Foto – LETA

Var apšaubīt vismaz 150 studiju programmu lietderību 0

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pārvērtējot Augstākās izglītības padomes (AIP) ekspertu sniegto atzinumu par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, secināts, ka Latvijā varētu apšaubīt vismaz 150 studiju programmu pastāvēšanas lietderību, tādējādi dažām no tām liedzot valsts finansējumu, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzina izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Lasīt citas ziņas

Ķīlis stāstīja, ka ministrijai līdz 1.oktobrim bija uzņēmusies pārvērtēt AIP ekspertu sniegto atzinumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, tādējādi valdībā iesniedzot savu atzinumu un priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem, lai uzlabotu situāciju augstākās izglītības jomā.

“Mēs izvērtējumā izmantojām tos pašus datus, kurus sniedza AIP un tiem klāt pievienojām savus kritērijus. Rezultātā par problemātiskām vai apšaubāmām uzskatām vismaz 150 studiju programmas Latvijas augstskolās. Tās nav tikai koledžu, vai reģionālo augstskolu īstenotās studiju programmas, bet arī lielākajās Latvijas universitātēs mēs saskatījām tādas, kuras var atzīt par nelietderīgām,” sacīja Ķīlis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ministrs sacīja, ka šie pētījuma rezultāti tiks izrunāti ar sociālajiem partneriem un tad arī dati tikšot publiskoti, tomēr piebilda, kamēr viņš esot ministrs, tad no valsts budžeta netikšot finansētas nekvalitatīvās studiju programmas.

Savukārt uz jautājumu, ko tādā gadījumā darīt studentiem, kuri uzsākuši mācības kādā no nelietderīgajām studiju programmām, ministrs atbildēja, ka noteikti nāksies pārdomāt savu izvēli un saprast, vai turpināt mācības. “Saprotiet, mēs nevaram visiem būt par mammām un auklēties, jo studenti ir pieauguši cilvēki, kuri spēs izdarīt secinājumus par pareizu izvēli,” piebilda ministrs.

Jau ziņots, ka iepriekš ministrs atzina, ka Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” īstenošanā tika pieļautas kļūdas pētījuma metodoloģijā, jo, piemēram, tajā netika iekļauts kritērijs par studiju programmas absolventu nodarbinātību, kas ir ļoti būtisks kritērijs, kā arī vairāki citi kritēriji.

Tāpēc IZM līdz 1.oktobrim pārvērtēja ekspertu sniegtos vērtējumus par augstskolu studiju programmu kvalitāti, tādējādi izmantojot striktāku klasifikācijas sistēmu, proti, eksperti vērtēja programmas pēc 62 kritērijiem skalā no viena līdz četriem punktiem. AIP darbinieki, kuri īstenoja projektu, ekspertu vērtējumus sadalīja pa trijām grupām atbilstoši saviem skaitīšanas principiem.

AIP publiskotie projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” starprezultāti atklāja, ka eksperti apšaubījuši 55 studiju programmu pastāvēšanas lietderību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.