Foto – Karīna Miezāja

Ilggadējo Jelgavas mēru Andri Rāviņu pilsētnieki vērtē neviennozīmīgi, tomēr viņa izredzes jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās izskatās vairāk nekā pārliecinošas. Tas gan nebiedē viņa oponentu Daini Liepiņu. 


Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!

Lasīt citas ziņas

“Esmu zināmā apjukumā, jo, no vienas puses, man nepatīk ZZS un domāju, ka runas par Rāviņa šmuguļiem Jelgavas autobusu parkā un citur nav bez pamata. Taču, no otras puses, nevaru noliegt, ka pēdējos desmit gados pilsēta ir attīstījusies līdz nepazīšanai,” man stāsta kāds Jelgavas uzņēmējs. Mūsu saruna notiek mājīgā kafejnīcā “Istaba”, pa kuras logiem redzams viens no jaunākajiem Jelgavas mēra lepnumiem – rudenī atklātais gājēju tiltiņš pār Driksas upi. Tautā gan S-veida tilts ironiski iesaukts par “Rāviņa līko”. Otrpus upei redzama Pasta sala, kas pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā piedzīvos vērienīgas pārmaiņas – pašlaik vēl krūmos ieaugusī teritorija pārtaps par aktīvās atpūtas centru ar gājēju un velosipēdistu celiņiem, sporta laukumiem. Vēl tālāk – otrpus Lielupei – jau izveidota gājēju promenāde un darbojas Biznesa inkubators, vecpilsēta tikusi pie jauna bruģa, renovētas lielākās ielas.

Saimnieks, 
kurš nemīl kritiku

“Kā pilsētas saimnieks Rāviņš droši vien ir izdarīgāks par tuvākajiem priekštečiem. Viņš ir dzimis, audzis pirmrindas kolhozā, ko ar “stingru roku” pacēla sava laika varonis Staņislavs Leitāns, kurš vēlāk tika tiesāts kā afērists. Šajā dzīves vidē tapa Rāviņa personība,” stāsta vietējā laikraksta “Zemgales Ziņas” žurnālists Gaitis Grūtups. Jāpiebilst, ka Rāviņš ir 1955. gadā dzimis un audzis Sesavas pagasta kolhozā “Avangards”, kas savulaik bija labākais Jelgavas rajonā. 1974. gadā viņš “Avangardā” sāka strādāt par mehāniķi, vadīja komjaunatnes pirmorganizāciju un vēlāk no tēva, Nopelniem bagātā lauksaimniecības darbinieka, politiski represētā Jāņa Rāviņa, pārņēma galvenā inženiera amatu.

Kokteilis

FOTO. Čārlzs III apmeklējis vēža ārstniecības centru, un mediķi par viņa veselību ir noskaņoti optimistiski

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

“Domāju, ka kolhoziem raksturīgais autoritārais vadības stils ir lielā mērā sakņojies arī Rāviņa vadītajā pilsētas administrācijā. Rāviņš diezgan neiecietīgi uztver kritiku, norobežojas no citiem viedokļiem un, pārkāpjot demokrātiskas sacensības noteikumus, uzspiež savējo,” nopūšas Gaitis. Jelgavas mēra un vietējo žurnālistu attiecības ir saspīlētas.

Tajā paša laikā Rāviņš nekautrējas būt zemnieciski vienkāršs. Kāda regulāra valsts prezidentu rīkoto pieņemšanu apmeklētāja zināja stāstīt, ka aicinātie viesi šajos pasākumos bezmaz sacenšas, kurš atnesīs smalkāku un iespaidīgāku puķu pušķi. Jelgavas mērs uz šīs eksotikas fona ne reizi vien izcēlies, pasniedzot prezidenta kundzei vienkāršu margrietiņu un rudzu vārpu pušķi.

Pat pēc kļūšanas par Jelgavas mēru Rāviņš nav pametis dzimto Sesavas pagastu, kur viņa mātei pieder māja un lauku īpašums. Pašam gan politikas dēļ vairs ar lauksaimniecību nodarboties nesanākot, tādēļ zeme iznomāta kompanjonam. Bet piemājas zemītē gan mērs labprāt rušinoties un darbojoties, cik atļauj laiks, – stādot kartupeļus, vasarā pļaujot zāli un ziemā šķūrējot sniegu.

Savulaik Rāviņš bija kaislīgs basketbola spēlētājs amatieru komandā, bet nu laika trūkuma un veselības dēļ arī šis hobijs esot likts pie malas, tāpat kā darbošanās mednieku kolektīvā “Falks”. Toties labām grāmatām vakaros pēc darbiem gan laiks atrodoties.

“Pašlaik man tāds staļinisma izvērtēšanas periods. Nupat pabeidzu Montefjores “Sarkanā cara galmu”. Smaga grāmata, pusgadu mocīju. Toties vērtīga lasāmviela, jo ļauj no jauna novērtēt, cik labi, ka tagad esam brīvi, ka esam prom no tā vājprāta,” spriež Jelgavas mērs.

Filmas gan skatīties sanākot retāk un tikai pa TV. Starp citu, jautājumu par filmām Rāviņam uzdodu apzināti, jo Jelgavā jau gadiem ilgi nav neviena kinoteātra. Viņš cer, ka nākamā sasaukuma laikā izdosies atvest kino uz Jelgavu, jo studentu pilsētai tas esot nepieciešams.

Tomēr zināmu komfortu un luksusu gan mērs prot novērtēt. Nav nejaušība, ka Jelgavas dome jau gadiem izvēlas “Volvo” automašīnas un arī pats mērs darba darīšanās un uz savām Sesavas mājām dodas ar dienesta “Volvo S80”. Iepriekšējo dienesta “Volvo” pēc piecu gadu lietošanas darba vajadzībām Rāviņš par labu cenu iegādājies pats sev. Šis darījums pat piesaistīja KNAB uzmanību, bet interešu konfliktu drošībnieki toreiz tā arī nesaskatīja.

Vaino opozīcijas 
ignorēšanā

Jelgavas domes un tās padotības iestāžu darbinieki par Rāviņu saka tikai atzinīgus vārdus – viņa vadības stils esot demokrātisks, padoto iniciatīvas tiekot atbalstītas, bet intrigās un baumās, bez kurām neviens liels kolektīvs nav iedomājams, viņš neiesaistoties. Bet ir arī pretējs viedoklis. “Domē valda autoritārs vadības stils un notiek nelikumības, uz kurām drošībsargājošās iestādes man nesaprotamu iemeslu dēļ skatās caur pirkstiem.

Turklāt tiek noraidīti pat tādi opozīcijas priekšlikumi, kas varētu darboties jelgavnieku labā. Piemēram, opozīcijas ierosinājumu par sabiedriskā transporta atlaidēm pensionāriem valdošie noraidīja, bet tagad paši bīda tādu pašu cauri, lai tikai pirms vēlēšanām izskatītos kā labiņie,” stāsta opozīcijas deputāts Dainis Liepiņš (“Reģionu alianse”).

Viņš arī redzamākais Rāviņa konkurents pašvaldību vēlēšanās, bet atmiņā vairāk palicis kā Aināra Šlesera komandas biedrs. Kad Šle­sers bija satiksmes ministrs, Liepiņš vienlaikus darbojās vairāku valsts uzņēmumu padomēs – padomes priekšsēdētājs starptautiskajā lidostā “Rīga”, “Latvijas Pastā”, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, AS “Latvijas valsts ceļi”, AS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kā arī “Latvijas valsts mežu” padomes loceklis, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks un satiksmes ministra padomnieks. Šleseram nonākot Rīgas domē, arī Liepiņš iekļuva Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja krēslā, bet 2010. gada nogalē šo amatu zaudēja. Pēc LPP/”LC” neveiksmīgā starta 10. Saeimas vēlēšanās Liepiņš šo partiju pameta un tagad apgalvo, ka viņu ar Šleseru vairs nekas nesaista, tik vien kā pazīšanās.

Liepiņš ir audzis jelgavnieks. Skolasbiedri no Jelgavas 1. vidusskolas viņu atceras kā kaislīgu sportistu. Tagadējais uzņēmējs un politiķis tolaik aizrāvies ar džudo un šajā cīņas sportā guvis ievērojamus panākumus – bijis Latvijas čempions gan jauniešu un junioru vecuma grupās, gan arī vēl junioru vecumā ieguvis trešo vietu pieaugušo grupā, bet domas par sportista karjeru beidzās jau 18 gadu vecumā ar iesaukumu padomju armijā. Tomēr sportisks niknums no Liepiņa staro joprojām – gluži kā juniors džudists, kurš nebaidās cīnīties ar pieaugušajiem, tagad viņš gatavs duelēties par Jelgavas mēra krēslu ar Rāviņu, daudz nesatraucoties par pretinieka priekšrocībām.

Nesavaldīgs un agresīvs – tāds iespaids par Liepiņu varētu rasties, pašķirstot vietējos laikrakstus, kur plaši aprakstītas viņa izpausmes sporta laukumos, tostarp mēģinājumi iekaustīt hokeja tiesnesi vai pretinieku komandas futbolistu.

“Es varētu piekrist, ka esmu nesavaldīgs, jo neklusēju, kad redzu nejēdzības. Šobrīd diemžēl par tradīciju, it sevišķi Jelgavā, kļuvusi bailīga klusēšana, ka tikai nesanāk atbildēt par saviem vārdiem. Es nebaidos runāt un esmu gatavs atbildēt gan par pateikto, gan par savām kļūdām.

Šāda uzvedības forma Jelgavā nav bijusi raksturīga un vietējai oligarhijai liek justies neveikli. Tādēļ pret mani tiek mobilizēts viss domes rīcībā esošais sabiedrisko attiecību un preses aparāts, lai mani nomelnotu, radītu tēlu, ka esmu kaut kāds neadekvāts kauslis,” stāsta D. Liepiņš.

Paralēli darbam pašvaldībā Liepiņš vada arī Ozolnieku ledus halli un gūst ienākumus no nekustamo īpašumu tirgošanas. No politikas un biznesa brīvajā laikā viņš labprāt uzspēlē hokeju un futbolu vietējās amatieru komandās. Grāmatām gan laika atliekot mazāk, bet Liepiņš tāpat kā Rāviņš iecienījis vēsturisko literatūru un kā iespaidīgāko no nesen lasītā min Jāņa Lejiņa triloģiju “Zīmogs sarkanā vaskā”.

Ģimenes cilvēki

Gan Rāviņš, gan Liepiņš ir izteikti ģimenes cilvēki un katrs izaudzinājis pa trim bērniem. Zināmākā no Rāviņa atvasēm ir viņa meita Karīna Rāviņa-Vimba, kas kļuvusi par Valsts prezidenta Andra Bērziņa sabiedrisko projektu padomnieci. Savukārt Liepiņa atvase Līva Liepiņa zināma kā hokejista Miķeļa Rēdliha laulātā draudzene.

Abi politiķi atrodami arī sociālajā tīklā “Twitter”, bet viņu profili ir krasi atšķirīgi. Rāviņa kontā jauni ieraksti parādās labi ja reizi pāris nedēļās un ir tik sausi un oficiāli, ka vairāk atgādina preses relīžu virsrakstus. Arī virtuālās diskusijās ar saviem sekotājiem un oponentiem Jelgavas mērs neiesaistās.

“Man jau tām lietām nav tik daudz laika,” jautāts par darbību sociālajos tīklos, viņš atmet ar roku. Turpretim Dainis Liepiņš ar sev raksturīgo enerģiju tviterī plosās kā tāds virtuālais atomreaktors – aktīvi diskutē ar sekotājiem, retvīto domubiedru izteicienus un pats iečivina vidēji desmit reizes dienā (un parasti vismaz deviņi no šiem ierakstiem veltīti ZZS un Rāviņa kritikai).