Latvijā
Novados

Veselības inspekcija apmeklē Olaini un paziņo pirmos secinājumus 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – Zane Bitere/LETA

Veselības inspekcija: Piedūmojums Olainē nav atstājis paliekošu ietekmi uz apkārtnes iedzīvotāju veselību

Piedūmojums Olainē, kur deguši bīstamie atkritumi, raksturojama kā dzīves kvalitātes traucējums, kas nav atstājis paliekošu ietekmi uz apkārtnes iedzīvotāju veselību, aģentūrai LETA pavēstīja Veselības inspekcijas (VI) Sabiedrības Veselības uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Solvita Muceniece.

Inspekcija atzīt, ka ugunsgrēka radītā atmosfēras piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību šobrīd var novērtēt tikai teorētiski. “Inspekcijas rīcībā nav gaisa kvalitātes analīžu rezultāti, kā arī vides piesārņojuma analīžu veikšana nav inspekcijas kompetences jautājums. Inspekcijas kompetence ir pēc pieejamās informācijas izvērtēt vides faktoru iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju veselību par to informējot negadījuma pārvaldībā iesaistītās institūcijas un iedzīvotājus,” skaidroja inspekcijā.

Muceniece informēja, ka notikuma vietā patlaban strādā ekspertu grupa, un apkārtnes iedzīvotāji dūmu kairinājumu neizjūt. Stiprs piedūmojums valda vienīgi pašā notikuma vietā, kurai iedzīvotāji nevar piekļūt, norāda Muceniece.

Pēc viņas paustā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) līdz šim nav saņēmis sūdzības no iedzīvotājiem par piedūmojumu.

VI pārstāve norādīja, ka, ņemot vērā AS “BAO” pirms diviem gadiem izsniegtajā atļaujā A kategorijas piesārņojošai darbībai iekļauto informāciju par kompleksā nodrošinātajiem gruntsūdeņu aizsardzības pasākumiem un Valsts vides dienesta (VVD) konstatēto, inspekcijai ir pamats apgalvot, ka ugunsgrēka piesārņojuma nonākšana gruntsūdeņos nav paredzama un līdz ar to arī dzeramā ūdens kvalitāte nav apdraudēta.

Inspekcijas speciālisti šodien līdz plkst.11.30, apsekojot ugunsgrēka vietu un apkārtējo Olaines pilsētas teritoriju, kā arī aptaujājot iedzīvotājus, konstatēja, ka vējš ir veicinājis dūmu piesārņojuma izkliedēšanos un kairinoša dūmu smaka ir jūtama tikai notikuma vietas tiešā tuvumā, bet, pateicoties vēja virzienam, Olaines pilsētas dzīvojamā teritorijā inspekcija piedūmojumu nekonstatēja.

VI gan norāda, ka naktī ugunsgrēka laikā dūmu smaka varēja provocēt tūlītējus veselības traucējumus jutīgām iedzīvotāju grupām, tostarp maziem bērniem, veciem cilvēkiem un hroniskiem slimniekiem, kas jau slimo ar elpošanas ceļu slimībām, iespējami pasliktinot viņu veselības stāvokli. Tāpat atkarībā no cilvēku individuālā jutīguma gaisa piesārņojums ar dūmiem varēja izraisīt galvas sāpes, sliktu dūšu, kā varēja rasties trauksmes sajūta.

Pēc VI paustā, kaut arī īslaicīga dūmu ieelpošana nav tieši saistāma ar ilglaicīgu ietekmi uz veselību un hronisku slimību attīstību, tā var radīt akūtu elpceļu kairinājumu.

Inspekcija informēja, ka ugunsgrēka dūmu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no degošo materiālu ķīmiskā sastāva un degšanas apstākļiem. Degšanas procesos izdalās gan neorganiskas, gan organiskas ķīmiskās vielas, no kurām ilglaicīgā perspektīvā par bīstamākajām tiek atzīti dioksīni un furāni, kuri uzkrājoties barības ķēdēs ar pārtiku var nonākt cilvēku organismā. Minēto noturīgo organisko piesārņotāju ilglaicīgo ietekmi uz cilvēku veselību saista ar to iespējamo kaitīgo iedarbību uz reproduktīvo sistēmu, kā arī kancerogēno iedarbību.

Tāpat degšanas procesos veidojas izmeši, kas var saturēt gan aldehīdus, skābes veidojošās gāzes, sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu, benzolu, toluolu, stirolu, gan metālus un citus ķīmiskus savienojumus, taču jāņem vērā, ka degšanas procesā radītais gaisa piesārņojums ir izkliedējies plašā teritorijā, tādējādi samazinot konkrētās vietas iespējamo piesārņojuma līmeni, ko var novērtēt tikai vides monitorings vai speciāli pētījumi, norāda inspekcija.

Jau ziņots, ka bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS “BAO” teritorijā Olainē degušas aptuveni 90 tonnas mazuta, eļļu un laboratoriju radītie ķīmiskie atkritumi, aģentūrai LETA sacīja VVD Piesārņojuma kontroles daļas direktora vietnieks Elmārs Jasinskis.

LA.lv