×
Mobilā versija
Brīdinājums +11.1°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
9. janvāris, 2018
Drukāt

Valdība apstiprina algu celšanas grafiku skolotājiem (7)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ministru kabinets otrdien apstiprināja pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, apņemoties pakāpeniski celt zemāko algas likmi pedagogiem, taču izmaiņu apmēru faktiski piesaistot skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtais pedagogu darba samaksas grafiks paredzēja jau no 2018.gada 1.septembra celt zemāko darba algas likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, vienlaikus gan paredzot, ka šogad likmes palielinājums jānodrošina no apstiprinātajiem budžeta līdzekļiem.

Finanšu ministrija jautājuma izskatīšanas procesā norādīja, ka nepieciešams precizēt, ka pieauguma grafiks ir indikatīvs, kam Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) piekrita, uzsverot, ka “pretējā gadījumā mēs mānām cilvēkus”.

Grafiks zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālā ievirzē, profesionālā izglītībā un interešu izglītībā veidots, ievērojot to, ka netiek mainīta pedagogu darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, kā arī zemākā mēneša darba algas likme periodā no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 1.septembrim tiek paaugstināta pakāpeniski. Tas nozīmē, ka līdz ar 2022.gada 1.septembri pedagogu zemākā mēneša darba algas likme indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Lai gan valdība pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim apstiprināja, tas izdarīts ar atrunu, ka grafiks īstenojams atbilstoši valdības rīkojumā minētajiem pasākumiem un ņemot vērā attiecīgā gada valsts ekonomisko situāciju, turklāt pedagogu darba samaksas pieaugums, kas plānots šī gada 1.septembrī, pilnībā nodrošināms no apstiprinātajiem budžeta līdzekļiem.

Pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas lēmumus par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā var pieņemt līdz 2018.gada 1.martam. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķinus, kas saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu, nodrošinot daļu no grafika īstenošanai nepieciešamā papildu finansējuma vispārējai izglītībai, varēs veikt ne ātrāk kā rudenī, tomēr uzsvērts, ka izglītības iestāžu tīkla izmaiņas 2018.gadā nav prognozējamas kā būtisks finansējuma avots.

Ņemot vērā, ka 2018.gada valsts budžets neparedz papildfinansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jārod, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.

Paredzēts, ka vispārējā izglītībā iespējamie risinājumi, kas saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu ir, izglītojamo skaitam samazinoties, mērķdotācija paliktu izglītības sistēmā, to novirzot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika īstenošanai. Izglītības sistēmā paliktu arī, pašvaldībām veicot izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus – arī šajā gadījumā līdzekļi tiktu novirzīti pedagogu darba samaksas palielinājuma grafika īstenošanai. Vienlaikus, pedagoģisko likmju samazinājumam saistībā ar izglītības satura reformu, atbilstošā mērķdotācija arī paliktu izglītības sistēmā, to novirzot pedagogu darba samaksas palielinājuma grafika īstenošanai.

Ministru kabinets uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai, atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un vidēja termiņa budžeta ietvarā un likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānotajam finansējumam, izstrādāt un līdz attiecīgā kalendārā gada 1.maijam iesniegt valdībai apstiprināšanai noteikumu projektu par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu, sagatavojot attiecīgus grozījumus pedagogu darba samaksas noteikumos.

Līdz tam gan IZM valdībai būs jāiesniedz ziņojums par pašvaldību lēmumiem, kas saistīti ar izglītības iestāžu reorganizāciju, likvidēšanu vai dibināšanu, tādējādi gūstot izpratni par zemākās atalgojuma likmes paaugstināšanai pieejamo līdzekļu apjomu.

Vienlaikus valdības lēmums paredz, ka finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiks rasti, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu. Valdības rīkojums nosaka, ka finansējums, kas veidosies izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā, prioritāri novirzāms pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai.

2018.gadā četriem mēnešiem papildu nepieciešami aptuveni 6,35 miljoni eiro, kas, atbilstoši valdības lēmumam, pedagogu algu paaugstināšanai, jārod esošajos budžeta līdzekļos.

Ministri atbalstīja to, ka jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksas pieaugumam skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Patlaban zemākā mēneša darba algas likme skolotājiem no 2016.gada 1.septembra ir 680 eiro un darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, vispārējās, profesionālās izglītības un interešu izglītības skolotājiem ir 30 darba stundas nedēļā, kas veido 1320 darba stundas gadā. Savukārt pirmsskolas izglītības skolotājiem darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, ir 40 darba stundas nedēļā un zemākā darba algas likme skolotājiem, kas nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanu, – 620 eiro, bet no 2017.gada 1.septembra – 680 eiro. No pašvaldību budžeta finansēto pirmsskolas izglītības skolotāju zemākā darba algas likme 680 eiro jānodrošina ne vēlāk kā no 2018.gada 1.septembra.

Grafikā plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana indikatīvi varētu nodrošināt darba stundas izmaksas pieaugumu 2018.gada 1.septembrī par 4,4% pret darba stundas izmaksu 2017.gada 1.septembrī, 2019.gada 1.septembrī (750 eiro) – 5,6% pret darba stundas izmaksu 2018.gada 1.septembrī, 2020.gada 1.septembrī (790 eiro) – 5,3% pret darba stundas izmaksu 2019.gada 1.septembrī, 2021.gada 1.septembrī (830 eiro) – 5,2% pret darba stundas izmaksu 2020.gada 1.septembrī un 2022.gada 1.septembrī (900 eiro) – 8,4% pret darba stundas

Plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana radīs ietekmi uz pašvaldību budžetiem saistībā ar no 1,5 līdz 4 gadus veco bērnu izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu, interešu izglītības pedagogu un citu no pašvaldību budžeta finansēto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas nodrošināšanu. Ņemot vērā Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS) pieejamo informāciju par finansējuma apjomu pedagogu darba samaksai no pašvaldību budžetiem 2016.gada 1.septembrī, tika veikts aptuvenā nepieciešamā finansējuma aprēķins. Jāņem vērā, ka pašvaldības, apstiprinot 2018.gada budžetus, jau radušas papildfinansējumu pirmsskolas pedagogu darba samaksai.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. It kā skan labi. Citiem liekas, ka tiem skolotājiem tik ceļ un ceļ tās algas, bet realitāte tāda nav. Tā ir reāla ņirgāšanās-pagaidīt, kamēr iztukšosies lauki un tad pārējiem sadalīt kaut kādu naudu.

  2. ….līdz ar 2022.gada 1.septembri pedagogu zemākā mēneša darba algas likme indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

    2022.gadā (pēc pieciem gadiem) 900 eiro (pie tam varētu būt) būs salīdzinoši maza alga…

  3. Šadurska zvaigznes Atbildēt

    Šadurskis varēs palikt vēsturē, ja viņam izdosies kopā ar citiem gaišajiem prātiem, kā skolu likvidators un lauku iznīcinātājs-būs ar ko lepoties mazbērniem.

  4. Pasarg no algu celšanas! Jau 2 gadus, kopš pacēla algu, tā reāli strauji samazinājās.

  5. Šadurska zvaigznes Atbildēt

    Daļēji tas ir arī brīvprātīgo darbs, ja vēl nečakarētu prātu, tad jau vēl nekas-bet, kurš lielāks priekšnieks, tas var izpausties. Nu, ja stundas jau pielika un vēl vēl līdz šim nav skaidrs, kādā veidā tās visas stundas aprēķina.

  6. Valdis, skolotājs Atbildēt

    Šodien, 9.janvārī, apstiprinātajā MK rīkojumā uzsvērts, ka no 2016.gada 1.septembra zemākā vienas darba stundas cena vispārējās un interešu izglītības skolotājiem ir 5,66 euro.
    Vai kāds ir paskaitījis, ka solītais skolotāju algas pieaugums nāk komplektā ar stundu skaita palielināšanu (no tagadējām 30 stundām uz 35, vēlāk 40 stundām nedēļā), kas reāli nozīmē vienas darba stundas cenas samazināšanu?
    It īpaši, ja par darba stundām daudzas Latvijas skolās uzskata tikai kontakta stundas klasē – viss parējais (gatavošanās stundām, mācību materiālu adaptēšana bērniem ar speciālām vajadzībām, pārbaudes darbu izstāde un labošana digitālo mācību materiālu veidošana interaktīvai tāfelei, tikšanās ar skolēnu vecākiem, darbs ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības un skolēniem, kas gatavojas mācību priekšmetu olimpiādēm, sēdēšana brīvprātīgi-obligātajās skolas sanāksmēs un sapulcēs u.c.) ir “brīvprātīgo darbs”, jo skolai, lūk, nepietiekot naudas ….

    • Šos darbus visus agrāk skolotāji veica bez īpašām piemaksām, vēl iekaitot pulciņus. Neviens tik briesmīgi neraudāja par katru izdarīto solīti, jo skolotājiem atvaļinājums visa vasara, un vēl ziemas mēnešos izņem brīvdienas un izbraukā dažādu valstu apceļojumos, itkā darba laikā.
      Jā algas jāceļ, to atbalstu, bet arī darba slodze un kritēriji bija jāpārskata. Tie nevarēja palikt kā iepriekšējā režīma laikā. Vēlu veiksmi un izdošanos ! Ja ir neciešami apstākļi skolā, lūdzam uz Maxima! Ar nepatiku un varu gan nevajag turēties skolā!

Draugiem Facebook Twitter Google+