Pasaulē
Eiropa

Veselības sistēmas reforma – Dānijas veiksmes stāsts 16


Dānijas premjers Larss Leke Rasmusens
Dānijas premjers Larss Leke Rasmusens
Foto – Timurs Subhankulovs

Pieredzējušais Dānijas politiķis, šobrīd premjerministrs Larss Leke Rasmusens, kurš šonedēļ viesojās Baltijas valstīs, ekspresintervijā “LA” izsaka viedokli par ES federalizācijas ideju un aicina Latviju apgūt Dānijas pieredzi veselības aprūpes sistēmas reformēšanā.

 

Kādu Dānija redz ES nākotni?

Larss Leke Rasmusens: Svarīgākais, lai pēc breksita mēs turamies kopā un nepiekrītam jaunām šķelšanās līnijām starp 27 ES dalībvalstīm. Būtiski ir darboties ar jautājumiem, kuri ir svarīgi mūsu pilsoņiem kā, piemēram, izaugsme, nodarbinātība, labklājība un drošība. Tā vietā, lai slēgtu kādus jaunus līgumus vai vienošanās, manuprāt, būtiskākais ir būt pragmatiskiem un ieviest esošos lēmumus. Tā ir Dānijas kā mazas valsts pieredze. Protams, kā mazai valstij mums ir būtisks digitālais vienotais tirgus. Neesmu par ES kā federālas valsts ideju. Mums jāliek uzsvars uz jomām, kur tiešām varam radīt pievienoto vērtību. Šo iespēju saskatu digitālajā vienotajā tirgū, uzsverot katras dalībvalsts nacionālo atbildību un šādi radot nacionālu konkurētspēju. Iemesls, kāpēc Dānija ir konkurētspējīga valsts, ir tas, ka esam veikuši savu mājasdarbu – dažādas strukturālās reformas, tostarp darba tirgū un nodokļu jautājumos. Tāda pati attieksme jāprasa arī no mūsu dienvidu partneriem ES.

 

Latvijā pašlaik viena no aktuālākajām tēmām ir veselības aprūpes sistēmas reforma. Jūs savulaik Dānijā ieņēmāt iekšlietu un veselības ministra amatu. Kādus risinājumus jūs atminaties no Dānijas veselības aprūpes sistēmas reformas, un kā spējāt pārliecināt sabiedrību par pārmaiņu nepieciešamību?

Amatu ieņēmu no 2001. līdz 2007. gadam. Mēs veicām lielu administratīvo reformu, kurā apvienojoties no 271 pašvaldības izveidojām 98. Mēs vienlaikus centralizējām un decentralizējām procesus. Apvienojām 14 pārvaldes iestādes veselības aprūpes jomā un radījām piecas, lai nodrošinātu, ka katrā slimnīcā palielinās zinātniskais un profesionālais līmenis. Bet vienlaikus veselības aprūpes budžeta jautājumos ieviesām decentralizētu sistēmu un ļāvām valsts naudai sekot pacientam. Ja pacients nevarēja 30 dienu laikā saņemt nepieciešamo pakalpojumu valsts veselības aprūpes sistēmā, viņam devām iespēju par valsts naudu ārstēties privātajā veselības aprūpes iestādē. Tas radīja spiedienu uz valsts veselības aprūpes sistēmu, un tajā pieauga produktivitāte. Veselības aprūpes sistēmas reformu uzskatu par Dānijas pēdējo 15 gadu veiksmes stāstu. Tāpēc ka mēs uzlabojām pakalpojumu kvalitāti, pacientiem samazinājām gaidīšanas laiku un arī izmaksas. Par šīm reformām stāstīju arī Latvijas premjerministram Mārim Kučinskim un aicinu veselības ministri Andu Čakšu jebkurā laikā atbraukt uz Dāniju, lai plašāk iepazītos ar mūsu pieredzi. Protams, jūs nevarat ieviest tieši tādus pašus risinājumus, kādus mēs savulaik pieņēmām.

Baltijas valstīs viesojaties, arī lai atzīmētu to, ka Dānija atkal iesaistās Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā un ir izvietojusi savus karavīrus NATO kaujasgrupā Igaunijā. Kādu vēstījumu ietver šie Dānijas soļi?

Mēs šādi paužam savu solidaritāti. Baltijas valstis ir mūsu kaimiņi, esam vienā pagalmā, turklāt mums ir kopīgas vēsturiskās saites. Dodot pienesumu Baltijas valstu drošībai, mēs radām drošību Dānijai. Mūsu karavīri kopā dien starptautiskajās operācijās. Esmu apmeklējis Irāku laikā, kad tur dienēja mans dēls. Kopā ar latviešiem, bet vairāk ar igauņiem mūsu karavīriem ir ilgas tradīcijas dienēt plecu pie pleca starptautiskajās militārajās operācijās. Mūsu starpā ir gan daudz atšķirību, tomēr domāšanas veids ir līdzīgs. Tādēļ mums ir viegli sazināties.

LA.lv