Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. decembris, 2012
Drukāt

Vērpe: VKKF atbalsta tikai 21% iesniegto projektu

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) vidējais atbalsts visos konkursos kopumā šogad bija 21%, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja VKKF direktors Edgars Vērpe. Mērķprogrammās atbalsta procents ir lielāks, konkursos mazāks. Šogad vidējais atbalsts pirmajā projektu konkursā bija 17%, otrajā konkursā – 22%, trešajā konkursā – 23%, radošo braucienu konkursā – 42%.

Ne jau visi projekti konkursos ir atbalstāmi, norāda Vērpe. Izvērtējot pieteikumus, bieži vien atklājas, ka vai nu nav piedāvāta attiecīga mākslinieciskā kvalitāte, vai iepriekšējās sadarbības rezultātā nav uzticības grupai, kas iecerējusi realizēt pieteikto projektu, vai nav ievērotas visas konkursa nolikumā noteiktās prasības.

Pēc VKKF aprēķiniem, optimālāk būtu, ja tiktu piešķirti vismaz 30-35% no prasītā finansējuma. Šāds līmenis varētu tikt sasniegts pēc trim gadiem, augot fonda finansējumam, uzskata Vērpe. Ir pozīcijas, ko VKKF neatbalsta, piemēram, dienas naudas izmaksas radošo braucienu programmā. Katrā nozarē ir citādāka attieksme pret iekārtām un aprīkojumu, agrāk to iepirkšanu atbalstīja, tagad – vairs nē.

Tiem, kuri nerealizē pieteikto projektu, nav citas izejas, viņiem jāatmaksā saņemtais VKKF finansējums. Ja kāds nerealizē projektu, viņš nokļūst VKKF “melnajā sarakstā” un nevar cerēt uz sava nākamā projekta atbalstu, iekams nav nokārtojis saistības par jau piešķirto finansējumu, norādīja Vērpe.

2012.gadā dažādu iemeslu dēļ atskaitīti līdzekļi par 12 iepriekšējos gados pilnībā vai daļēji nerealizētiem projektiem 4588 latu apmērā, šie līdzekļi tiek ieskaitīti atpakaļ budžetā – Valsts kasē. Par šo gadu 20 projektu pieteicējiem ir jāatmaksā 9176 lati – šie līdzekļi atgriežas VKKF apritē. Pret diviem projektu realizētājiem VKKF ir sācis līdzekļu piedziņu, jo viena juridiska persona nebija iesniegusi atskaites par pieciem projektiem, kopējā summa ir 12 724 lati. Piedziņa ir vērsta vēl pret vienu projekta īstenotāju, kura realizētājam jāatmaksā 2000 latu. Visi šie projekti ir īstenoti, bet VKKF nav iesniegtas finanšu atskaites, tādējādi VKKF nav iespēju pārliecināties par to, vai līdzekļi izmantoti atbilstoši līgumā noteiktajam mērķim.

Radoša neveiksme un neizdarība ir dažādas lietas, norāda Vērpe. Viņam kā gleznotājam šķiet normāli, ja katra desmitā glezna nesanāk, tā tiek sagriezta, izmesta ārā vai aizkrāsota un pārgleznota. Radoša neveiksme var gadīties arī teātra izrādes režisoram vai mūziķim. Prasīt atpakaļ radošo stipendiju no rakstnieka ir grūti, bet šim literātam būs gandrīz neiespējami saņemt nākamo radošo stipendiju.

Literātiem pirmās grāmatas izdošanai ir diezgan grūti saņemt VKKF finansējumu. Ir nepieciešams pilns manuskripts. Radošo stipendiju dod cilvēkam, kuram uzticas, ka viņš strādās, nevis notrallinās iedoto naudu un pateiks: “Man nesanāca.” Iesniegto projektu un to realizācijas kvalitāti pārbauda attiecīgo nozaru eksperti, fonda direktors seko līdzi līguma nosacījumu ievērošanai. VKKF ir arī savs auditors, kas brauc un iepazīstas ar projekta realizācijas gaitu un rezultātiem.

Svarīgi ir, lai latviešu literatūra taptu. “Man ļoti žēl, ka VKKF nevar ietekmēt grāmatu cenu ar to finansējuma apjomu, ko varam piešķirt vienai grāmatai. Ar fonda līdzfinansējumu mēs varam mazināt grāmatu drukāšanas izmaksas, bet nekādi nevaram ietekmēt uzcenojumu grāmatām, ko uzliek grāmatu tirgotāji. Ideāli būtu, ja izdevniecības grāmatas varētu tirgot savos veikalos. VKKF var ietekmēt grāmatas cenu, ja finansē to 50% apmērā, bet patlaban tie ir ļoti reti gadījumi,” norādīja Vērpe.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+