Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. decembris, 2012
Drukāt

“Vecajām” dalībvalstīm jāmācās no Latvijas 


terauds_letatrifanova_12

ES vēsturiski svarīgā tērauda ražošanas nozare, kuras regulēšana 1951. gadā bija iemesls savienības pirmsākumiem, patlaban nespēj tikt galā ar izaicinājumiem, jo tai draud lēna iznīkšana.


Darba vietu daudzums tērauda nozarē pēdējos 40 gados Eiropā samazinājās no viena miljona līdz 
369 000 darbinieku šajā gadā. Atcerēsimies, ka Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidošanas mērķis bija apvienot kontroli pār galvenokārt Francijas un Vācijas, kā arī Itālijas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas stratēģiskajām nozarēm, kas nākotnē izslēgtu kara iespēju.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš uzsver – ES tērauda industrija patlaban ražo aptuveni 210 miljonu tonnu tērauda produktu gadā, bet pieprasījums ir vien 150 miljonu tonnu liels. Iemesli – lētais imports no trešajām valstīm un pieaugošās ražošanas izmaksas. Francijas valdība ar prezidentu Olandu jau vairākus mēnešus bez panākumiem cīnās par vienas nekonkurētspējīgas tērauda rūpnīcas saglabāšanu. “Šo notikumu gaismā arī ir jāvērtē Eiropas Parlamenta kreiso deputātu aktivitātes saistībā ar tērauda industriju ES,” teic K. Kariņš.

Nozares svarīgumu ES parāda arī 1,4% lielais īpatsvars IKP un 200 miljardus eiro lielais gada apgrozījums. Šā gada pirmajos desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn ES tērauda ražošana krita par 4,7%, Ķīnā tā kāpa par 2%, Krievijā – par 3,3%, bet Japānā samazinājās par 0,4%.

 

Glābšanas ieceres

EP plenārsēdē apstiprinātajā rezolūcijā Eiropas Komisija aicināta nodrošināt, lai dalībvalstu likumos tiek ņemtas vērā tērauda ražošanas nozares vajadzības, saskaņā ar konkurences likumiem uzrauga krīzē cietušos uzņēmumus un iespējami agrāk izveido rīcības plānu situācijas uzlabošanai. Atbilstošu rīcības plānu Eiropas Komisija sola sagatavot līdz 2013. gada jūnijam. Tikmēr Eiropas Parlaments rezolūcijā norāda – rīcības plānā jāiekļauj visi iespējamie instrumenti situācijas uzlabošanai, tostarp pētniecības iespējas, investīciju piesaiste konkrētiem mērķiem no Eiropas Investīciju bankas, ES finanšu instrumenti – Eiropas Sociālais fonds un ES Globalizācijas fonda atbalsts.

Ja kritums ES tērauda ražošanā turpināsies, tad ar šo nozari saistītās jomas (un tās ir gandrīz visas tautsaimniecības nozares) kļūs aizvien atkarīgākas no trešo valstu importa un līdz ar to arī ievainojamākas.

Eiropas Tautas partiju grupas un Sociālistu frakcijas iniciēto rezolūciju kā atbildi uz komisijas priekšlikumu par nozares reindustrializāciju atbalstīja 351 deputāts, pret balsoja 125, bet balsojumā atturējās 34 deputāti.

 

Liepājā viss kārtībā

Tikmēr pašmāju tērauda ražotājs “Liepājas metalurgs” izaugsmes problēmas nesaskata un “veco” dalībvalstu kolēģu problēmas neizjūt.

“Decembra pirmā nedēļa ir iegājusi a/s “Liepājas metalurgs” vēsturē ar faktu, ka pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir sasniegts rekordliels tērauda kausēšanas daudzums – 800 tūkstoši tonnu kopš gada sākuma. Iespēju kāpināt produkcijas daudzumu deva jaunais elektrotēraudkausēšanas komplekss, kas darbojas kopš 2011. gada 4. decembra,” teic a/s “Liepājas metalurgs” preses sekretāre Simona Laiveniece. Viņa stāsta, ka uzņēmuma pamatprodukcijas veids ir celtniecības armatūra, to pārdod 26 pasaules valstīs. Patlaban “Liepājas metalurga” lielākie eksporta tirgi ir Alžīrija (33,95%) un Polija (33,88%), Baltijas valstīs kopumā paliek apmēram 10% produktu. Starp “Liepājas metalurga” produktu pircējiem ir arī eksotiskas valstis – Nigērija (0,51%), Peru (3,45%), Senegāla (0,45%). Pastāvīgo pircēju lokā ir Vācija, Dānija, Lielbritānija, Krievija, Baltkrievija, Norvēģija, Nīderlande, Somija un citas. Šā gada vienpadsmit mēnešos “Liepājas metalurgs” citās valstīs pārdeva vairāk nekā 721 000 tonnu velmējumu, tostarp 342 000 tonnu aizceļoja pie pasūtītāja pa jūras ceļu, bet 
374 000 tonnu – ar auto vai pa dzelzceļu.

“Liepājas metalurgā” ievieš zaļās enerģijas avotus, tāpēc uzņēmums aicina valsti aizstāvēt savu ražotāju. Proti, “Liepājas metalurgs” 90% produktu eksportē, citās valstīs valdības kompensē zaļās enerģijas daļu, tomēr Latvijā tas nenotiek, tāpēc tiek kropļota konkurence.

Šajā gadā uzņēmumam papildu izdevumi par obligātā iepirkuma komponentu bija Ls 6 milj.

“Liepājas metalurga” produkti veido 10% no Latvijas eksporta, uzņēmums nodarbina 2300 cilvēku un gada laikā nodokļos samaksā Ls 8 – 10 milj.

 

Viedokļi

Vilnis Rantiņš, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas vadītājs: “Tērauda nozare ir ļoti svarīga – pēc tās var spriest, kas notiek pasaules tautsaimniecībā, konkrētajās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā. Iekārtas ir vajadzīgas visās nozarēs. Lielais tērauda importētājs Ķīna patlaban palielina tērauda ražošanu, samazinot importu augošo energoresursu cenu un darbinieku algu kāpuma dēļ. Ļoti liels eksportētājs ir arī Krievija, kur šī nozare saglabāta. Latvijai zināmu drošības sajūtu dod “Liepājas metalurgā” uzstādītās tehnoloģijas – tās ir vienas no jaunākajām pasaulē.”

 

Krišjānis Kariņš, Eiropas Parlamenta deputāts: “Eiropas tērauda industrijai derētu mācīties no Latvijas uzņēmuma “Liepājas metalurgs”. Tā vietā, lai klaigātu par to, ka viņiem pienākas, viņiem vajadzētu modernizēt savas ražotnes, kā to ir darījis “Liepājas metalurgs”, lai atgūtu konkurētspēju pasaules tirgos. “Vecajai” Eiropai ir jāņem piemērs no Latvijas un jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem.”

 

Tērauda ražošana (miljonos tonnu)


2003. g. 2007. g. 2009. g. 2010. g. 2011. g. 2003. – 
2011. g., +/-
Ķīna 222 490 577 637 683 +208%
ES 193 210 139 173 177 -8%
Japāna 111 120 87 110 108 -3%
ASV 94 98 58 80 86 -8,5%
Indija 32 53 64 68 72 +125%
Krievija 61 72 60 67 69 +13%
Pasaulē 970 1347 1236 1429 1490 +54%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avots: World Steel Association

 

Fakti

ES lielākās tērauda ražotājvalstis ir Vācija (25% liels īpatsvars), Itālija (16,2%), Francija (8,9%), Spānija (8,8%) un Apvienotā Karaliste (5,4%)

Latvijai ar 0,3% lielu tērauda ražošanas īpatsvaru ir pēdējā vieta starp 21 ES dalībvalsti, kur ražo tēraudu.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+