×
Mobilā versija
+6.6°C
Mirta, Ziedīte
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
10. augusts, 2015
Drukāt

Vēlies naudu? Novāc zāli! (1)

Foto - Valda MadalāneFoto - Valda Madalāne

Lai zemnieks saņemtu vienotās platības maksājumus, Lauku atbalsta dienests prasa savākt nopļauto zāli. Bet to taču var atstāt uz lauka, izmantojot augsnes ielabošanai! Kāpēc ir šāda prasība, un kurš to izdomājis? Gunārs Skriba, zemnieku saimniecības īpašnieks Līgatnes novadā

Zemkopības ministrija atbild, ka prasība savākt nopļauto zāli ieviesta šogad. Tā noteikta 2015. gada 10. martā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos. Agrāk izdotie paredzēja zāli nopļaut un sasmalcināt, atstājot to uz lauka.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāve Kristīne Ilgaža skaidro, ka šī prasība noteikta, lai veicinātu zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai, tostarp, piemēram, lai izmantotu zālājus mājlopu ganīšanai vai lopbarības ieguvei. Tāpat tā noteikta, lai ierobežotu zemes nomas līgumu nepamatotu laušanu un lai veicinātu samērīgākus nomas līgumu noteikumus.

Par prasību savākt nopļauto zāli lemts, konsultējoties ar lauksaimnieku konsultatīvajā padomē pārstāvētajām lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām.

Eiropas Savienības (ES) regula par vienotās platības maksājumiem nosaka, ka tos piešķir tikai par tādu zemi, kuru izmanto lauksaimniecībā. Taču tam, vai zeme patiešām tiek izmantota lauksaimniecībā, katrā ES dalībvalstī var noteikt atšķirīgus kritērijus. Latvijā ieviestie noteikumi paredz, ka lauksaimnieciskā darbība ir veikta, ja zāle tiek nopļauta un novākta līdz 15. augustam. Vienlaikus paredzēti arī izņēmumi, kas pieļauj pļaušanu un novākšanu līdz 15. septembrim tiem zālājiem, kurus izmanto nektāra vai ārstniecības augu vākšanai vai kuri noteikti kā ES nozīmes biotopi vai bioloģiski vērtīgie zālāji.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ir gadijies augusta vidu pļaujot zāli saplaut arī vēl lidot neprotošus griezes putnēnus. Bet griezēm jau vērtības nav.Ari agri nopļauti zālāji līdz oktobrim kārtīgi ataugs un pavasarī būs kārtīga kūla, bet tas arī ir sīkums. Tie, kas nespēs prasības ievērot audzēs krūmus, vai labākajā gadijumā iestādīs mežu. Arī es savu zemi, kas bija atbilstoša Natura 2000 centīšos apmežot, lai gan bija gan aizsargājamie augi, gan griezes pa pilnam. Kā saka, ja nav kazai piena, tad paceļ ļipu un lej atpakaļ!Tāpēc Eiropa kopā ar Latviju ,ejiet jūs pupās pakakāt!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+