Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. septembris, 2014
Drukāt

Nacionāļi piedāvā apvienot vairākas ministrijas
 (23)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Nacionālās apvienības premjera kandidāts Roberts Zīle (otrais no labās) ar savu kabinetu: līdzšinējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu (no kreisās), iekšlietu ministra amata kandidātu Dzintaru Rasnaču un labklājības ministra amata kandidātu Imantu Parādnieku.

Labie rezultāti 12. Saeimas vēlēšanās un tiem sekojošā iekļūšana koalīcijā zināmā mērā nāca kā pārsteigums pašai Nacionālajai apvienībai (NA), kura sākotnēji pat nespēja atrast kandidātus ministru amatiem. Rezultātā ministru amatos nonāca cilvēki, kuru darbība saistīta ar dažādiem skandāliem (kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende) vai kuru redzējums atšķīrās no partijas vēlmēm (bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns). Uz līdzīgiem grābekļiem nacionāļi vairs nevēlas kāpt, tādēļ pirms 12. Saeimas vēlēšanām sagatavojuši pilnu “ēnu kabinetu”, ar kura sastāvu iepazīstināja īpaši rīkotā konferencē.

“Pirmkārt, valsts aizsardzības spēju stiprināšana, otrkārt, Krievijas lomas samazināšana Latvijas ekonomikā, it īpaši izbeidzot tās monopolstāvokli energoapgādē. Treškārt, nevienlīdzības samazināšana ienākumu sadalē un demogrāfijas uzlabošanas pasākumi. Ceturtkārt, latviešu valodas un kultūrvides nostiprināšana. Piektkārt, augstas pievienotās vērtības ekonomikas veicināšana,” sava potenciālā ministru kabineta prioritātes uzskaitīja NA premjera amata kandidāts Roberts Zīle.

Sekojot šīm prioritātēm, viņš savā valdībā gribētu redzēt visus pašreizējos NA ministrus (kultūras – Dace Melbārde, tieslietu – Gaidis Bērziņš, VARAM – Romāns Naudiņš). Satiksmes jomu varētu uzticēt bijušajam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, bet ekonomiku – Saeimas deputātam, bijušajam vides un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim.

Ārlietu ministrijas vadībā Zīle vēlētos redzēt pašreizējo Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Rihardu Kolu. Finanšu ministra amata kandidāts ir Rīgas domes deputāts un LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Andris Pārups, bet uz aizsardzības ministra amatu pretendē politikas zinātnes doktorants un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Māris Andžans. Iekšlietu ministra amatam tiek virzīts Saeimas deputāts Dzintars Ras­načs, bet izglītības ministra amatam – vēsturnieks, Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons.

Viena no NA prioritātēm ir nevienlīdzības mazināšana un dzimstības veicināšana, tādēļ labklājības ministra amatam tiek virzīts Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kurš ar šiem jautājumiem strādā arī parlamentā, vadot demogrāfijas lietu apakškomisiju. Visbeidzot – veselības ministra amats piedāvāts Slimību profilakses un kontroles centra vietniekam Dzintaram Mozgim, bet Zemkopības ministriju Nacionālā apvienība gatava uzticēt Talsu novada domes deputātei Ilzei Indriksonei.

Valdības veidošanas sarunā nacionāļiem vislielākā interese varētu būt par trim pašreiz viņu kontrolē esošajām ministrijām, kā arī aizsardzības, izglītības un labklājības nozari. Ja NA veidos nākamo valdību, R. Zīle varētu piedāvāt samazināt ministriju skaitu, tās apvienojot. Piemēram, Ekonomikas un Satiksmes ministrijas varētu tikt pievienotas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Bet tālākā nākotnē, kad būs atrisinātas nekārtības veselības nozares finansēšanā, Veselības ministrija varētu tikt apvienota ar Labklājības ministriju.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Godmanis jau 2008.gadā solīja “jau tuvākajā nākotnē samazināt valdību līdz 11 ministrijām tās apvienojot”!Īsi pirms pašlikvidēšanās,apvienot Labklājības un Veselības ministrijas,ierosināja arī Tautas partija! Kā medz teikt,”solīts makā nekrīt!” Vienmēr taču varēs aizbildināties: mēs taču valdībā neesam vieni! Bet valdībā vieni,kā izskatās, NA politiķi nemaz pat nevēlas būt! Nerunā vairs pat par pašu solīto PVN samazināšanu pārtikai!Nepiemin savā programmā arī līdz pat šodienai neatrisināto veselības apdrošināšanu,kas Igaunijā un Lietuvā atjaunota jau pirms divpadsmit gadiem! Taču uz labklājības ministra amatu jaunajā valdībā(kamēr vēl ministrijas navapvienotas) gan cer!

  2. … Novertejot attistijusos situaciju Bezabrene un tai vajadzigo virziena izmainu ministriju darba un personala sastava nakosas svarigas ministrijas, kas japarnem NA, ir Iekslietu un Aizsardzibas ministrijas, jo tas sava skata, attieciba un personala neatbilsts valsts Satversme noteiktam valsts interesem … !!!!

    … NA piedavajums apvienot ministrijas, kas strada ar valsts ekonimijas attistibas interesem, ir tikai PRAGMATISKS, NEPIECIESAMS MAZAI VALSTIJ UN DAUDZ SOLOS SKATIJUMS UZ NAKOTNI … !

    … Mana balss pieder NA, jo ta ir pieradijusi ar savu apnemibu sargat valsts esamibu, konstitucionali aizstavet autohtonas pamattautas tiesibas – lidzas ar visu LOJALO pilsonu tiesibam pec likuma un attistit tas ekonomiju pec civilizetam un sabiedribai pienemamam normam – ne kadas ideologijas centralas planosanas nejedzibam, kaila globalistu kapitalisma vai tas dogmatiska liberala kapitalisma visatlautibai …!

  3. Если учесть,что по-численности Латвия приблизительно равна одному жилому району Нью-Иорка или Парижа,или Москвы… ,то министерств должно быть на 50% меньше. В тех городах вообще нет ни одного отдельного министерства. К тому же и промышленность,и сельское хозяйство в Латвии на 80% принадлежит не государству к сожалению.

  4. Gerhards lai labāk raksta memuārus!

  5. Hiromantija>Hrestomātija Atbildēt

    Kultūras ministriju jāpievieno Izglītības un zinātnes ministrijai-kā Japānā (Izglītības,kultūras,sporta,zinātnes un tehnoloģiju ministrija),Nīderlandē (Izglītības,kultūras un zinātnes ministrija),Vācijā (Kultūras un mediju valsts ministrs),Austrijā (Izglītības un kultūras ministrija),Ungārijā (Izglītības un kultūras ministrija),Urugvajā (Izglītības un kultūras ministrija),Paragvajā (Izglītības un kultūras ministrija),Zimbabvē (Izglītības,sporta un kultūras ministrija),Samoa (Izglītības,sporta un kultūras ministrija),Bahamās (Izglītības,jaunatnes,sporta un kultūras ministrija)

  6. Fantaszēt jau var,bet jāpierāda ar darbiem,tas kremļa pakalpiņš Ušakovs dara kas tik ienāk prātā,drīz Rīgu pārvērtīs par maskavas guberņu un NA tik fantazē.

  7. Nevajag neko oriģinālu,nebijušu! Atbildēt

    Eksperimentus atstāsim “Vienotībai”! Drīzāk jau jāapvieno ir finanses un ekonomiku (plānošanu)un finanšu un ekonomikas policijas!Tāpat kā Francijā,Monako,Farēru (Fēru) salās,Sanmarīno,Spānijā,Andorā,Grieķijā,Rumānijā,Kosovā,Armēnijā,Indijā,Šrilankā,Kambodžā,Katarā,Bahreinā,Apvienotajos Arābu Emirātos,Japānā,Dienvidkorejā,Filipīnās,Kazahstānā,Irānā,Irākā,Peru,Panamā,Urugvajā,Paragvajā,Belizā,Antigvā un Barbudā,Jamaikā,Tērksas un Kaikosa salās,Sentvinsentā un Grenadīnēs,Montserratā,Ankiljā,Kaimanu salās,Mikronēzijas Federācijā,Papua Jaungvinejā,Fidži,Tongā,Kiribati,Palau,Etiopijā,Džibutijā,Eritrejā,Sudānā,Marokā,Kenijā,Mali,Ruandā,Madagaskarā,Ugandā,Botsvanā,Ganā,Centrālāfrikas Republikā,Kongo Republikā,Nigērā,Kamerūnā,Gabonā,Gvinejā Bisavā,Beninā,Senegālā,Burkina Faso,Lesoto,Mozambikā,Kaboverdē,Gambijā,Togo,Zambijā,Zimbabvē utt.

  8. Kultūras ministrija nav nepieciešama, jo tā kļuvusi par tautas mākslas vai diletantu atbalstīšanas ministriju, kam bieži nav sakara ar kultūras vērtībām. Profesionālās kultūras institūcijas no šīs ministres tā arī neko nav sagaidījušas. Tad kāpēc tērēt naudu?!

  9. Ne par Gerhardu,ne Rībenu,kas joprojām ir Vienotības patriote,un uzskata,ka “Dombrovskis ir izcils politiķis”,nebalsošu! Laikam jau tiešam ir jābūt izcilam,lai atļautos samazināt vēl vairāk pat desmit latu ģimenes valsts pabalstu! Interesanti,cik liels bija ieņēmums un kā tas tika izlietots?

  10. Iespējas palielināt neapliekamo minimumu samazinās Atbildēt

    “…jo straujāks ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinjums,jo mazākas paliek iespējas celt ar nodokli neapliekamo ienākumu slieksni.Faktiski katrs samazinātais ienākuma nodokļa likmes procenta punkts nozīmē lielāku pēcnodokļa ienākumu pieaugumu tiem,kam tie jau tā ir lieli,nevis tiem,kam tie ir zemi”,atzīst R.Zīle.” Skat.Pēc Jāņiem Latvijas iedzīvotāji būs nomaksājuši nodokļus un sāks pelnīt sev”,Domā,11.05.2012,15:00

  11. Gerhards varēs atkal rakt Daugavu!

  12. Vai pārtikas cenas samazinās,samazinot PVN likmi pārtikai un kurš iegūst starpību starp jauno un iepriekšējo PVN likmi pārtikai,Gerhards,ja tikai gribētu,varētu viegli uzzināt no saviem kolēģiem,jebkuras valsts Ekonomikas ministijā,jo samazināta PVN likme pārtikai(tikai ar dažiem izņēmumiem)pastāv praktiski visās pasaules valstīs,kurās tiek iekasēts PVN! Un,kas tie pr tādiem”ekspertiem”,kas uzskata,ka cenas nemainīsies,”ja jau patērētāji gatavi maksāt pašreizjo maksu par produktiem?” Kaut ko muļķīgāku vēl neesmu dzirdējis! Vai tad patērētājiem,Gerhardaprāt,protestējot,būtu jāatsakās no ēšanas un turpmāk (vismaz vasarās)jāpārtiek no saules enerģijas?
    Un tagad liksim viņu atkal par Ekonomikas ministru,lai paaugstina,zemniekiem par prieku, pievienotās vērtības nodokli vismaz līdz 25%,kā Dānijā!Vēl jau visi uz pilsētām nav pārcēlušies! Būs virāk zemes,ko pārdot!

  13. Aldis>Jauki laiki mūs gaida Atbildēt

    Vai Gerhards pats negribētu kādu laiku pabūt par pabalsta saņēmēju,lai tā īsti saprastu,ko tas nozīmē?

  14. Ar Staburagu Gerhardam nepietika? Atbildēt

    Tikai viens (otrais) no pieciem LZA rezolūcijas punktiem:
    Ņemt vērā vairāku tautsaimnieku aosvērumus,ka Daugavas pārveidošana par kuģojamu upi
    ekonomiskā ziņā ir augstākā mērā neracionāla un nerentabla. Tā radītu ne tikai neatgriezeniskus ekoloģiskus zaudējumus,bet arī tradicionālo dabas ainavu degradāciju,apdraudētu Daugavas krastos esošo pilsētu un apdzīvoto vietu kultūrvēsturiskos pieminekļus,pazeminātu funkcionējošo Daugavas HES jaudas. Ūdens daudzums Daugavā ir nepietiekams,lai nodrošinātu lieljaudas kuģu pietiekamu iegrimi.Gultnes māksļīga padziļināšana prasītu milzīgus ekonomiski neattaisnotus kapitālieguldījumus,papildus ņemot vērā faktu,ka kanāla ekspluatācija ziemas apstākļos ir apgrūtināta. LZA kategoriski iebilst pret kuģojamu Daugavas ūdensceļu iekļaušanu jebkādos Latvijas nacionālās stratēģijas plānu un vīziju projektos sakarā ar šādu scenāriju utopisko raksturu.Daugavas kuģojamā ceļa vietā LZA sēdes dalībnieki atzīst par nepieciešamu piesaistīt ES līdzekļus,lai radikāli modernizētu un uzlabotu dzelzceļu un autoceļu komunikāciju,nodrošinot Baltijas sasaisti ar ES un NVS valstīm.”
    Skat.”LZA viedoklis par kuģojamā Daugavas ūdensceļa izveidi”,Zinātnes Vēstnesis,2010.gada 10.maijs.
    Turpināsim eksperimentēt?

  15. Rihards Kols? Nebūs tā kā par jaunu? Ko tādu ievērojamu viņš ārpolitikas jomā apguvis un paveicis?

  16. es domaju varams tad bus parak traka ministrija ar parak dazadam nozarem
    manuprat vajadzetu darit sadi
    varamu sadalit – vides ministriju pievienot zemkopibas ministrijai
    regionalas attistibas un pasvaldibu ministriju – pievienot ekonomikas ministrijai pardevet ekonomikas un attistibas ministriju vai kka tamlidzigi
    ar IT saistitos jautajumus par kuriem ari varam atbild – pievienot satiksmes ministrijai un pardevet to par Infrastruktūras ministriju
    Veselibas un Labklājības ministrijas noteikti vajag apvienot.

  17. Jauki laiki gaida mūs! Atbildēt

    “Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos,jādomā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pārtikai palielināšanu,nevis samazināšanu,intervijā laikrakstam “Biznes&Baltija norāda ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.
    Viņš uzsver,ka priekšlikums partikai piemērot samazināto 5%PVN likmi ir vērtējams ļoti neviennozīmīgi.
    Atsevišķi eksperti uzskata,ka šādā gadījumā pārtikas cenas samazinātos,,bet citi norāda ka cenas nemainīsies,ja ju patērētājiir gatvi maksāt pašreizējo maksu par produktiem. Kas garantē,ka PVN samazināšans rezultātā samazināsies arī cenas? Kurš iegūs starpību starp jauno un iepriekšējo likmi? Tirgotāji vai ražotāji? Drīzāk ir jēga palielināt PVN,norāda ministrs.
    Kā skaidro Gerhards,palielinot PVN pārtikai,atsevišķiem sabiedrības sl’ņiem varētu kompensēt starpību,piemēram,maksājot pabalstus. Šādā gadījumā maznodrošinātie nesajustu izmaiņas nodokļa likmēs pārtikai,bet cenu pieaugums ļaus izņemt vairāk naudas no apgrozījuma un samazināt inflācijas spiedienu.
    Ekonomikas ministrs norāda,ka ikvienam varētu izmaksāt,piemēram,10 latu pabalstu. Maznodrošinātajiem tā būtu būtiska summa,bet tiem,kas tā jau ēd katru dienu melnos ikrus,tā būtu nenozīmīga un paradumus nemainītu.”
    Skat.”Gerhards: jādomā par PVN likmes pārtikai palielināšanu,nevis samazināšanu”,LETA Trešdiena,13.februāris (2008) 12:47

  18. esmu laikam vai nu par senu vai stulbu,taču nesaprotu – PRIEKŠ KĀ TIK MAZAI VALSTIJ KĀDA ŠOBRID IR LATVIJA,AR NEPILNIEM 2 MILJONIEM IEDZĪVOTAJU, VAJAG PIEĻAUT DARBOTIES 13! PARTIJĀM,JA TIK LIELAI VALSTIJ KĀ KANĀDA AR 40 MILJONIEM IEDZĪVOTAJU IR TIKAI 3!!! un tur tāpat risina daudz un dažādus jautājumus,likumus pieņem-atceļ,bet mums vairak ir to liekēžu kam nabadzīgie parastie iedzīvotāji maksā algas tūkstošos,bet paši tik visus 4 gadus no vēlēšanām līdz nākamām vēlēšanām cīnās par krēšliem sev, jau ta lielo algu vēl palielināšanu bet darbības tautas labā NAV!!!

  19. Gerharda ģeniālā ideja parrakt Daugavu,jau vien ir zelta vērtē!
    “Štaļinisko Daugavas kaskādes projektu,apvienojumā ar murgaino Krievijas impērijas sapni par
    militāro kanālu no Melnās jūras līdz Ķīšezeram,neviena atbildīga amatpersona neuzdrošinājās izvērtēt nopietni. Būtisks lūzums oficiālajā attieksmē notika pavisam nesen,2010.gada 4.martā,kad Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Gerhards parakstīja rīkojumu izveidot darba grupu”Latvijas un Baltkrievijas sadarbība,izmantojot Daugavu transporta pakalpojumu sniegšanai.”
    Skat.”Pieci kaķi sadomāja putru vārīt vakarā”,Dainis Īvāns,Vides Vēstis.
    Kasparam Gerhardam,kā ekonomikas ministram,tagad būs lieliska iespēja,savu grandiozo ideju pamatot ar precīziem ekonomiskiem aprēķiniem!

  20. “Labie rezultāti 12. Saeimas vēlēšanās un tiem sekojošā iekļūšana koalīcijā zināmā mērā nāca kā pārsteigums pašai Nacionālajai apvienībai (NA)” – WOW, Zvirbulis izgudrojis laika mašīnu 😀

  21. Par ko priecaajaties kungi? Vai par driizo galu?

    • Vai gaidi Krievijas guberņu, ka izskan draudi NA?

      • Nacionaalji ir teicama partija. Atcereesimies, ka vinji panaaca maaminju algu palielinaashanu truuciigaam maaminjaam! Ja mums nebuutu NA, tad diez vai buutu taads poitiivs dzimstiibas pieaugums, lielaaks nekaa igaunjiem un leishiem!

Draugiem Facebook Twitter Google+