Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. septembris, 2013
Drukāt

“Zemnieku saeimas” pārstāvi Dzelzkalēju ievēl nozīmīgā amatā ES lauksaimnieku organizācijā

LETALETA

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja šodien ievēlēta Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku jumta organizācijas “Copa” viceprezidentes amatā, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja biedrības pārstāvji.

 

Dzelzkalēja ir vienīgā pārstāve no Baltijas valstīm, kas ievēlēta nozīmīgajā amatā.

Par viceprezidentiem ievēlēti vēl pieci ES valstu pārstāvji – Ksavjē Beulins no Francijas, Jeržijs Hroščikovskis no Polijas, Miklošs Kiss no Ungārijas, Rikardo Ariass no Spānijas un Harijs Sinklērs no Īrijas.

Kā “Nozarei.lv” atzina Dzelzaklēja, ievēlēšana amatā nozīmē, ka Briselē augstu novērtē Latvijas iniciatīvas un spēju pārliecināt. “Tas pierāda, ka mūsu darbs ir būtisks pienesums kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas procesā un varam dot lielu ieguldījumu visiem Eiropas lauksaimniekiem. Protams, šis amats uzliks papildus darba slodzi gan man, gan “Zemnieku saeimai” un arī pārējām organizācijām. Tikai tad, ja skaidri zināsim, kādas pārmaiņas vēlamies panākt un kādā veidā to izdarīt, varam cerēt uz rezultātiem,” sacīja Dzelzkalēja.

Kā norādīja ZSA pārstāvji, Dzelzkalējas ievēlēšana Latvijas lauksaimniekiem nozīmē ne tikai vairāk iespēju, bet arī pienākumu. Tāpat Latvijas pārstāves darbs augstajā amatā varētu līdzsvarot spēku samērus Latvijas interešu pārstāvniecībā pēc tam, kad šodien par “Copa” jauno prezidentu ievēlēts Nīderlandes pārstāvis Alberts Jans Mats.

Kā ziņots, jaunā prezidenta ievēlēšana Latvijas lauksaimniekiem varētu nozīmēt daudz sliktākas izredzes saistībā ar interešu tālāku lobēšanu Briselē.

“Šorīt par “Copa” prezidentu ievēlēts Nīderlandes pārstāvis Alberts Jans Mats. Viņam piekāpās Polijas pārstāvis Viktors Šmulevičs. Tas ir milzīgs zaudējums Latvijas lauksaimniekiem, jo Nīderlandes pārstāvji līdz šim cīnījās pret tiešo maksājumu pieaugumu Latvijai un vairumā gadījumu neatbalstīja Latvijas lauksaimnieku pozīciju. Arī turpmāk nav sagaidāms, ka šī nostāja mainīsies. Līdz ar to var secināt, ka Latvijas lauksaimnieku organizāciju lobēšanas iespējas lielākajā Eiropas lauksaimnieku organizācijā turpmākos divus gadus būs apgrūtinātas,” iepriekš “Nozare.lv” atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks un pārstāvis ES lietās Armands Krauze.

Arī Dzelzkalēja pēc prezidenta ievēlēšanas atzina, ka notikušais ir likumsakarīgs, jo Polija pati iekšēji nespēja vienoties par vienu kandidātu, tādējādi zaudējot citu valstu uzticību. “Mums būs daudz jāstrādā, lai jauno “Copas” prezidentu padarītu par mūsu “draugu”. Tomēr mums jau ir pieredze ar bijušo prezidentu, kurš ne tuvu mūs neatbalstīja vēl pirms pusotra gada,” sacīja Dzelzkalēja.

“Jaunais prezidents savā darba stilā ir ļoti konstruktīvs un tiešs, un šāds darba stils man ir pieņemams. Tas, ka Nīderlande neatbalstīja tiešmaksājumu straujāku izlīdzināšanu Baltijas valstīm, nav uzskatāms par problēmu, jo “Copa” prezidenta pienākums ir pārstāvēt visus Eiropas lauksaimniekus, nevis savas valsts intereses,” sacīja Dzelzkalēja.

Arī Zemnieku federācijas pārstāve Briselē Agita Hauka norādīja, ka saistībā ar prezidenta vēlēšanām cerējusi uz labāku rezultātu.

“Arī mēs cerējām uz Polijas pārstāvja ievēlēšanu, jo Polijā ģimenes saimniecības ir cieņā, un līdz ar to šajā valstī lauki ir apdzīvoti un ekonomika attīstās. Nu neko darīt, strādāsim,” sacīja Hauka.

“Copa” dibināta 1958.gadā un ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Līdz šim organizācijas prezidents bija Vācijas pārstāvis Gerds Zonleitners.

Kā ziņots, Latvijas lauksaimnieku intereses saistībā ar tiešmaksājumiem, kā arī citām nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības nozares problēmām tiek aktīvi lobētas Briselē gan no valsts, gan no lauksaimnieku nevalstisko organizāciju puses.

Patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru. Plānots, ka, sākot ar 2014.gadu, par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76,3 latus), 2015.gadā – 127 eiro (88,9 latus), 2016.gadā – 144 eiro (100,8 latus), 2017.gadā – 161 eiro (112,7 latus), 2018.gadā – 178 eiro (124,6 latus), 2019.gadā un 2020.gadā – 196 eiro (137,7 latus).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+