Vērtēs, kā rīkoties ar “E-bay” nopērkamajiem prezidentu zvērestiem 1
Lai izvērtētu, kā rīkoties ar interneta izsoļu vietnē “E-bay” nopērkamajiem Latvijas pirmo prezidentu zvērestiem, rīt, 23. decembrī, plkst. 11 Kultūras ministrijas kamīnzālē norisināsies jautājumam veltīta sanāksme, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Sanāksmē piedalīsies muzeju un arhīvu pārstāvji, kā arī vēsturnieki.
Kā ziņots, interneta izsoļu vietnē “E-bay” par 30 000 ASV dolāru (24 420 eiro) tiek piedāvāts iegādāties Latvijas valsts pirmo prezidentu kaligrāfiski parakstītus zvērestus, piektdien, 19. decembrī, ziņoja portāls “lsm.lv”.
Portāla aptaujātie eksperti atzinuši, ka gadījumā, ja zvēresti ir autentiski, tiem būtu liela mākslinieciskā vērtība, bet ne tik būtiska vēsturiskā nozīme.
Šādu piedāvājumu parādīšanās aktualizē jautājumu par to, ka Latvijā nav izstrādāta kārtība, kā rīkoties attiecīgos gadījumos.
Šī neesot pirmā reize, kad izsoļu vietnē “E-bay” tiek piedāvāts dokuments ar Latvijas prezidentu Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša zvērestiem būt uzticīgiem Latvijai. Jau pirms pusotra gada par to īpašnieks esot prasījis vairāk nekā 100 000 eiro, tomēr par to, vai darījums noticis, informācijas nav.
Dokumenta fotokopijās redzams mākslinieka zīmēts Latvijas ģerbonis, kā arī vairākas lappuses zvēresta teksta un prezidentu paraksti. Čakste, Zemgals un Kviesis katrs savas prezidentūras sākumā sola “turēt svētus un ievērot Latvijas Satversmi un likumus, kā arī pret visiem izturēties taisni un savus pienākumus izpildīt pēc labākās apziņas”.
Latvijas Nacionālā arhīva vadītāja Māra Sprūdža Latvijas Radio sacīja, ka arhīvā šādu zvērestu nav. Taču nav arī padziļināti pētīts, vai tādi dokumenti pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados tapuši.
Bijušais Valsts prezidenta padomnieks vēstures jautājumos, Latvijas Universitātes profesors Antonijs Zunda uzskata, ka, ja pat kāds muzejs to gribētu pirkt un viņš būtu lēmēju komisijā, naudu tam nepiešķirtu. Zvēresti varbūt ir mākslinieciski atraktīvi, bet tiem nav saturiskas nozīmes, ja salīdzina, piemēram, ar Satversmes pirmo variantu.
“lsm.lv” atgādina, ka, piemēram, pirms desmit gadiem pēc toreizējās kultūras ministres iniciatīvas tika veidota īpaša komisija un piešķirti vairāki desmiti tūkstoši eiro, lai no Vācijas latvieša iegādātos divos koferos glabātus latviešu leģiona 15. divīzijas arhīva dokumentus. Kauju pavēles un citi dokumentu oriģināli ļāvuši detalizēti restaurēt kara laiku.
