Mobilā versija
+2.6°C
Zeltīte, Andis
Otrdiena, 21. novembris, 2017
28. septembris, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Vai pagātnes rēgi vēl šodien dzīvo ēkās ar samocītu pagātni? (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Šādu jautājumu visbiežāk vaicā sakarā ar bijušo čekas ēku – Stūra māju, kura ir spēcīgs padomju okupācijas simbols. Cilvēki tur mocīti un nošauti. Patlaban ēkas pirmajā stāvā un pagrabā darbojas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde par čeku, un ir iespēja iet ekskursijā pa čekas cietumu.

Ēkas saimnieks, Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), veic jumta un fasādes remontu un taisās augšējos piecus stāvus pārprofilēt par Tetera namu, kā viss nams sākotnēji bija saukts. Ar fasādes un nosaukuma maiņu cer pievilkt īrniekus, kuri nebaidīsies no nama baisās pagātnes.

Lai arī čeka nav mājojusi namā jau teju 25 gadus, tomēr daudzi vēl nelabprāt kāpj pār tās slieksni, baidoties no nelabvēlīgas auras, kas nākusi mantojumā no čekas. Vai VNĪ izdosies telpas iznomāt? Vai kāds bagāts krievs vēlēsies iekārtot savu dzīvokli sestajā stāvā? Šādi jautājumi jāuzdod pašiem potenciālajiem īrniekiem, bet paliek jautājums mums visiem – kāda ir vai kādai jābūt mūsu attieksmei pret ēkām, kurās cilvēki mocīti? Vai tām uz visiem laikiem jāpaliek memoriāla vietām?

Samērā daudz tiek runāts par Stūra māju, bet tikpat kā nemaz nerunā par citiem namiem, kur to izmantošanas jautājums tiek operatīvi risināts vai ir sen atrisināts.

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā vācu drošības iestādes nemājoja Stūra mājā, bet gan ēkā uz Raiņa bulvāra un Reimersa ielas stūra. Tur pagrabos ir mocīti gan reālie, gan iedomātie vācu okupācijas pretinieki. Ēka daudzus gadus stāvēja tukša, bet pēdējos mēnešos VNĪ ir sarosījusies un sākusi ēkas pārprofilēšanu, aizbetonējot pagraba cietumu kameras.

Vēl tumšāka pagātne ir SMERŠ ēkai Amatu ielā 4, Vecrīgā. Šī organizācija nav Džeimsa Bonda romānos aprakstītā čekas līdziniece ar to pašu nosaukumu, bet gan sarkanarmijas pretizlūkošanas pārvalde СМЕРШ (Smertj špionam – Nāvi spiegiem). Ēkas pagrabos spīdzināja un šāva latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībniekus un citus, kuri varēja radīt militāru draudu okupācijas varai. Skaistā ēka ir tagad pilnībā izmantota (arī cietuma kameras pagrabā), bet vēl arvien ir stāsti, ka parādās rēgi, ka durvis dažreiz pašas virinās un aizslēdzas.

Vai latviešu patriotu rēgi vienmēr būs labvēlīgi nama iemītniekiem?

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Manuprāt, ļoti būtisks jautājums, kas attiecas uz kultūras mantojuma objektiem jo īpaši. 2016.gada 3.februārī publicēju rakstu portālā a4d par šp tēmu. Uzskatu, ka ir iespējams šīs ēkas turpināt izmantot, ir jāpārvar aizspriedumi, turklāt prakse rāda, ka tas izdodas.

  2. Tagad bez šaušanas paši latvieši viens otru likvidē.

  3. Ir daudz plašāka, pārnestāka nozīme kā velis, vai dvēsele. Pāri mums visiem vēl karājas okupācijas rēgs. Lai gan tās dvēseles, tie vełi tur pagrabos vēl spokojas….. alkstot pēc taisnības.

  4. ” … Vai latviešu patriotu rēgi vienmēr būs labvēlīgi nama iemītniekiem? … ”
    .
    Ne rēgi, bet DVĒSELES (veļi) !!!!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai 10 gadu cietumsods par karošanu Islāma valsts pusē ir adekvāts?
Draugiem Facebook Twitter Google+