Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. janvāris, 2012
Drukāt

“Vienotība” aicina nepieļaut otras valsts valodas ieviešanu

LETALETA

Partija “Vienotība” aicina visus Latvijas pilsoņus nepieļaut otras valsts valodas ieviešanu, jo tas sašķeltu Latvijas sabiedrību un Latvijas valsti, teikts partijas domes 14.janvārī pieņemtajā paziņojumā.

“Mēs esam pret Latvijas tautas sašķelšanu. Mēs esam par latviešu valodu, kas vieno visu tautību Latvijas cilvēkus,” uzsver “Vienotības” dome, aicinot visu tautību Latvijas iedzīvotājus saglabāt savstarpēju cieņu un neļaut izprovocēt etnisku spriedzi.

Latviešu valoda ir daļa no Latvijas valsts būtības. Kā vienīgā valsts valoda tā ir nedalāmi saistīta ar Latvijas kā nacionālas un demokrātiskas valsts izveidošanas un pastāvēšanas jēgu. Latvijas valsts var pastāvēt tikai latviešu valodā. Tikai latviešu valodā visu tautību Latvijas iedzīvotāji var īstenot savas demokrātiskās tiesības. Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt latviešu nācijas, kultūras un valodas ilgtspēju un saliedēt sabiedrību uz latviešu valodas pamata, paziņojumā norāda “Vienotība”.

Paziņojumā partija uzsver, ka tās Saeimas deputāti ir izmantojuši visus tiesiskos līdzekļus, lai aizstāvētu latviešu valodu, un iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā.

Gadījumā, ja referendums notiks, partija turpinās aicināt pilsoņus aktīvi tajā piedalīties, skaidri un nepārprotami apliecinot savas valsts pamatus un nobalsot pret otru valsts valodu. “Vienotība” šodien pieņemtajā dokumentā apņēmusies īstenot pilsoniskās izglītības pasākumus, pārliecinot līdzpilsoņus par to, kāpēc Latvijā ir un var būt tikai viena valsts valoda, kādi ir Latvijas valstiskuma konstitucionālie un kultūrvēsturiskie pamati, kāpēc aizstāvēt un nostiprināt latviešu valodu ir ienteresēti gan latvieši, gan mazākumtautību pārstāvji.

Partijas “Vienotība” domes sēdē izskanēja dažādi viedokļi par referenduma nepieciešamību par Satversmes grozījumiem, kas paredz piešķirt krievu valodai otrās valsts valodas statusu Latvijā.

Viedokli, ka referendums ir antikonstitucionāls un Satversmes tiesai tas būtu jāatceļ vai jāaptur, aizstāvēja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. “Maskas ir kritušas, un arī mūsu rozā brilles ir jānoņem,” paziņoja Čepāne un aicināja rast atbildi uz jautājumu, “vai Satversmē ir tikai burts vai arī gars”.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja pauda viedokli, ka likumā par tautas nobalsošanu un likumprojekta ierosināšanu vajadzētu skaidri noteikt, par kādiem jautājumiem referendumu nedrīkstētu rīkot, ja tas neatbilst Satversmes 1.pantam. Tajā teikts, ka “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”.

Čepāne noraidīja izskanējušos pārmetumus, ka iesniegums par referenduma par krievu valodas likumības apstrīdēšanu iesniegts novēloti. Čepāne norādīja, ka procesuāli tas kļuva iespējams tikai no 20.decembra, kad Valsts prezidents Andris Bērziņš iesniedza savāktos 187 378 parakstus Saeimā, pievienojot iesniegumam vēstuli, kurā norāda uz referenduma, iespējams, antikonstitucionālo raksturu.

Savukārt Saeimas deputāts Andrejs Judins (V) pauda viedokli, ka “būtu slikti, ja referendums tiktu apturēts”. Judins norādīja, ka parakstu vācēji par referendumu rīkojās likumīgi, bet Saeimas deputātu mēģinājums “apturēt vilcienu” ir novēlots, un savu viedokli par šo referendumu nāksies formulēt ne tikai Satversmes tiesai, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesai.

Savukārt Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (V) atzinās, ka viņu biedē, kas notiks pēc referenduma, kad sāksies “bļaustīšanās” par to, kurš ir uzvarējis, kurš – zaudējis. Loskutovs arī uzsvēra, ka pēc referenduma visiem kopā vien būs jādzīvo, un neviens projām nebrauks, ja vien to nepiespiedīs ekonomiskā situācija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+