Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. septembris, 2015
Drukāt

Valsts kontrole varēs arī sodīt (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa (no kreisās) un Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti vakar iepazinās ar Valsts kontroles piedāvātajiem likumu grozījumiem, kas ļaus šai iestādei ne vien konstatēt pārkāpumus, bet arī piedzīt zaudējumus no vainīgajiem.

Gan Saeimas deputāti, gan sabiedrības pārstāvji ne reizi vien vainojuši VK, ka tā savā revīzijā konstatē pārkāpumus, bet tālāka rīcība neseko. Piemēram, laikā no 2006. gada līdz 2014. gada beigām VK ir ziņojusi tiesīb­aizsardzības iestādēm par 168 revīzijās konstatētiem pārkāpumiem, tika sākti 80 kriminālprocesi, bet tikai piecos gadījumos lietas izskatītas tiesā ar notiesājošu spriedumu. Tādēļ VK sagatavojusi likumu grozījumus, kas paredz ieviest īpašu mehānismu, lai veicinātu zaudējumu piedziņu. Proti, ja revīzijas laikā tiks konstatēta nelikumīga rīcība, kas radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret konkrētajām amatpersonām. Vispirms pašai iestādei tiks dots sešu mēnešu laiks atrisināt jautājumu un sākt piedziņu. Ja tas netiks darīts, VK izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu, kuru vainojamā persona varēs pārsūdzēt tiesā, kas šo lēmumu izvērtēs. Piedāvātā regulējuma mērķis – panākt, lai amatpersonas būtu patiešām personīgi atbildīgas par savu rīcību un nevarētu paļauties uz to, ka pieķeršanas gadījumā iestādes vadītājs viņus piesegs.

VK juridiskais padomnieks Edgars Pastars skaidroja, ka nekādi jauni sodi netiek paredzēti. Jau patlaban likumos ir noteikts zaudējumu atgūšanas pienākums, kas liek iestādes vadītājam piedzīt zaudējumus no vainīgā darbinieka. Taču prakse rāda, ka valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji šo iespēju dažādu iemeslu dēļ neizmanto. Tāpēc likuma grozījumi ļaus VK pārņemt iniciatīvu iestādes vadītāja neattaisnotas bezdarbības gadījumā.

Likumprojekta autori cer, ka grozījumi dos preventīvu efektu – stimulēs iestādes pašām atrisināt šādus jautājumus un radīs darbiniekos apziņu, ka atbildība nav atkarīga tikai no iestādes vadītāja. Tāpat tas neliks gaidīt uz kriminālprocesa iznākumu, jo daudzos gadījumos tiesīb­aizsardzības iestādes nesaskata, ka finanšu līdzekļu izšķērdēšana būtu krimināli sodāms pārkāpums. Ceturtais ieguvums būtu iespēja valsts budžetā atgūt izšķērdētos līdzekļus.

Ne deputātiem, ne pieaicināto valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pret grozījumiem iebildumu nebija. Vienīgi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) satraucās, ka tiek ieviesta kārtējā dublējošā funkcija. “VK nevis koncentrējas uz darbiem, ko citi neizdara vai izdara nepareizi, bet dublē to, kas citām institūcijām jau paredzēts, iejaucoties disciplinārajā procesā,” sacīja LPS pārstāvis Māris Pūķis.

Uzklausot visus “par” un “pret”, Revīzijas komisija nolēma izsūtīt likumprojektu visām Saeimas frakcijām un turpināt to vērtēt septembra beigās.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Beidzot arī valsts kontrole būs īsta,nevis pļāpātava,kur daudz runā,bet maz dara! Sen jau bija laiks.

  2. Kas vainīgs izšķērdēšanā – mēs.

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+