Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. jūlijs, 2012
Drukāt

Valdība jāstiprina nacionālāka

Foto - LETAFoto - LETA

Lai gan izretis varētu vēlēties, lai Valda Dombrovska valdība biežāk piedod gāzi, tomēr puslīdz un caurmērā saprātīgie Latvijas Republikas iedzīvotāji kā premjera, tā ministru darbošanos vērtē atzinīgi.

 

It īpaši atceroties agrākos laikus, kad pie varas ar zobiem un nagiem turējās ierāvēji un netīru darījumu piesedzēji vai uz dažu alu griestiem zīmējumos attēlotiem cilvēciņiem mats matā līdzīgas personas, kuras būtu kauns rādīt, piemēram, misis Klintonei. Tagad murrājošā saticībā trīsarpus partiju koalīcija nostrādāja mēnešiem ilgi, nesabruka nevienā opozīcijas noteiktajā termiņā, taču nu, pieklājīgi izsakoties, reizē ar ministra Gaida Bērziņa demisiju cēlušās “mazas neskaidrības” un raizes. Dažkārt nodibināto vairākumu kļūmīgi dēvē par Nacionālo tiesiskuma un reformu koalīciju, taču – ja arī valdības veidošanā latvisko partiju pārstāvji gribēja skaistumam piekārt klāt šo “nacionālo” pavārdu, tad oficiāli tas ir pakūpējis un izgaisis, viņi simbolizējas tikai kā Tiesiskuma un reformu koalīcija.

Lūk, kāpēc Nacionālās apvienības vēlētāji runā, ka viņu atbalstīto politiķu politiku par maz ņem vērā trejsavienībā, lūk, kāpēc NA vadītāji sākuši izteikties, ka tēvišķajās attiecībās koalīcijā šad un tad izjūtot vecākā brāļa pārākumu pār jaunāko vai pat pār trešo tēvadēlu. Protams, tas jau nav tā, ka draudzīgās partijas turpmāk trijjūgā uzvedīsies kā naidīgi minibāri formējumi un vilks varu kā Gulbis, Vēzis un Līdaka. Attiecības nav samaitājušās tiktāl, ka “mēs ar jums vairs vienā smilškastē nespēlēsimies”. Raivi Dzintaru pazīstam kā solīdu, pieklājīgu vīru, kurš nekad nav bijis tik uzstājīgs, ka nomierināšanai būtu jāatsauc policija un mediķi – 
NA līderis ļoti ieturēti ir sacījis, ka derētu pastiprināt nacionālo spēku pārstāvību valdībā, jā, arī tādā vīzē, ka viņi ņemtu vēl vienu ministra vietu savām divām klāt.

 

Te nav runa par sarežģītiem matemātiskiem aprēķiniem, no kuriem izriet, ka “Vienotība” (20 vietas parlamentā) un RP (16 vietas) valdībā pārstāvētas kā svarā, tā noteikšanā asimetriski vairāk nekā NA (13 vietas) – tā arī ģimenēs gadās, ka Bierns un Lipsts meklē, kur tētiņš noglabājis mantu, kamēr Antiņam materiālās vērtības nerūp, un viņš jāj kalnā modināt Saulcerīti.

 

Runa ir par to, ka tik tikumiskai Solvitas kundzei un iejūtīgam, izprotošam premjeram pietiek atbildības stabilizēt situāciju koalīcijā uz līdzvērtīgākiem pamatiem un nenolaist vecākā – jaunākā brāļa attiecības līdz šofera un gruščika vai, pasarg Dievs, saimnieka un suņa attiecībām. Domāju, “Vienotības” līderi piekrīt, ka nacionālais elements valdībā jānostiprina un radu būšana nav jābojā, it īpaši paturot prātā, ka tālākā nākotnē tie paši nacionāļi atkal var izrādīties gana saderīgi partneri. Grūti jau zīlēt šīs “priekšdienas”, taču nemitējas valodas, ka, palikuši bez sava labdara un vienotāja Zatlera kunga, Reformu partijas avis un auni var izklīst pa dažādiem politiskajiem laidariem – avis kļūšot vēl liberālākas nekā ir, kamēr auni spītīgi turēšoties pie konservatīviem principiem, kazi, pat sametīšot ragus kopā ar Nacionālo apvienību. Kvalitatīvi un kvantitatīvi nostiprinājies spēks tādējādi var pieteikt pat lielākas pretenzijas varas pārdalē – teiksim, ieminēties par šefību pār Saeimas priekšsēdētāja amatvietu! Šobaltdien NA taču nenāk un nerauj kā ar spīlēm to, kas citam rokā, un nejauks ārā lielo skaisto kompozīciju! Vai tad cilvēkiem nevar dot padarboties ar lietām, kur viņiem būtu saprašana – kārtot demogrāfiju, lai dzimtu bērni, varbūt aizsardzības vai iekšlietu nozari, izglītības latviskošanas posmu?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+