Veidnes saldējumam + aukstā našķa recepte 0
Nu ir īstais laiks pagatavot arī gardu saldējumu no pašu dārza ogām. Turklāt veselīgu, bez tā e-vielu biruma, par ko informē veikala saldējumu iepakojumi. Lai bērniem būtu dubultprieks, mājas saldējumu vērts saliet jautrās veidnītēs. Jā, bet ar kurām vieglāk strādāt?
No skata grūti pateikt, ar kuru no saldējuma veidnēm strādāt vieglāk. Masu saliet var visās, bet kas notiek, kārumu izņemot no trauciņa? Maza jēga no skaistas veidnītes, ja saldējums no tās ārā nenāk, plaisā un lūst. Tātad svarīgs gan materiāls, tā biezums, elastība, gan veidnītes dizains. Sameklēju dažādos veikalos trīs atšķirīgu formu un dizaina saldējuma trauciņus un izmēģināju tos praksē. Secinājumi – visai interesanti!
Plānās plastmasas
Pirmās saldējuma veidnes, kuras izmēģināju, bija dažādi dzīvnieciņi – pīles, nīlzirgi, peles, lāči un rukši, kas pagatavoti no diezgan plānas, caurspīdīgas plastmasas. Tie sastāv no trīs daļām – veidnītes, kātiņa, kurš ieliekams speciālā renītē pamatnē, un vāciņa, kuru uzliek, kad saldējums iepildīts. Ērti, ka vāciņam ir ļipiņa, aiz kuras to vēlāk noņemt. Diemžēl pēc tam, kad saldējums ir gatavs un mēģina to pasniegt, lai bērni varētu panašķēties, nākas saskarties ar vairākām problēmām.
Viena no tām – vāciņa ļipiņa, kamēr veidne vēl auksta, viegli nolūst, ja mēģina porciju attaisīt tūlīt pēc saldētavas. Otra, nopietnākā ķibele – saldējumu grūti izņemt. Piemēram, rukša veidnei ir ļoti daudz izvirzījumu, kociņš sanāk nevis saldējuma vidū, bet gan pie vienas (plakanās) malas, tāpēc kārums nevis skaisti atdalās, bet gan salūst. Problēma arī tā, ka kātiņš nesniedzas līdz veidnes galam, jo ir salīdzinoši īss. Ja ilgāk pakausē vai patur zem silta ūdens, saldējums jau sāk tecēt. Izmēģinot šajās veidnītēs dažādus saldējumus, jāsecina, ka plombīri sanāk labāk, bet sorbeti un citi ar mazu tauku saturu – sliktāk.
Vēl viena grūtība, ar ko jāsaskaras, ja gatavo šajās veidnītēs – tās saldētavā aizņem daudz vietas, jo jāliek gareniski. Ja tur viens plaukts nav brīvs, vairāk par dažiem rukšiem vai pīlēniem nav iespējams izvietot. Turklāt tie jānoliek ļoti taisni: ja kāds sašķiebjas, saldējums iztek, jo vāciņš diezgan slikti nosedz veidni.
Secinājums – ja iemanās gatavot šajās veidnēs un ir liela saldētava, saldējums iznāk labi, turklāt bērniem prieku sagādā formu dažādība. Ja nav laika un pacietības piņķerēties, šis tomēr nav labākais naudas ieguldījums.
Pola tipa
Dažādos veikalos var iegādāties veidnes, kas atgādina mums tik ierastā pola tipa saldējuma formas. Dažām tās ir kā vīnogu ķekars, citām ar pavisam taisnām malām. Konkrētā veidne, ko izmēģināju, izgatavota no bieza polipropilēna – izturīgas plastmasas, kura nelokās un nelūst. Tā sastāv no ērta paliktnīša, kurā vieta ir 6 veidnēm, katrai ir kātiņš, kas nokomplektēts ar vāciņu. Katra ir 10 cm augsta, pilnīgi pietiek vienai baudīšanas reizei, turklāt saldējums arī neizkūst, kamēr mazais kārumnieks tiek ar to galā. Lai saldējumu vieglāk būtu izņemt, tā veidne jāapslaka ar siltu ūdeni un jāpagaida 1,5 – 2 minūtes.
Šis saldējums labi izņemams, arī kātiņš šajā svarīgajā brīdi neizlūza no kopējās porcijas. Ir tikai viens mīnuss – ja saldētava nav augsta, varētu būt problēmas ar ievietošanu, jo kopā ar paliktni un kātiņu ir jārēķinās ar gandrīz 13 centimetriem. Man augšējā plauktā, kur ir ātrā sasaldēšana, iegāja ar grūtībām. Otrs, ar ko jārēķinās – katrā mazajā trauciņā var ieliet tikai 50 ml saldējuma – tātad vai nu jāgatavo mazas porcijas (pa 300 ml), vai jāpērk vairāki komplekti.
Secinājums – labs ieguldījums par pieņemamu cenu.
Vislabākās – silikona!
Atkal jāatzīst, ka silikons ievērojami pārspēj plastmasas – tas ir daudz elastīgāks materiāls, tāpēc gan kūkas, gan sasaldētos kārumus no šādas veidnes izņemt ir krietni vieglāk. Diemžēl silikona saldējuma veidnes reti kur var iegādāties. Šo, ko izdevās atrast, gribētos lielāku un ietilpīgāku, toties strādāt ar to patiešām ir viegli. Pirmkārt, jau ļoti pārdomāts kātiņa variants – tas ir garš, stiprs, saldējumu ērti turēt un ēst. Otrkārt, to izņemt no veidnes ir ļoti viegli – pagaida pāris minūtes, pakustina maliņas, kuras ir elastīgas, un viss! Veidnē nekas nepaliek, nevis tā kā dzīvnieciņiem, kad ruksim iesprūda kāja, bet pelei – auss. Vienīgā iebilde – arī šajās var ieliet ļoti maz saldējuma, tātad nepieciešami vairāki komplekti.
Pagaidām Latvijā ir mazs šo veidņu piedāvājums. Bet tā nav problēma – veikalos toties ir ļoti plaša silikona veidņu izvēle mazajiem kēksiņiem jeb mufiniem, jo īpaši specializētajos, piemēram, “Gemosā” un “Arkolatā”. Papildus jāiegādājas vien saldējuma kātiņi (koka, kā tas ir pola tipa saldējumiem). Šis ir pat labāks risinājums, jo vasarā veidnēs var gatavot saldējumu, bet ziemā – cept gardus šokolādes kēksiņus.
Secinājums – ja vien izdodas atrast silikona veidnītes, tas noteikti ir vislabākais ieguldījums, jo plastmasa ar laiku saplīst, īpaši, ja to regulāri saldē lielos mīnusos, bet silikons, ja vien to nesagriež ar nazi, šķiet gandrīz vai mūžīgs.
Īpaši viegls saldējuma pagatavošanas process: 1. Saldējuma mašīnā vai bļodā ielej 500 ml saldā krējuma. 2. Pievieno bundžiņu (400 g) iebiezinātā piena ar cukuru. 3. Pieliek 4 – 5 ēdamkarotes aveņu vai cita aromātiska ievārījuma un vienu ēdamkaroti vaniļas cukura. 4. Ieslēdz saldējuma mašīnu un atstāj uz stundu maisīt un dzesēt masu. Ja nav šādas mašīnas, šo sadaļu var izlaist, tikai tad saldējums nebūs ideāli viendabīgs, bet uz garšu tas iespaidu neatstāj. 5. Sapilda trauciņos, rūpīgi ievērojot katram paredzēto līmeni (parasti ir atzīme uz saldējuma veidnes malas). 6. Uzliek vāciņu un saliek uz paplātes. 7. Svarīgi saldētavā paplāti nolikt līmenī, citādi no dažām veidnītēm saldējums iztecēs, jo, kamēr tas sasalst, paiet pāris stundas. 8. Ja veidnītēm kātiņš ir neliels un nav precīzi vidū, reizēm neizdodas saldējumu izņemt vienā gabalā. |
