Vides aizstāvji iebilst pret degvielas uzpildes staciju Baložu kāpā 0
Vides aizstāvji joprojām iebilst pret iecerēto degvielas uzpildes stacijas (DUS) izveidi noraktās Baložu kāpas vietā.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa, Baložu kāpai ir vēsturiska vērtība. Nostāsti liecina, ka laikā, kad Rīga vēl nebija apbūvēta ar augstceltnēm, uzkāpjot kāpas pašā augšā, varēja ieraudzīt Rīgas torņus. Tāpat šī kāpa ir dabiskais aizsargvalnis, kas aiz kāpas esošās mājas pasargā no šosejas trokšņiem.
Vides aizstāvjos neizpratni raisa tas, kādēļ atkal tiek rīkota sabiedriskā apspriešana par DUS veidošanu Baložu kāpā, ja ar tiesas lēmumu jau nolemts, ka to nedrīkst darīt. Tāpat Kalniņa neizprot, kādēļ uzņēmums nav pildījis tiesas lēmumu, kas paredzēja atjaunot norakto kāpu.
“Ja tiesas lēmums paredzēja, ka noraktā kāpa ir jāatjauno, tad nesaprotu, kādēļ neviens nav sekojis līdzi tam, lai tas arī notiktu. Ja paredzētie darbi būtu laicīgi notikuši, tad kāpa jau šo gadu laikā dabiskā ceļā būtu atjaunojusies gandrīz tās iepriekšējā dabiskajā izskatā,” sacīja Kalniņa.
Viņasprāt, uzņēmums, kas, neskatoties uz tiesas lēmumu, atkal grib būvēt DUS noraktās Baložu kāpas vietā, dod sliktu piemēru citiem. “Tagad tiek radīts priekšstats, ka, neskatoties uz tiesas lēmumu, jāpagaida pāris gadi, kad bijušais būs piemirsies, lai no jauna varētu sākt mēģināt attīstīt savu ieceri. Jau iepriekš iedzīvotāji ir savākuši parakstus, ka iebilst pret DUS būvniecību, vai tad tagad ik pēc pāris gadiem būs jāvāc iedzīvotāju paraksti par vienu un to pašu jautājumu,” neapmierinātību pauda Vides aizsardzības kluba viceprezidente.
Pēc Kalniņas domām, izraudzītā vieta neesot arī nemaz tā izdevīgākā, kur veidot DUS, jo tur automašīnas jau ir uzņēmušas ātrumu, izbraucot ārā no Rīgas. Tajā pašā laikā viņa uzver, ka Baložu kāpas otrā pusē kopš seniem laikiem dzīvo cilvēki, kuri arī vēlas baudīt normālu gaisu. “Tā ir vieta, kur dzīvo arī tādi cilvēki, kas Padomju laikos paši savām rokām, liekot ķieģeli pie ķieģeļa, uzcēla mājas. Tur nedzīvo “lielie čiekuri”, kas varētu saviem spēkiem un ar savu ietekmi šo iecerēto projektu norakt,” minēja Vides aizsardzības kluba viceprezidente.
Jau ziņots, ka 20.novembrī sākās sabiedriskā apspriešana SIA “Trest Oil Co” iecerei būvēt DUS Rīgā, Brīvības gatvē 462, iepriekš jau daļēji noraktās Baložu kāpas vietā, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta informācija.
Sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 18.decembrim, bet 4.decembrī plkst.18 Rīgas Centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēkas zālē notiks būvniecības ieceres prezentācija. Būvniecības ieceres projektētājs ir SIA “Ceļuprojekts”.
Atzinumā par ietekmi uz vidi, ko sagatavojusi SIA “Vides konsultāciju birojs”, teikts, ka DUS būvniecības rezultātā ir daļēji degradēta jeb norakta viena no Rīgā sastopamajām kāpām – Baložu kāpa – un augi, kas uz tās auguši. Agrāk izcirsti tur augošie 32 koki un krūmi, neskarot meža fonda zemi. 2005.gadā Baložu kāpā izbūvētas atbalsta sienas meža zemju teritorijā esošo kāpu un zemsedzes nostiprināšanai.
Realizējot DUS būvniecības projektu, tiks sakopta daļēji noraktā Baložu kāpa, teikts atzinumā par gaidāmo ietekmi uz vidi. Papildu kāpas norakšana nav paredzēta – plānotā DUS teritorija aizņems jau noraktās kāpas daļu, tādējādi saglabājot teritorijas reljefu, kokus un augus uz tās, kas vienlaicīgi kalpo par dabisku trokšņu un gaisa piesārņojošo vielu barjeru-slāpētāju.
Atbalsta sienu paredzēts apaudzēt ar vīteņaugiem, iekļaujot industriālo objektu dabas ainavā. DUS teritorijā ierīkos visas komunikācijas. Teritorija un tās pievedceļi būs izgaismoti diennakts tumšajā laikā. To ik dienu uzkops, lai saglabātu tīrību un kārtību.
DUS izbūves rezultātā ir daļēji norakta kāpa, kas mazinājusi vietas ainavisko vērtību, taču apbūves projekts izstrādāts tā, lai būve iekļautos ainavā un neietekmētu dabisko gruntsūdens noteci, teikts atzinumā par ietekmi uz vidi.
Kā ziņots, Augstākās tiesas Senāts 2007.gada sākumā atstāja spēkā spriedumu, ar kuru kompānijai “Trest Oil Co” aizliegts būvēt benzīntanku Baložu kāpā.
