VIENSĒTU STĀSTI: Zemei un dziesmai 0
Rēzeknes novada Dricānu pagastā dzīvojošā Eriņu ģimene ir ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā zināmi mūziķi, vairāku televīzijas dziedāšanas šovu laureāti. Šoreiz gan vairāk par sētu, no kuras Eriņu saimnieku meitas dzīve jau aizvedusi plašajā pasaulē, toties dēlu atgriezusi dzimtajās mājās.
Saimnieks Andris Eriņš stāsta, ka vecāki “Pumpurus” nopirkuši 1962. gadā. Līdz tam tēvs, politieslodzītais, pēc atgriešanās dzimtenē no Komsomoļskas pie Amūras 1955. gadā septiņu gadu laikā bija nomainījis septiņas dzīvesvietas. Lepno nacionālo partizānu sakarnieku nekur necieta… Latvijas neatkarību tēvs nesagaidīja, toties jauno laiku iespējas nekavējoties steidza izmantot dēls.
“Strādāju par kultūras nama direktoru, un bija piegriezies, ka visu laiku no kaut kā esmu atkarīgs, katru soli vajag saskaņot ar partiju, arodbiedrību, kolhozu, piedevām biju viens no apkaimes Tautas frontes līderiem un attiecības ar varu kļuva asas. Bišku jau biju sācis saimniekot, bet tehnikas nebija, tāpēc nācās klanīties gan traktorista priekšā, lai dabūtu traktoru, gan slaucējas priekšā, lai tiktu pie zirga. Tāpēc nolēmu kļūt par neatkarīgu saimnieku. Kad nopirku pirmo traktoru “T-40″, piedzīvoju pilnīgu laimi,” atceras saimnieks.
Pa šiem gadiem tehnikas parks kļuvis lielāks un rietumnieciskāks, apsaimniekojamā platība pieaugusi līdz 100 hektāriem. Tiek audzēti graudaugi, dārzeņi un kartupeļi. Ar tupeņiem gan likstas. To cena šopavasar nokritās līdz trīs santīmiem kilogramā, tas nozīmē, ka nav izdevīgi nekur vest un pārdot, jāmet ārā. Līdzīgi esot arī ar burkāniem. Pirms gada bērnudārzi lūgtin lūgušies, bet nebijis ko iedot, tagad nav kur likt. Tas tāpēc, ka pagājušogad varen labas ražas padevušās. Līdz novembrim vairākus vietējos zemniekus glābusi pašvaldības skolu ēdināšanas programma, bet tad konkursā uzvarējis kāds, kas kartupeļus ieved no ārzemēm.
“Kartupeļi skolām tagad negaršīgi, melnējoši, bet atbilstoši konkursa regulai, kas prasa vienu piegādātāju. Tāpēc mums, zemniekiem, laikam nekas cits neatliks kā veidot kooperatīvu,” domā A. Eriņš. Redz, kā – izrādās, ne tikai kartupeļiem, bet arī neatkarībai, savrupībai ir sava tumšā puse. Tas attiecas arī uz meliorāciju. Lai nu kas, bet meliorācijas sistēmas padomju gados darbojās un tika koptas. Tagad – aizlaistas, īpaši tur, kur zeme netiek apstrādāta. Tā kā viena meliorācijas sistēma skar vairākus īpašumus, bet to īpašniekus bieži nevar atrast, saimnieks ar dēlu tīrījis arī svešas akas, par to dabonot arī mājienus ar rungu, ka bez atļaujas līduši svešā mantā…
Nu jau ceturto gadu savu senču zemē pēc astoņu gadu Rīgas perioda saimnieko dēls Artūrs. “Pumpuros” viņš nolēmis palikt pavisam. Māju gan celšot savu, turpat līdzās un pavisam drīz. Tad gan jau arī draudzenei Inetai no Rēzeknes būs jānāk uz šejieni dzīvot.
“Negāja jau man Rīgā slikti, bet pienāca brīdis, kad uzdevu pats sev jautājumu: cik ilgi un ko tālāk? Nostrādāja piederība senčiem, un man tāpat kā tētim nepatīk, ka mani komandē. Mans dzīves mērķis ir turpināt dzimtas saimniecību, lai mani pēcnācēji kaut kad varētu teikt: pirms mums te simt gadus manējie bija un vēl vismaz simt gadus būs. Vecāki man iedevuši labu atspērienu. Vajag tikai turpināt iesākto,” cerīgi nākotnē veras Artūrs Eriņš. Viņa plānos ir arī gaļas liellopi.
Kad dēls pārņems lietas, tad tēvs varēs vairāk pievērsties, kā pats saka, dvēselei, kaut arī tagad kopā ar kundzi Ainu dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā, vada folkloras ansambli un vīru vokālo ansambli, iestudē teātrī lugu, dzied šlāgerus, raksta dziesmas, starp citu, vienu no tām – “Zemei un dziesmai” – dzied kori savās skatēs, svētkos un karos. Tāpēc jau arī siltumnīca nav pabeigta un šķūnītis uzcelts, ka tik daudz dvēselei kalpoju, smej saimnieks.
Starp citu, uz Eriņu zemes filmēta slavenā filma “Cilvēka bērns”, un saimnieks dublējis Boņuka tēti aktieri Paukštello, kurš nespējis lāgā savaldīt divzirgu arklu. Diemžēl šī epizode filmā neiekļuva, jo nofilmētajā materiālā atklājies, ka redzams šo laiku automobiļa stūris.
Uzziņa Raidījumu par “Pumpuru” saimniekiem klausieties Latvijas radio 1. programmā sestdien, 9. jūnijā, plkst. 16.05. Atkārtojums 16. jūnijā plkst. 6.03. |
