Vīķe-Freiberga: valodu referendums ir “falša problēma” 0
Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir “falša problēma” un to savtīgu politisko ineterešu vārdā ir radījuši paši politiķi, 22.janvāra vakarā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Eksprezidenti skumdina fakts, ka vairāk nekā 20 gadus pēc barikādēm Latvijā notiks tautas nobalsošana par valodu jautājumu. “Pēc 20 gadiem es būtu cerējusi, ka mēs mierīgā sadzīvē esam šos jautājumus atrisinājuši un nolikuši malā,” sacīja politiķe.
Viņa uzskata, ka atbildība par valodu referendumu ir jāuzņemas politiķiem, jo “man ir aizdomas, ka savu lomu te spēlēja ārkārtas vēlēšanas un aktivizēšanās no politiskajiem spēkiem, kur gan ekstrēmi labējie spēki, gan ekstrēmi kreisi, ja viņus tā varētu dēvēt, būtībā nepiedāvā kādas alternatīvas ekonomiskās programmas vai ideoloģiskās nostādnes, kā tikai zināmu vēlmi it kā aizstāvēt vai nu latviski runājošo, vai krievvalodīgo tiesības, kas, man šķiet, demokrātiskā valstī nav pamatproblēma”.
Vīķe-Freiberga akcentēja, ka tās ir “tādas falšas problēmas, kas vēlēšanu karstumā tika aktivizētas, vecas psiholoģiskas rētas tika uzplēstas, psiholoģiski jūtīgi nostājas tika kurinātas un kurinātas, un acīmredzot, diemžēl tas iedarbojas un man par to ir diezgan skumji”.
Eksprezidente arī asi kritizēja “Saskaņas centra” (SC) politiķus, kuru nostāja valodu referendumā līdz šim bijusi pretrunīga, it kā vārdos atbalstot vienu valsts valodu, bet tajā pašā laikā mudinot cilvēkus piedalīties referendumā un balsot par otru valsts valodu.
“Man, godīgi sakot, nav nācies politikā dzirdēt šādu kādas politiskās partijas pozicionēšanos, kur viņi tekstuāli saka – mēs pieprasām referendumu, pieprasām krievu valodai tiesības kā otrai valsts valodai, bet īstenībā mēs tā nedomājam. Es pirmo reizi tā kaut ko dzirdu no kādas politiskās partijas. Mēs sakām vienu, bet īstenībā paši saknē to nedomājam. Tad jau jāsāk domāt, vai cilvēkam nevajadzētu konsultēties pie ārsta un savu domāšanu pārbaudīt, ka cilvēks var teikt vienu un tai pašā laikā teikt, nē, es to saku, bet es to nedomāju. Tas ir mazliet dīvani,” SC rīcību komentēja Vīķe-Freiberga.
Vaicāta, vai šāda rīcība nebūtu izskaidrojama ar kādiem spēkiem no ārpuses, kas politiķiem liek šādi rīkoties, bijusī prezidente norādīja, ka “tādā gadījumā, ja nu kāds to mūziku ir pasūtījis, tad tas izpildījums nav līmenī”.
Vīķe-Freiberga atzina, ka, iespējams, pati nevarēs piedalīties referendumā, jo atradīsies ārvalstīs, taču vēl skaidros iespējas nobalsot iepriekš.
Viņa arī mudināja balstiesīgos pilsoņus aktīvi piedalīties un paust savu nostāju valodu jautājumā, jo “arī tīri psiholoģiski ļoti svarīgi, kā tas izskatīsies gan mums pašiem, gan pasaulei, cik ir balsu, kas ir pret to, ka mēs mainām savu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas situāciju, un cik ir tādu, kas te vēlētos kaut ko mainīt, kas manā izpratnē varētu apdraudēt latviešu valodas nākotni un latviešu valodas tiesības publiskajā telpā”.
Vienlaikus eksprezidente rosināja apsvērt iespēju mainīt Satversmi, nosakot daudz stingrāku regulējumu, kas izslēgtu iespējas mainīt pantu par valsts valodu. “Te nu gan varētu būt nepieciešams mainīt Satversmes frazējumu, lai tekstuāli un uzsvērti tiktu pateikts, ka ir zināmi Satversmes punkti, kuri nebūtu vispār vairs apspriežami,” sacīja Vīķe-Freiberga. “To, protams, var darīt tikai uz priekšu, proaktīvi nevar šādus lēmumus piņemt un tad viņus peimērot uz aktu, kas ir pagātnē vai dažus mēnešus noticis. Tas nevarētu attiekties uz jau spēkā esošo referenduma procesu.”
