Vidējais rādītājs skolēnu fiziskajā sagatavotībā sarūk 0
Pēdējo gadu laikā gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs skolēnu fiziskā sagatavotība paliek arvien vājāka, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdes laikā sporta speciālists un bijušais bobslejists Zintis Ekmanis.
“Vidējais līmenis iet uz leju,” teica Ekmanis, vienlaikus gan norādot, ka pēdējo divu gadu laikā šī tendence Latvijā ir sākusi palikt mazāka.
Runājot par sporta stundu norisi, Ekmanis ieteica radīt bērnos vēlmi sportot, informējot viņus, ka pareizas fiziskas aktivitātes ļauj izvairīties no liekā svara problēmām, dažādām slimībām. “Sporta skolotājiem jāaizrauj bērni, lai tie ar sportu nodarbotos ne tikai skolā, bet arī ārpus tās,” viņš paskaidroja.
Ekmanis klāstīja, ka sporta skolotājiem bērniem jāiemāca pareizie vingrinājumi, kuri jāveic pirms fiziskām aktivitātēm, izvairoties no traumām un dodot iespēju sasniegt labākus rezultātus. Vienlaikus Ekmanis arī atzina, ka ir bērni, kuri nevar izpildīt stingras prasības, tāpēc jāvērtē viņu progress fiziskajā sagatavotībā.
Vairāki Saeimas deputāti sēdes laikā norādīja, ka daudzi skolēni nenodarbojas ar sportu brīvajā laikā, jo tas izmaksā samērā dārgi un ne visi to var atļauties. Deputātu viedoklim daļēji piekrita arī Ekmanis, taču norādīja, ka, piemēram, nodarbošanās ar vieglatlētiku neizmaksā nemaz tik dārgi.
Tāpat Ekmanis atzina, ka bērni, kas nākuši no lauku reģioniem, ir labāk fiziski sagatavoti, nekā tie, kuri visu mūžu dzīvojuši pilsētā. “Iespējams, arī lauku darbi dod rūdījumu,” viņš piebilda.
Ekmanim piekrita arī Saeimas deputāts Gunārs Igaunis (“Reformu partija”), atzīstot, ka bērniem laukos ir daudz vieglāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, tostarp viņa novērojumi liecina, ka tuvējo skolu sporta zālēs, kuras interesentiem ir atvērtas arī vakaros.
Savukārt Valsts izglītības satura centra pārstāve Inese Bautre norādīja, ka jau pašlaik skolēnu fiziskās sagatavotības novērtēšanā tiek ņemts vērā bērna progress, proti, tiek fiksēti viņa sasniegumi noteiktās disciplīnās, kuri atkārtoti tiek fiksēti pēc konkrēta laika perioda, tādā veidā nosakot, vai bērns ir uzlabojis savu fizisko sagatavotību.
Bautres sacītais Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdes laikā radīja diskusiju par to, vai skolēniem būtu jāvērtē tikai viņa progress noteiktās disciplīnās, vai arī jāņem vērā noteikti rādītāji, kas ir jāizpilda.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (“Nacionālā apvienība”) norādīja, ka tomēr būtu jābūt noteiktam vidējam rādītājam, uz kuru bērniem jātiecas. “Vīrietim jābūt fiziski pietiekami sagatavotam, lai tas varētu meiteni uz ielas aizstāvēt vai malku saskaldīt,” viņš paskaidroja.
Sēdes laikā Saeimas deputāti tika arī informēti par aktualitātēm Sporta politikas pamatnostādņu izstrādē. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta iestāžu un organizāciju nodaļas vadītāja Anda Mičule pastāstīja, ka pašlaik tiek diskutēts par to, kas bērnu fiziskajā audzināšanā būtu jāuzlabo.
Mičule informēja, ka darba gaitā ir izskanējuši viedokļi, ka būtu jāatjauno centralizētas prasības, kuras būtu jāizpilda visiem skolēniem, taču vienlaikus ir personas, kuras uzsver, ka visprātīgāk tomēr būtu vērtēt bērna progresu.
“Vērtīgāk tomēr ir visiem pusstundu pakustēties, nevis tikai censties sasniegt pēc iespējas labāku rezultātu,” klāstīja Mičule.
Sporta politikas pamatnostādnes tiek gatavotas 2013. līdz 2020.gadam.
