Vēstures filmas Stūra mājā? 1
Šobrīd diskutē, ko darīt ar Stūra māju un ar ko to piepildīt.
Manuprāt, viens no risinājumiem būtu izveidot tur kinolektoriju: rādīt filmas ar vēsturnieku piedalīšanos par mūsu tautas vēsturi, jo ir taču tik daudz dažādu notikumu, par kuriem zina tikai pētnieki, kamēr sabiedrībai, kur nu vēl jaunatnei, tie paliek nezināmi.
Tādas filmas jau ir, un nākotnē tādas taps vēl. Viena no tādām ir tikko radītā Pētera Krilova “Uz spēles Latvija”. Sešus gadus, bet man šķiet visu dzīvi, kopš čeka atņēma Pēterim tēvu, viņš cīnījies ar apjomīgo materiālu par pēckara periodu, kurā bija iesaistīts viņa tēvs Osvalds Bileskalns. Viņš iesaistījās pretošanās kustībā kopā ar Latvijas Centrālo padomi, kas organizēja bēgļu laivas uz Gotlandi. Kā izrādījās vēlāk, tajā bija iesaistīti arī zviedru, angļu, amerikāņu izlūkdienesti. Trimdā nonākušo latviešu patriotismu minētie dienesti izmantoja tikai savās interesēs, lai vāktu ziņas par PSRS militārām bāzēm, politisko un ekonomisko informāciju. Čeka apspēlēja angļu izlūkdienestu, iesūtot tur savu aģentu Vidvudu Šveicu, un Latvijā nonākušie patrioti tika tūdaļ arestēti.
Filmā režisors intervējis vairākus no bijušajiem angļu SIS (Secret Intelligence Service), un atbilde bija skaidra: ne jau Latvija viņiem rūpēja. Šī spēle starp angļu izlūkdienestu un čeku notika līdz pat 1954. gadam. Osvaldu Bileskalnu arestēja 1951. gadā, un tajā pašā gadā viņam izpildīja nāvessodu.
Par Bileskalna likteni uzzināju vēl padomju laikā no Pētera Krilova mammas. Nezinu, kā tas nācās – padomju laikā, kad nevienam nevarēja uzticēties, viņa man šo ģimenes traģēdiju izstāstīja.
Filmā iekļauti kadri no čekas uzņemtās filmas “Spēle”. To 1988. gadā televīzijā rādīja kā lielu varoņdarbu. Toreiz vēl dzīvie slepkavas un īstie spēles dalībnieki no Stūra mājas pārstaigāja senās takas un atcerējās savus “varoņdarbus” pret nacionālajiem partizāniem un pretošanās kustību. Ar čekas atbalstu un labvēlību Arvīds Grigulis 1965. gadā bija sarakstījis grāmatu “Kad lietus un vēji sitas logā” un 1967. gadā Aloizs Brenčs uzņēma arī filmu ar tādu pašu nosaukumu.
Bija interesanti skatīties šo kadru konfrontāciju ar patiesību, kā to parādīja režisors. Filmā intervēti arī dzīvie to dienu aktīvie dalībnieki Valentīna Lasmane-Doroņina un Ēriks Tomsons. Caur viena cilvēka, latviešu patriota Osvalda Bileskalna, likteni atklājas vesels laikmets mūsu tautas vēsturē. Jāpateicas Pēterim, ka viņš spēja šo apjomā milzīgo un tik dažādo materiālu organiski apvienot un ielikt vienā filmā.
