Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. oktobris, 2012
Drukāt

Vidzemes pensionāri uz konferenci Mālpilī ieradās kuplā skaitā

Foto - LETAFoto - LETA

“Lai kādā bedrē vai grāvī mūs iegrūstu starptautiskā stāvokļa dēļ, latvieši ir tik gudri un spēcīgi, ka tiks laukā,” pagājušajā nedēļā, atklājot Vidzemes pensionāru konferenci Mālpilī, sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aina Verze.


 

Visi nav nabagi

Federāciju uztrauc pārāk lielā atšķirība, kas pastāv starp mazajām un lielajām pensijām. Vismazākā pensija patlaban ir 49,50 lati, savukārt visprāvākā tieši 100 reizes lielāka – 4950 lati. Atšķirība ir pārāk liela, bet, lai to mazinātu, nekas netiek darīts. Lietuvā sistēma ir taisnīgāka – tur noteikts, ka lielākā pensija nedrīkst pārsniegt pieckāršu minimālo pensiju.

Vairāk nekā 344 tūkstoši Latvijas pensionāru saņem pensijas, kas nesasniedz 200 latu robežu. Tiesa, visi nav nabagi, atzina A. Verze. Tie ļaudis, kas dzīvo laukos un kam ir sava saimniecība, lopi, dārzs, māja, nesūdzoties. Par rocību īpaši nežēlojoties arī laulātie pāri, jo divatā iztikšana ir vieglāka. Tādu pensionāru ir ap 20 tūkstošiem jeb 5,5% no visiem pensiju saņēmējiem. Tomēr 74% senioru pensija nesasniedz iztikas minimumu 176 latus.

Valdībā un Saeimā iesniegtie priekšlikumi paliek neievēroti. LPF prasa indeksēt mazās pensijas, bet priekšlaicīgās pensijas apmēru atjaunot pirmskrīzes līmenī, tas ir, pašreizējo 50% vietā izmaksāt 80% no aprēķinātās vecuma pensijas.

 

Informācija maldinoša

Sociālajā budžetā neesot naudas, izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Ja tā turpināsies, nauda pensiju izmaksai būs jāaizņemas no pamatbudžeta. A. Verze apgalvoja, ka šī informācija ir maldinoša. Kopš maija sociālā budžeta ienākumi pārsniedz izmaksas, tiesa, pašreiz ir deficīts, bet tas ir neliels. Turklāt pensiju izmaksai tiek izmantots arī uzkrājums. Nākamā gada otrajā pusē, spriežot pēc aplēsēm, sociālais budžets būs ar pluszīmi.

Risinot demogrāfisko problēmu, nedrīkst no ģimenes konteksta izraut tikai vienu paaudzi – jaunās ģimenes, tādā veidā noniecinot vecāko paaudzi. “Tas ir nepareizi,” uzsvēra pensionāru vadītāja. Veselības aprūpes jomā federācija pieprasa samazināt PVN kompensējamiem medikamentiem.

 

Pārmetumi federācijai

Vidzemes pensionāri konferencē bija kupli pārstāvēti. Siguldas pārstāvis minēja, ka nākamgad iecerētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par vienu procentu jūtamu atbalstu sniegšot lielo pensiju īpašniekiem. Savukārt mazo pensiju saņēmēji, it sevišķi tie, kuru pensijas nepārsniedz 165 latus, neko neiegūs.

LPF pārstāvis Andris Siliņš norādīja, ka pēdējā federācijas domes sēdē ierosināts pensiju neapliekamo minimumu piesaistīt minimālajai algai – 200 latiem. Tad, paaugstinot minimālo darba samaksu, automātiski palielinātos neapliekamais minimums un mazās pensijas tuvotos lielajām.

Kāds cits pensionārs bija sašutis, ka nemitīgi palielinās nekustamā īpašuma nodoklis, arī pensionāriem par saviem nelielajiem mājokļiem jāmaksā arvien vairāk, bet pensijas nepaaugstina. “Kāpēc federācija to neredz?” vaicāja kungs, zālē atskanot piekrišanas aplausiem.

Rīgas reģiona pensionāru apvienības vadītāja Aija Kušķe noraidīja pārmetumus: “Nevajag vainot tos, kuru darbību ikdienā neredzat. Turklāt federācijā visi strādā bez atlīdzības.”

Bet A. Verze skaidroja, ka pārmetumi rodas no nezināšanas, un ieteica lasīt “Latvijas Pensionāru”, kur var saņemt atbildes uz jautājumiem.

A. Siliņš salīdzināja, ka grieķiem minimālā pensija ir 800 eiro, latviešiem – 49,50 latu. “Mūsu mentalitāte neļauj iziet ielās, tāpēc federācija var vienīgi aicināt pensionārus turpmāk kategoriski nebalsot par tiem, kas ignorē mūsu priekšlikumus, tajos neiedziļinoties,” teica LPF valdes pārstāvis A. Siliņš. Pensionāri arī tika aicināti piedalīties vēstuļu akcijā – rakstīt Ministru prezidentam un Solvitai Āboltiņai, pieprasot pensiju indeksāciju mazajām pensijām jau no nākamā gada.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+