Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. aprīlis, 2014
Drukāt

Izstādē Rāmavā šogad vairāk tehnikas

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Izstāžu kompleksā "Rāmava".

No ceturtdienas, 3. aprīļa, līdz svētdienai, 6. aprīlim,  izstāžu kompleksā “Rāmava” notiks gadskārtējā pavasara izstāde “Rāmava 2014”, kurā piedalīsies vairāk nekā 300 uzņēmumu, pārstāvot zemkopības, mežsaimniecības, dārzkopības, lopkopības, transporta un alternatīvās enerģijas jomu. Plašāk par izstādi stāsta Gunārs Zalcmanis, SIA “A.M.L.” izstāžu daļas vadītājs.

Kāda ir dalībnieku interese par izstādi?


Citus gadus dalībniekiem varējām vēl martā izbrīvēt vietu iekštelpās, turpretī šogad 90% visu platību bija aizņemtas jau līdz 5.–6. februārim. Dažas firmas, piemēram, “Intrac Latvija”, “Valtek”, “Kalnakrogs”, “Autex”, “ProCeva”, “Lely” u.c., uzreiz pasūta lielus laukumus. Arī šopavasar izstādē piedalās aptuveni trīssimt dalībnieku.

Ko jaunu piedāvāsiet izstādes apmeklētājiem? 


Apmeklētāji pirmoreiz varēs salīdzināt divus slaukšanas robotus. Viens būs Nīderlandes uzņēmuma “Lely” variants, otrais – jau pazīstamās firmas “Westfalia” eksponāts. Vācu robots ievērojami atšķiroties no citiem, tas paredzēts nevis tradicionālajai slaukšanas zālei, bet gan novietnei, kurā govis slaucot izvietotas rindā.

Jaunus produktus sola SIA “Scand Agra Latvia”, viņu klienti ir graudkopji, tātad šīs nozares saimnieki arī var ieraudzīt izstādē ko lietderīgu.

Salīdzinot ar ekspozīciju citos gados, šopavasar būs vairāk būvniecības un celtniecības tehnikas. Varēs iepazīties ar jau zināmu firmu, piemēram, “Witraktor”, piedāvājumu, būs pārstāvētas firmas “PRECO”, “AIG–konstrukcijas”, tiks izstādīta arī līdz šim nepārstāvētu firmu tehnika, jauni ekskavatoru modeļi, tostarp kāpurķēžu ekskavators, ostas darbiem, tas ir, preču pārkraušanai, domātā tehnika. Kāpurķēžu tehnika bija it kā piemirsta, bet tā saudzē augsni, neatstāj tik dziļas grambas kā riteņtehnika arī meža darbos. Tā tagad atkal tiek pieprasīta. SIA “Latvijas valsts meži” eksperimentāli to ir pārbaudījusi, tāpēc sāk pāriet uz kāpurķēžu tehniku.

Lauksaimniekiem pazīstamais Gulbenes uzņēmums “Kombainserviss” piedalās sadarbībā ar vācu kolēģu firmu “Stoll”. Vācieši pārsvarā piedāvā celtniecības tehniku.

Apmeklētājus gaida firmas “VBC Grup” jaunumi. Iespējams, būs Spānijas un Itālijas tehnika, viņi jau agrāk pie mums demonstrējuši lāpstveida arklus, ķiploku audzēšanas tehniku. Ir pamats cerēt, ka apmeklētāji atradīs sev vajadzīgas ierīces.

Plašāk nekā citus pavasarus tiks eksponēti jumta seguma materiāli. Agrāk apmeklētāji varēja iepazīties tikai ar uzņēmumu “Toode” un “Skārda jumti” ražojumiem, bet šogad būs arī citu uzņēmumu preces, izstādē, piemēram, piedalās SIA “Monier”.

Kas tiks apmeklētājiem, kuri pieraduši pie tradicionālajām nozarēm? Ko būs atveduši mazākie ražotāji?


Kā arvien, piedalīsies stādu audzētāji, augļkopji no Pūres, kokaudzētavas “Liepas”, z/s “Dzērves” un citi. Dārzu īpašniekiem būs ko izvēlēties. Iespējams, varēs aplūkot koka rotaļlietas, turklāt uzņēmuma “Virpulis” meistars demonstrēšot kājminamo virpu, kas atrodama vairs tikai muzejos. Būs arī dārza mēbeles.

Izstādē varēs sastapt mājražotājus ar augļu un ogu pārstrādes produktiem, sieriem, maizi, konditorejas kārumiem. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas stendā būs pārstāvētas astoņas zemnieku saimniecības un uzņēmumi.

Daži nelielie uzņēmumi izgatavo rezerves daļas ekskavatoriem, kausus, pašizgāzēju kravas kastes. Prieks, ka uzrodas jauni ražotāji! Izstādē četri uzņēmumi piedāvās žogu plašu izvēli – dārziem, ganību un dzīvnieku aizsardzībai ceļmalās. Šie uzņēmumi savus ražojumus izstādīs āra laukumos. Firma “UOT” izgatavo meža augsnes sagatavošanas frēzes, kas ir neatsverams palīgs mežu atjaunošanā. Domājams, šīs frēzes būs lētākas par ievestajām.

Žēl, ka šogad Rāmavā netiek pārstāvēta kaņepju nozare. Ja nav ražošanas, nav arī tehnoloģiju piedāvājuma…

Vai varēs papriecāties arī dzīvnieku mīļotāji? 


Jā, būs aitiņas, arī gaļas šķirņu liellopi – tradicionāli aplokos pie izstādes ieejas.

Tāpat kā citus gadus, izstādē piedalās Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija ar garaušu kolekciju.

Uz tikšanos izstādē!

SIA “Agrotehnika Smiltene” valdes priekšsēdētājs Andris Vilkasts stāsta: – Vidzemnieki mūs pazīst, bet Rāmavas izstādē satiekam lauksaimniekus no citiem Latvijas novadiem, tālākiem apvidiem. Šogad parādīsim vācu firmas “BVL” barības maisītāju, kas paredzēts galvenokārt lielākām saimniecībām. No jau zināmās tehnoloģijas tas atšķiras tādējādi, ka ar tā starpniecību veic lopbarības kontroli un analīzi, proti, kā govs barību izmanto, kā tas izpaužas izslaukumā un kā attiecināms uz piena cenām. Tātad notiek korelācija starp barību, piena ieguvi un cenu. Mēs piedāvājam piensaimniekiem nedēļu izmēģināt demonstrācijas eksemplāru, un interesenti jau ir pieteikušies.

Esam arī izstrādājuši menedžmentu, kā rīkoties saimniekiem, kuri strādā mazajās, kolhozu laikā celtajās fermās. Un pavisam aktuāls jautājums – mēslu krātuvju ierīkošana. To iekārtošanai esam izstrādājuši saskrūvējamu metāla konstrukciju variantu, kas veidots no Holandē ražotām iekārtām.

Naukšēnu novada z/s “Lejasķērzēni” īpašnieks Ilmārs Baunis stāsta: – Mēs uz Rāmavas izstādi vedīsim bioloģiski ražotu sidru no paradīzes ābolu sulas. Tas ir sertificēts pārstrādes produkts, ko sākām tirgot šogad. Pārdodam sidru lauku labumu tirdziņos, Valmiermuižā, bet Naukšēnu kafejnīcā, kas atrodas pie mūsu Cilvēkmuzeja, to var nogaršot muzeja apmeklētāji, mūsu viesi.

Esam iekopuši paradīzes ābelīšu dārzu, meklējot šīs šķirnes stādus visā Latvijā, uzpotējot tās un paplašinot dārzu. No dažiem hektāriem, kas bija pirms gadiem četriem, tagad ābelītes zied un dod augļus septiņos hektāros. Pie vecām mājām esmu atradis speciāli stādītas mežābeles, piemēram, Skrundas bioloģiskā saimnieka Riharda Valtenberga īpašumā aug īsts mežābeļu mežs. Esam mēģinājuši darīt paradīzes ābolu un pīlādžu vīnu, tas gan nav pārdošanā.

Latvijas Aitu audzētāju asociācijas biroja vadītāja Dina Avotiņa informē: – Mūsu asociācija Rāmavā rīkos semināru, kurā popularizēsim jaunumus ciltsdarbā, iepazīstināsim ar gaļas aitu šķirnēm. Tajā apmeklētājiem būs iespēja iztaujāt pazīstamo zinātnieci un aitkopības eksperti Dainu Kairišu. Kaut gan pagaidām asociācijā ir 150 biedru, mēs strādājam ar visiem aitkopjiem, jo Latvijā ir aptuveni 4000 ganāmpulku, kuros tur aptuveni 50 aitu mātes. Aitkopības nozare pēdējos gados ir ievērojami paplašinājusies, taču esam gandarīti par katru veiksmīgu jaunpienācēju. Tāpēc ir svarīgi piedalīties Rāmavas izstādē.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+