Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
28. septembris, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Vai pagātnes rēgi vēl šodien dzīvo ēkās ar samocītu pagātni? (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Šādu jautājumu visbiežāk vaicā sakarā ar bijušo čekas ēku – Stūra māju, kura ir spēcīgs padomju okupācijas simbols. Cilvēki tur mocīti un nošauti. Patlaban ēkas pirmajā stāvā un pagrabā darbojas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde par čeku, un ir iespēja iet ekskursijā pa čekas cietumu.

Ēkas saimnieks, Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), veic jumta un fasādes remontu un taisās augšējos piecus stāvus pārprofilēt par Tetera namu, kā viss nams sākotnēji bija saukts. Ar fasādes un nosaukuma maiņu cer pievilkt īrniekus, kuri nebaidīsies no nama baisās pagātnes.

Lai arī čeka nav mājojusi namā jau teju 25 gadus, tomēr daudzi vēl nelabprāt kāpj pār tās slieksni, baidoties no nelabvēlīgas auras, kas nākusi mantojumā no čekas. Vai VNĪ izdosies telpas iznomāt? Vai kāds bagāts krievs vēlēsies iekārtot savu dzīvokli sestajā stāvā? Šādi jautājumi jāuzdod pašiem potenciālajiem īrniekiem, bet paliek jautājums mums visiem – kāda ir vai kādai jābūt mūsu attieksmei pret ēkām, kurās cilvēki mocīti? Vai tām uz visiem laikiem jāpaliek memoriāla vietām?

Samērā daudz tiek runāts par Stūra māju, bet tikpat kā nemaz nerunā par citiem namiem, kur to izmantošanas jautājums tiek operatīvi risināts vai ir sen atrisināts.

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā vācu drošības iestādes nemājoja Stūra mājā, bet gan ēkā uz Raiņa bulvāra un Reimersa ielas stūra. Tur pagrabos ir mocīti gan reālie, gan iedomātie vācu okupācijas pretinieki. Ēka daudzus gadus stāvēja tukša, bet pēdējos mēnešos VNĪ ir sarosījusies un sākusi ēkas pārprofilēšanu, aizbetonējot pagraba cietumu kameras.

Vēl tumšāka pagātne ir SMERŠ ēkai Amatu ielā 4, Vecrīgā. Šī organizācija nav Džeimsa Bonda romānos aprakstītā čekas līdziniece ar to pašu nosaukumu, bet gan sarkanarmijas pretizlūkošanas pārvalde СМЕРШ (Smertj špionam – Nāvi spiegiem). Ēkas pagrabos spīdzināja un šāva latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībniekus un citus, kuri varēja radīt militāru draudu okupācijas varai. Skaistā ēka ir tagad pilnībā izmantota (arī cietuma kameras pagrabā), bet vēl arvien ir stāsti, ka parādās rēgi, ka durvis dažreiz pašas virinās un aizslēdzas.

Vai latviešu patriotu rēgi vienmēr būs labvēlīgi nama iemītniekiem?

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Manuprāt, ļoti būtisks jautājums, kas attiecas uz kultūras mantojuma objektiem jo īpaši. 2016.gada 3.februārī publicēju rakstu portālā a4d par šp tēmu. Uzskatu, ka ir iespējams šīs ēkas turpināt izmantot, ir jāpārvar aizspriedumi, turklāt prakse rāda, ka tas izdodas.

  2. Tagad bez šaušanas paši latvieši viens otru likvidē.

  3. Ir daudz plašāka, pārnestāka nozīme kā velis, vai dvēsele. Pāri mums visiem vēl karājas okupācijas rēgs. Lai gan tās dvēseles, tie vełi tur pagrabos vēl spokojas….. alkstot pēc taisnības.

  4. ” … Vai latviešu patriotu rēgi vienmēr būs labvēlīgi nama iemītniekiem? … ”
    .
    Ne rēgi, bet DVĒSELES (veļi) !!!!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atlaist Saeimu vai atlaist vēlētājus?

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Šādu parakstu vākšanu biedrība rosināja jau pagājušajā gadā, bet tā noslēdzās bez rezultāta šā gada 13. novembrī. Gada laikā bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Diskutējot par šo iniciatīvu, sociālajos tīklos izskanējis arī tāds viedoklis: “Pat ja es piekristu, ka jāatlaiž šī Saeima, tomēr nav nekādas garantijas, ka tiks ievēlēts labāks parlaments, jo par to balsos tie paši vēlētāji, kas iepriekš.”

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+