Valdība atbalsta NAP galīgo redakciju 0
Ministru kabinets šodien pamatā atbalstīja Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.-2020.gadam galīgo redakciju, nolemjot, ka līdz lēmuma parakstīšanai par plāna apstiprināšanu, tiek izdarīti precizējumi. Pēc tam plāns tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā.
Aizstāvot NAP galīgo redakciju valdībā, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš ministrus informēja par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un to, kas plānā nācis klāt pēc sākotnējās redakcijas apstiprināšanas valdībā.
Viņš stāstīja, ka plāns ir papildināts ar skaidrojošo daļu, ka ekonomiskais izrāviens ir nepieciešams katra indivīda un valsts labklājības kopējam pieaugumam. Runājot par summām pasākumu īstenošanai, viņš skaidroja, ka tās joprojām ir indikatīvas un tās vēl ir paredzēts precizēt. Turklāt papildu korekcijas ieviesīs sarunas ar Eiropas Komisiju par Latvijas kopējo aploksni.
Krieviņš skaidroja, ka lielākais finansējums ir paredzēts divās no trim prioritātēm – tautsaimniecības attīstībai un izaugsmi atbalstošām teritorijām. Lielāks finansējums paredzēts tāpēc, ka atšķirībā no trešās prioritātes – cilvēka drošumspējas – šajās ir paredzēts arī apjomīgs privātā sektora finansējums. Savukārt prioritātē “cilvēka drošumspēja” pārsvarā ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi.
Runājot par NAP izstrādi, Krieviņš atzina, ka plāns ir tapis ļoti garās diskusijās un ir bijusi kavēšanās ar termiņiem. Viņš arī pauda neapmierinātību par to, ka 23.oktobrī galīgā redakcija jāizskata valdības sēdē, kas liedzis viņam organizēt kvalitatīvas diskusijas ar NAP izstrādes vadības grupu.
Pēc NAP aizstāvēšanas to komentēja arī ministri. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) sacīja, ka NAP shēma veiksmīgi parāda, kā izaugsmi var apvienot ar nevienlīdzības mazināšanu, bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) bija neapmierināts, ka plānā joprojām ir tehniskas nepilnības. Tam piekrita arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, papildus tam kritizējot, ka plānā joprojām ir neskaidri jautājumi par finansējuma avotiem, turklāt ir iekļauti tādi pasākumi, kuru apjoms prasa lielāku finansējumu, nekā noteikts.
Ir skaidrs, ka šis nav izstrādes nobeigums, šis ir viens no starpposmiem, pēc komentāru un kritikas uzklausīšanas sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Viņš sākotnēji piedāvāja divus variantus tālākai virzībai ar NAP, no kuriem viens paredzēja, ka plāns šodien tiek apstiprināts un tālāk to nodod skatīšanai Saeimā, bet otrs variants paredzēja, ka plānu apstiprina šodien, kā arī vēlreiz pēc nedēļas, kad būs pieslīpētas visas neprecizitātes.
Viņu bažīgu darījis tas, ka dzirdējis no ministriem vēlmi atsevišķas lietas vēl precizēt. Tomēr, viņaprāt, šī precizēšana nedrīkst izvērsties par finansējuma pārdali un “deķīša vilkšanu” katram uz savu pusi.
Tomēr Krieviņš aicināja valdību apstiprināt NAP galīgo redakciju jau šodien, lai Saeimai nebūtu par vienu nedēļu mazāk laika, lai varētu diskutēt par dokumentu. “Ir sagaidāms, ka Saeimā būs plašas debates, tāpēc ir jādod laiks izdebatēt to savā starpā,” teica Krieviņš.
NAP 2014.-2020.gadam ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (“Latvija 2030”) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.
NAP ir kā sabiedriskais līgums, kurā valsts paziņo, ko tā apņemas paveikt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Iecerēts, ka ar plānu valsts parādīs kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā.
NAP ir parādīts valsts izaugsmes modelis – kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju. Tas arī nosaka, kā pelnīs valsts un kā to izdarīt arī iedzīvotājiem.
NAP izstrādātāji uzsver, ka plāns ir nepieciešams tāpēc, ka ir jāvienojas par kopīgu valsts attīstības redzējumu vidējam termiņam, kā arī paveicamajiem pasākumiem un soļiem tā sasniegšanai. Tas arī nepieciešams, jo ir jāiezīmē nacionāla līmeņa prioritātes, kas ir būtiskas saistībā ar valsts budžetu, kā arī tās ir būtiskas, strādājot pie virzienu iezīmēšanas Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošanai.
Kā būtiskākais vidēja termiņa mērķis tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanai un iedzīvotāju labklājības pieaugumam plāna kontekstā ir izvirzīts ekonomikas izrāviens.
Plānā ir noteiktas trīs prioritātes – tautsaimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Īstenojot šīs prioritātes, prognozēts, ka Latvija īstenos arī ekonomikas izrāvienu, sasniedzot galveno mērķi – dzīves kvalitātes pieaugumu.
Prioritāte “Cilvēka drošumspēja” ir vērsta uz to, lai paaugstinātu Latvijas iedzīvotāju spēju adaptēties strauji mainīgajai ārējai videi, jebkurā situācijā tie būtu pārliecināti par savām spējām gūt pietiekamus ienākumus un citādi nodrošināt savu un sabiedrības attīstību. Šajā prioritātē paredzēts koncentrēties uz tādiem darbības virzieniem kā nodarbinātība, veselība, izglītība, nevienlīdzības mazināšana, dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošana, demogrāfija, saliedētība, radošums un citas vērtības.
Otrā prioritāte “Tautas saimniecības izaugsme” ir saistīta ar NAP vadmotīva – labklājības pieauguma – sasniegšanu, orientējoties uz uzņēmējdarbības veicināšanu, investīciju piesaisti, produktivitātes pieaugumu, vienlaikus neaizmirstot par nepieciešamību uzņēmējiem vadīties no sociālās atbildības principiem. Galvenie darbības virzieni šajā prioritātē ir ražojošais sektors, loģistikas un tranzīta pakalpojumi, uzņēmējdarbības vide, ražošanu atbalstoša publiskā infrastruktūra, radošās industrijas, publiskā pārvaldība un sabiedrības līdzdalība, kā arī droša un konkurētspējīga enerģija.
Īstenojot prioritāti “Izaugsmi atbalstošas teritorijas”, plānots veicināt tādu teritoriju attīstību, kur efektīvi izmantoti un mērķtiecīgi attīstīti ģeogrāfiskā novietojuma, dabas un citi resursi, telpiskā struktūra veicina ilgtspējīgas tautsaimniecības struktūras veidošanos un kvalitatīvu investīciju piesaisti. Šīs prioritātes galvenie darbības virzieni ir pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra, pilsētu un lauku mijiedarbība, nelauksaimnieciskā ražošana, lauku saimniecību attīstība, kooperācija un pārstrāde, dabas kapitāla pilnvērtīga un ilgtspējīga izmantošana.
Katrā no trim prioritātēm ir identificēti būtiskākie rīcības virzieni, to mērķi, kā arī rādītāji, finansējuma apjoms un avots.
