Zolitūdes traģēdijas lietā stājies spēkā pirmais spriedums: Noraida prasību pret “Maxima Latvija” 2
Šodien stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru tiesa ir noraidījusi prasību pret uzņēmumu SIA „Maxima Latvija” civillietā, kurā tika izskatīta Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasība par morālās kompensācijas piedziņu, portālu LA.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Ivars Svilāns.
Rīgas apgabaltiesa jau šā gada 19.oktobrī pasludināja spriedumu, noraidot prasību pret uzņēmumu SIA „Maxima Latvija”. Izskatot uzņēmuma iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu pirmajā instancē, tiesa atzina, ka pirmās instances tiesa strīdu izspriedusi kļūdaini, jo nav konstatējama „Maxima Latvija” prettiesiska rīcība, neveicot cilvēku evakuāciju pēc ugunsgrēka trauksmes signalizācijas aktivizēšanās.
Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka nav pamata uzskatīt, ka „Maxima Latvija” konkrētajos apstākļos varēja paredzēt jumta, griestu un nesošo konstrukciju sagrūšanu, jo ugunsdrošības signalizācijas funkcija nebija brīdināt par iespējamo jumta iebrukumu.
Tiesa arī secinājusi, ka ugunsdzēsības trauksmes signalizācijas sistēma nebija sākusi darboties saistībā ar tuvojošos ēkas konstrukciju iegruvumu un ugunsgrēka trauksmes signalizācijas aktivizēšanās ir vērtējama kā sagadīšanās. Tiesa spriedumā ir atzinusi, ka ņemot vērā to, ka ugunsgrēks ēkā netika konstatēts, saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu signalizācijas iedarbošanās bija uzskatāma par viltus trauksmi, un tādējādi nebija pamats veikt cilvēku evakuāciju.
Attiecīgi nepastāvot cēloņsakarībai starp ugunsgrēka trauksmes signalizācijas atskanēšanu un ēkas jumta iebrukumu, nav piemērojama arī juridiskā atbildība. Izrietoši, tiesa atzina, ka nav juridiska pamata kompensācijas piedziņai no „Maxima Latvija”.
Spriedumu noteiktajā termiņā puses nav pārsūdzējušas un līdz ar to tas ir stājies spēkā.
Tiesā turpina izskatīt krimināllietu par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.