālliteratūru, agri vai vēlu kāds piemin argumentu par to, ka cilvēki gatavi lasīt labas grāmatas. Proti: jo labāk latviešu rakstnieki rakstīs, jo vairāk viņu grāmatas tiks lasītas. Taču autoratlīdzība Latvijā reti atkarīga no pārdoto grāmatu skaita. Turklāt, tā kā izdevēji nelabprāt atklāj datus par tirāžu lielumiem, tikai divas relatīvi reprezentablas aptaujas ļauj nojaust lasītāju interesi.

Jau desmit gadus pēc Lauku bibliotēku atbalsta fonda iniciatīvas tikusi pasniegta Lielā lasītāju balva. Tās būtība – ik gadus vairāki simti bibliotēku sabiedriskā kārtā reģistrē tajā pašā gadā iznākušo grāmatu izsniegumu. Tiek uzskaitīts izsniegums pilnīgi visām konkrētajā gadā izdotajām grāmatām, kas nonākušas publiskajās bibliotēkās. Šo grāmatu autori un tulkotāji, kā arī izdevēji saņem piemiņas balvas.
Tikai par nedaudz īsāku laiku tiek maksāts atlīdzinājums par publisko patapinājumu. Pirmoreiz tas izmaksāts 2006. gadā, kad tika reģistrētas 2004. un 2005. gadā izsniegtās grāmatas. Tomēr netiek uzskaitīts izsniegums pilnīgi visām bibliotēkā esošajām grāmatām, bet gan tikai tām, kuru autori, tulkotāji vai mākslinieki pieteikušies atlīdzībai, turklāt tas tiek darīts relatīvi šaurā lokā, piemēram, pērn par 2010. gadu savu izsniegumu vētījusi 51 bibliotēka.

Kultūras ministrija (KM) uzskata, ka pētījums ir pietiekami reprezentabls, turklāt, aptaujājot vairāk bibliotēku, saruktu pēdējā laikā jau tā nelielie līdzekļi, kas atvēlēti pētījumam. Te gan jānorāda, ka biedrības AKKA-LAA administratīvās izmaksas pērn novērtētas 25 027,9 latu apmērā (no nedaudz vairāk kā 83 000 latu, kas kopumā piešķirti atlīdzībām), kamēr visas bibliotēkas kopā atlīdzībā par ieguldīto darbu saņēmušas tikai 5823 latus. Gita Švarce, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktores vietniece, vērtē, ka atlīdzība ir relatīvi neliela, jo AKKA-LAA iesniegtais saraksts jācaurskata divreiz: vispirms, lai atzīmētu, cik bibliotēkā ir katras tajā esošās grāmatas eksemplāru, tad – cikreiz tā izsniegta. Pieredzējuši bibliotekāri vērtē, ka ikvienas grāmatas izsnieguma atzīmēšana prasa vidēji trīs sekundes, taču sarakstā ir tūkstošiem nosaukumu.

Vairāk lasa tulkoto
AKKA-LAA publiskā patapinājuma nodaļas vadītāja Reiņa Norkārkla laipni atvēlētajos pēdējos trīs gados lasītāko grāmatu sarakstos maz latviešu oriģinālliteratūras. Pavisam precīzi izsakoties – tikai četri nosaukumi no 120. Tā 2008. gadā 21. vietā iekļuvis Laimas Muktupāvelas romāns “Mīla. Benjamiņa”, 2009. gadā 1. vietā Ingas Ābeles romāns “Paisums” un 8. vietā – Annas Skaidrītes Gailītes pusaudžiem domātais romāns “Patrīcijas dienasgrāmata”, kamēr 2010. gadā 2. vietā bijis Mairas Asares romāns “Sieviešu zona”. Visus trīs pēdējos gadus starp 30 lasītākajiem ir arī Maijas Kūles grāmata “Filosofija”.

 

R. Norkārkls gan uzsver: tas, ka autora vārds nav atrodams starp 30 lasītākajiem darbiem, automātiski neliecina par viņa saņemtās atlīdzības lielumu, jo summējas visas bibliotēkās nonākušās grāmatas.

 

Atšķirībā no mūzikas, par kuru lielākā daļa atlīdzības par publisko izpildījumu nonāk ārzemēs, atlīdzība par publisko patapinājumu simtprocentīgi tiek sadalīta starp Latvijas rakstniekiem, tulkotājiem un grāmatu māksliniekiem. Ievērojami mazākas atlīdzības nonāk pie filmu un mūzikas autoriem – arī disku izsniegums atsevišķās bibliotēkās tiek uzskaitīts. Tomēr gan aptaujātie rakstnieki, gan G. Švarce norāda – visvairāk bibliotēkās lasa tieši jaunāko literatūru.

Patīkams Ziemassvētku pārsteigums

Paši rakstnieki gan atlīdzību par publisko patapinājumu – vismaz pēdējos gados, kopš samazināts tās kopējais apjoms – dēvē drīzāk par patīkamu Ziemassētku dāvanu (atlīdzība parasti tiek izmaksāta gada nogalē), nevis par nozīmīgu ienākumu avotu. Dzejniece Maija Laukmane, kuras krājumi regulāri iekļūst Lielās lasītāju balvas laureātu skaitā, uz jautājumu, cik nozīmīgu ienākumu daļu atlīdzība sastāda, atbild: “Rakstu un smejos. Pirms nedēļas  saņēmu autoratlīdzību no AKKA-LAA – uzminiet, cik liela tā bija man, šobrīd lasītākajai dzejniecei? Seši lati un padsmit santīmi. Arī gada publiskais patapinājums bija smieklīgs… Pirmajā gadā, kad publisko patapinājumu ieviesa, – o! Tad gan! Tad, pat nebūdama lasītākā Latvijā, par saņemto atlīdzību varēju aizbraukt sen ilgotajā ceļojumā uz Austriju.”
Visi aptaujātie rakstnieki atzīst, ka atlīdzība par publisko patapinājumu ir ļoti nozīmīga morāli, jo parāda, ka sarakstītais lasītājiem tiešām interesējis. Turpretī materiāli tikai 2006. gadā saņemtā bijusi nosaucama par nozīmīgu ienākumu sastāvdaļu.

 

Māra Svīre: “Pērn atlīdzība par visu gadu bija mazāka par mēneša pensiju.” Viņa gan steidzas piebilst: atlīdzības apjoms visai tieši atkarīgs no paša rakstnieka veikuma, jo visvairāk  bibliotēkās lasa jaunās grāmatas.

 

Arī romāniste Monika Zīle un dzejniece Maira Asare piekrīt, ka pēdējos gados atlīdzinājums par publisko patapinājumu drīzāk dēvējams par patīkamu Ziemassvētku dāvanu, un galveno rakstnieka ienākumu daļu tomēr sastāda izdevniecības maksātā autoratlīdzība. M. Asare: “Protams, arī tā varētu būt lielāka, taču izdevējus var saprast: maksājot autoram tūkstoš – 3000 latus lielu atlīdzību, kas būtu samērīgi, grāmatas cena pacelsies tik augstu, ka to nevarēs nopirkt.”
M. Svīre norāda vēl uz citu aspektu:”Atlīdzība par publisko patapinājumu cieši saistīta ar bibliotēku iepirkumu. Ja grāmata nav nonākusi bibliotēkās, autors par to atlīdzību nesaņems. Pēc manām domām, būtu tomēr nepieciešama programma latviešu oriģinālliteratūras iepirkumam.”

 

Uzziņa
Valsts budžeta līdzekļi atlīdzībai par publisko patapinājumu*:
2006. g. – Ls 154 323
2007. g. – Ls 386 534
2008. g. – Ls 427 286
2009. g. – Ls 128 232
2010. g. – Ls 116 773
2011. g. – Ls 83 308 (pavisam 1540 autoriem vai viņu mantiniekiem)
2012. g. – Ls 85 424 (vēl nav izmaksāta)
* Līdz 2010. g. – 10, pēc 2010. g. – pieci  procenti no  summas, kas iepriekšējā gadā piešķirta valsts, pašvaldību vai atvasinātu publisku personu bibliotēkām krājumu papildināšanai, un no obligāto eksemplāru vērtības, kā arī no summas, ko iepriekšējā gadā izmantojušas privātās bibliotēkas krājumu papildināšanai.

 

Latviešu rakstnieku iespējamie ienākumu avoti
Autoratlīdzība.
Atlīdzība par publisko patapinājumu.
Atlīdzība par publisko izpildījumu (pārsvarā dzejoļiem, kuri kļuvuši par dziesmu tekstiem).
Autoratlīdzība par iestudējumu (līdztekus lugām, teātra uzvedumos pārvērtušies arī prozas darbi, tādi kā Noras Ikstenas “Amour Fou”, Viļa Lācīša “Stroika ar skatu uz Londonu”, Ingas Gailes “Āda” u. c.).
Valsts kultūrkapitāla fonda stipendija.
Literāru konkursu (“Lata romāns”, “Karoga” un R. Gerkena romānu konkurss, “Zvaigznes ABC” oriģināldarbu konkurss) un balvu (Literatūras gada balva, Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva) prēmijas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+