Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. novembris, 2014
Drukāt

Valkā atklāts piemineklis Kārlim Ulmanim, kas tapis par tautas ziedojumiem (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kārļa Ulmaņa krūšutēls Valkā.

Saposušies, ar sarkanbaltsarkanām lentītēm pie mēteļu atlokiem, sestdien Lugažu laukumā pulcējās vairāki simti valcēniešu – Valkā svinīgi, ar NBS štāba orķestra dalību un eksprezidentu Gunta Ulmaņa un Valda Zatlera klātbūtnē tika atklāts piemineklis Kārlim Ulmanim. No gaiša granīta veidotais, “latviski askētiskais”, kā izteicās eksprezidents Valdis Zatlers, piemineklis K. Ulmanim izgatavots, par paraugu ņemot 1937. gadā Kārļa Zāles sagatavoto krūšutēla metu. Piemineklis ir 2,5 m augsts. To radījuši māksliniece Arta Dumpe, tēlnieks Ivars Feldbergs un arhitekts Aivars Zavadskis, kuri arī piedalījās svinīgās atklāšanas ceremonijā.

Gods noņemt pārklāju, orķestrim spēlējot “Tev mūžam dzīvot, Latvija” un goda sardzes zalvēm skanot, bija uzticēts abiem eksprezidentiem. Pēc tam ceremonijas vadītājs Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis aicināja Valkas Lugažu Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Gintu Poli iesvētīt jaunatklāto monumentu, kas, Jauno Derību citējot un “Tēvreizi” lūdzot, arī tika izdarīts. Sekoja Gunta Ulmaņa un Valda Zatlera uzrunas, kurās atjaunotās Latvijas Valsts pirmais prezidents kavējās pārdomās par K. Ulmaņa trimdas un nāves ceļiem, atgādinot, ka arī svešumā viņš saglabājis ticību latviešu tautas pastāvēšanai: “Kārlis Ulmanis nekad nešaubījās par Latviju.” Tikmēr Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atgādināja, ka Valkā uzstādītais ir jau trešais piemineklis K. Ulmanim Latvijā – pirmais atrodas Rīgā, otrais “Pikšās”. Brigmanis tāpat uzsvēra, ka “LZS ir stingra sava dibinātāja ceļa turpinātāja”.

Saprotams, valcēnieši atzinīgi uzņēma savējo, konkursa “Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai dzimšanas dienā” laureātu, Valkas ģimnāzijas 12. klases skolēnu Jāni Gudēnu, kurš nolasīja savu “Valsts prezidenta svētku runas” versiju. Tāpat vārds tika dots korporācijas “Fraternitas Rusticana” – korporācijas, kuras goda biedrs Kārlis Ulmanis reiz bija – pārstāvim Andrim Sprukulam. Par muzikālo noformējumu un priekšnesumiem ceremonijas laikā rūpējās ne vien NBS orķestris, bet arī Valkas ģimnāzijas koris un Kārķu mazpulcēni, kamēr noslēguma emocionālos “spēka vārdus” pie pieminekļa teica leģendārā aktiera un strēlnieka Ēvalda Valtera atraitne Vera Gribača.

Piemineklis tika radīts par tautas saziedotiem līdzekļiem (9000 latu jeb 12 805 eiro), pateicoties Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fondam (RLBNKAF) un tās vadītājas Mirdzas Stirnas entuziasmam. Sākotnēji, 2010. gadā to paredzēja uzstādīt K. Ulmaņa nāves vietā Turkmenistānā, pēc tam Liepājā, taču dažādu iemeslu dēļ no iecerēm nācās atteikties, līdz 2013. gada rudenī Valku kā piemērotu vietu, kur piemineklim tiktu izrādīta atbilstoša cieņa, ieteica novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Tagad K. Ulmaņa krūšutēls slejas svaigi izbruģētā laukumiņā, Lugažu laukuma malā, pilsētas centrā tieši iepretim novada domes ēkai, kultūras nama, ģimnāzijas un mākslas skolas tiešā tuvumā, līdzās ozoliem, no kuriem vienu ievērojamais politiķis savulaik pats arī stādījis. “Šī ir īstā vieta, kur atrasties šim piemineklim,” ceremonijas laikā uzsvēra Krauklis. Iepretim uzstādītie prožektori liecina, ka monuments naktīs tiks apgaismots.

Valkas novada domes priekšsēdētājs atklāšanas gadījumam bija sagatavojis rūpīgu vēstures pamatojumu, kādēļ piemineklis pelnījis atrasties tieši Valkā un kādēļ atklāšana notikusi tieši 15. novembrī. Proti, Pirmā pasaules kara beigu gados, kad Rīga bija vācu apdraudēta un īpaši pēc Rīgas krišanas, Valka kļuva par nozīmīgu latviešu politiskās dzīves centru. 1916. – 1917. gadā Valkā iznāca vēlāk par Latviešu zemnieku savienības (LZS) laikrakstu kļuvušais “Līdums”, kurā darbojās K. Ulmanis; 1917. gada martā Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības sanāksmē viņš uzstājās ar runu, pirmo reizi aicinot radīt latviešu zemnieku politisku organizāciju, tas ir LZS, un arī saņemot pilnvaras tādu partiju veidot.

“Tātad šis ir Valkā noticis pirmais sistēmiskais solis, kuru sperot Kārlis Ulmanis no tautsaimnieka kļuva par politiķi,” atzīmēja Krauklis. Savukārt 1918. gada 15. novembrī laikraksta “Līdums” redakcijas telpās pēc K. Ulmaņa iniciatīvas LZS aktīvs pieņēma lēmumu proklamēt Latvijas valsts neatkarību Rīgā 1918. gada 18. novembrī. Domes priekšsēdētājs sanākušajiem nocitēja K. Ulmaņa Valkā 1917. gada 17. aprīlī sacītos vārdus: “No tā, kā mēs tagad izturēsimies, no tā, ko mēs tagad darīsim vai nedarīsim, lielā mērā atkarāsies mūsu tautas liktenis, nākotne, tautas labklājība vai posts un brīvība vai jauna bezgalīga verdzība. Mums visiem jāpatur prātā šā brīža galvenais mērķis un uzdevums – iekarot, nodrošināt un nostiprināt Latvijas zemes un politiskās valsts tiesības, viņas pilnīgu brīvību.” Klātesošajiem tika atgādināts arī par latviešu partiju politiskās organizācijas – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP), vēlākās Latviešu nacionālās padomes (LNP) – dibināšanu Valkā 1917. gada 29. novembrī. Tiesa, K. Ulmanis pats tajā nedarbojās, bet deleģēja Zigfrīdu Annu Meierovicu. Šo epizodi savā uzrunā atgādināja arī eksprezidents Valdis Zatlers, uzsverot, ka, neskatoties uz domstarpībām, kad bija nepieciešama vienotība Latvijas pasludināšanā, LPNP locekļi un K. Ulmanis prata rīkoties kopā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Vents Krauklis akceptējis Saeimas padzinēju , Latvijas okupācijas akceptētāju: atceraties “Palieciet savas vietās, es palikšu savējā !” Un beigu beigās akceptējis vēl vienu pieminekli pederastam. Palasiet 4.Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Feliksa Cielēna atmiņas par K.Ulmaņa dzīrēm ar zēniem un to, kā Ārlietu ministrs Vilhelms Munters reizi nedēļā ir palicis pie Kārļa dzīvoklī pa nakti uz pišu ! !

  2. Prieks par Valku un valcēniešiem.Kārlis Ulmanis ir Latvija un Latvija ir Kārlis Ulmanis. Dievs svētī!

  3. Kopumā man Kārlis Ulmanis simpatizē. Taču – nepatīk kafijot Rīgā, Vaļņu ielā, kafejnīcā “Vecrīga” – tur sasmacis gaiss, manuprāt. Un K.Ulmaņa portrets uz klavierēm arī neuzlabo gaisu. Kas atttiecas uz Ulmaņ Gunti. Varbūt vajag arī KGB bijušā darbinieka Savicku Jurčika priekšā uz ceļa nomesties, lai Dinamo hokejkomandai naudiņu piemet lielāku.

  4. pašam mazdelam, miljonaram, nebija naudas lai par to maksātu….. tadi ir latvijas politiķi, lai tauta maksā par visu…

  5. Rīgā, Ulmaņa vieta ir tur, kur ir ietupināts krievu impērijas simbols de Tolli.

  6. Visa ciena K.Ulmanim.

Draugiem Facebook Twitter Google+