Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. oktobris, 2014
Drukāt

Vikingi dzīvojuši pie Kuldīgas (5)

Foto - Mārtiņš LūsēnsFoto - Mārtiņš Lūsēns

Netālu no Kuldīgas apbedījumā atrastās 9. – 10. gadsimta bruņurupuču saktas liecina par vikingu klātbūtni šajā apkaimē.

Šoruden konstatētie atradumi Veckuldīgas pilskalna apkaimē apliecina, ka tālā senatnē Kuldīga bijusi viena no tām Latvijas vietām, ko iecienījuši skandināvu vikingi. “Skandināvu klātbūtne tur ir nepārprotami nolasāma,” informējot par atrastajām senlietām, pavēstīja arheologs Mārtiņš Lūsēns.

Norādes uz iespējamajiem ugunskapiem šajā apkaimē bijušas jau 30. gados, taču tagadējie atradumi ļāvuši tos precīzāk lokalizēt, kas ļauj piešķirt vietai sargājošo arheoloģiskā pieminekļa statusu.

Pagaidām konstatēti divi ugunskapi – kā vikingi, tā kurši mēdza savus mirušos sadedzināt, sārtam atdodot arī ieročus, rotas un, viņuprāt, aizkapa dzīvei vajadzīgās sadzīves lietas. Kuldīgas gadījumā unikālākais atradums ir divas skandināviem raksturīgas tā sauktās bruņurupuču saktas. Bronzas saktas reiz rotājušas zelta vai sudraba inkrustācijas. Uz saktām redzami stilizēti altāru un lauvu attēli. Vēsturnieki stāsta, ka lauvas rotās parādījušās tad, kad vikingi pa ūdensceļiem no Baltijas jūras sasniedza Melno jūru, aizceļoja līdz Konstantinopolei un sāka stāties Bizantijas imperatoru gvardē. Tur tie iepazina šos dzīvniekus. Jāpiebilst, ka lībieši vēlāk no skandināviem noskatītās bruņurupuču saktas nēsāja savienotas važiņām. “Tas jau bija tipiski lībisks “izgudrojums”, kādu skandināvi nepraktizēja,” komentē arheologs Lūsēns. Atrastās saktas ir datējamas ar 
9. gadsimta pirmo pusi, vēlākais, 10. gadsimtu. Vikingu ekspansija Eiropā, tāda, kādu to populāri pieņemts iztēloties, sākās 9. gadsimta sākumā un turpinājās apmēram līdz 11. gadsimta vidum. Skandināvu kolonisti Latvijas teritorijā tomēr dzīvojuši vēl agrāk. Šobrīd zināmākā skandināvu apmetne Latvijā meklējama pie Ālandes upes Grobiņā. Tā pastāvējusi ap 650. – 800. gadu, līdz kolonistus no Grobiņas padzina kurši. Ar skandināviem saistīti arheoloģiskie atradumi agrāk uzieti arī Zlēkās. “Tas ir Ventas ūdens­ceļš. Viņi pa to braukuši un reāli pie tā dzīvojuši. Te bijušas viņu apmetnes, kur skandināvi dzīvojuši, tirgojušies, karojuši,” skaidro Lūsēns. Pēc abām Kuldīgas saktām gan nevar noteikt, vai konkrētie vikingi nākuši no mūsdienu Zviedrijas vai Norvēģijas teritorijas. Līdzšinējie skandināvu kultūras atradumi Latvijā attiecināmi uz svejiem no kontinentālās Zviedrijas un gotlandiešiem. Par vikingu ”vizītēm” Latvijā tāpat vēsta rakstīti avoti – sāgas un hronikas. Piemēram, islandiešu sāga par Egilu Skalagrimsonu un viņa karapulka sirojumu Kurzemē ap 925. gadu. Sākumā vikingi ieradušies tirgoties, taču pēc tam, kad vienošanās ar kuršiem beigusies, sākuši laupīt. Kurši Skalagrimsonu un viņa vīrus sakāvuši un kādu laiku turējuši gūstā, līdz sirotājiem tomēr izdevies izbēgt.

Arheologus ieintriģējis arī otrais ugunskaps turpat netālu no pirmā. Tajā guldītais, pēc visa spriežot, nav bijis skandināvs, bet drīzāk tā sauktais Kurzemes soms, lībiešu priekštecis. Šim karotājam līdzi doti divi dzelzs šķēpu uzgaļi, nazis un vikingiem neraksturīga sakta. Kurši tādas nenēsājuši, turklāt 9. gadsimtā kurši Kuldīgas apkaimē vēl nav dzīvojuši. Mārtiņš Lūsēns neizslēdz, ka šajā gadījumā var runāt par kultūru sajaukšanos, par kopienu dzīvošanu līdzās, lai arī zināšanu par to pagaidām trūkst.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. man ar šķiet pāragri ko apgalvot pēc vienas saktas. Ja tā skatās, tad pēc 800 gadiem spriedīs, ka Latvijas teritorijā vairumā dzīvojuši ķīnieši

  2. bet kur neraksturīgās saktas foto??

  3. kuršu trofeja nekas vairāk. pasargi mūs no kuršiem un mēra” akmenī kalta vēlēšanās

    • Pasargāja! Un rekur esam nonākuši! Fināls pēc Komunistu mēra!

    • Starp citu – nav tāda teksta nevienā vēstures avotā – par tām “kuršu briesmām’- tas ir izdomājums. Bet sakari ( visādi : miermīlīgi un abpusēji slaktiņi ar laupīšanām) gan bijuši. arī viens no kuldīgas nosaukuma skaidrojumiem ir balstīts uz tā skandināvisko iztcelsmi – “zelta tirgus’ vai “zelta miests’.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+