Latvijā
Izglītība

“Zviedru” rektoriem atlaides: ļaus iztikt bez valsts valodas prasmēm augstākajā līmenī 0


Anderss Pālzovs Rīgas Ekonomikas augstskolu vada bez valdības akcepta.
Anderss Pālzovs Rīgas Ekonomikas augstskolu vada bez valdības akcepta.
Foto: Ieva Makare/LETA

Divas augstskolas – Rīgas Ekonomikas augstskola (REA) un Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) – atšķirībā no citām Latvijas augstākās izglītības institūcijām varēs neievērot prasību, ka rektoram un citām vēlētajām augstskolas amatpersonām ir jāzina valsts valoda augstākajā līmenī.

To paredz Saeimas pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstītie likumprojekti par šīm augstskolām. Kā zināms, abas augstskolas šobrīd darbojas bez oficiāli apstiprinātiem rektoriem.

Pērn valdība atteicās atkārtoti apstiprināt amatā Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pālzovu, jo viņš nebija augstā līmenī apguvis latviešu valodu, kaut esot bijusi vienošanās, ka viņš to darīs. A. Pālzovs gan bez valdības akcepta turpina vadīt augstskolu un tās mājaslapā tīmeklī joprojām ir minēts kā rektors. Tas tāpēc, ka likums ļauj palikt amatā rektoram, kura pilnvaru laiks ir beidzies, ja vien valdība nav apstiprinājusi citu rektoru.

Amatā tieši valsts valodas neprasmes dēļ netika apstiprināts arī Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amata kandidāts Mels Kenijs, kurš sākumā solīja apgūt latviešu valodu, lai vēlāk gūtu valdības apstiprinājumu, bet nu no šīs idejas atteicies. Par augstskolas pagaidu vadītāju iecelts Latvijas Universitātes (LU) prorektors Jānis Ikstens.

Grozījumi REA likumā un jaunais likumprojekts par RJA darbību paredz, ka rektora amatā var apstiprināt ārvalstnieku un ka viņam jāzina valsts valoda tādā līmenī, lai rektors spētu veikt savus profesionālos pienākumus, taču, ja vien augstskola nodrošina tulkojumu valsts valodā, rektors var latviski nerunāt nemaz. Bet uz citām vēlētajām augstskolas amatpersonām neattieksies normatīvajos aktos noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu līmeni.

Kā zināms, citās augstskolās vēlētām amatpersonām ir jāzina latviešu valoda augstā līmenī.

Attiecībā uz REA jāpiebilst, ka jau līdz šim likums noteica, ka augstskolā studijas notiek angļu valodā, bet nebija skaidri pateikts, ka darbinieki savus darba pienākumus var pildīt, lietojot angļu valodu. Tagad šādu normu iecerēts iekļaut likumā, vienlaikus arī norādot, ka dokumentu apriti un saziņu ar valsts iestādēm augstskola nodrošina valsts valodā. Šādus likumprojektus iesniedza Saeimas deputāti no vairākām frakcijām, citstarp norādot, ka prasības par valodas prasmēm rektoriem nav samērīgas un, tās atceļot, sabiedrība necietīs.

Pērn izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pauda uzskatu, ka abu augstskolu rektoriem valsts valoda jāmāk tāpat kā citu augstskolu vadītājiem, taču, visticamāk, citu paša pārstāvošās partijas “Vienotības” biedru (deputāti Inese Lībiņa-Egnere un Hosams Abu Meri arī parakstījuši likumprojektus par REA un RJA) spiediena dēļ savu viedokli mainīja. Aizkulisēs par šo situāciju runā, ka “Vienotībai” bija pirmsvēlēšanu problēma: gribējās izpatikt gan nacionāli noskaņotiem, gan liberāliem vēlētājiem. Tikko vēlēšanas garām, tā likumprojekti virzās uz priekšu.

 

Kāpēc tieši šīs augstskolas?

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izglītības ministrs atzina, ka jautājums par rektoru valodu prasmēm “šausmīgi politizējies”. Tomēr uz šīm divām augstskolām varot pieļaut izņēmumu to īpašā statusa dēļ. REA dibināta ar Zviedrijas valdības atbalstu, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) noslēdzot starptautisku līgumu ar mērķi nodrošināt Latvijā izcilu izglītību ekonomikā un biznesa vadībā. RJA tapusi, parakstot līgumu starp Latvijas un Zviedrijas valdībām un “Sorosa fondu – Latvija”. Tagad augstskola ir neatkarīga LU sastāvdaļa – LU pieder 76 procenti augstskolas daļu, bet pārējās pieder “Sorosa fondam – Latvija”. Studijas augstskolās notiek angliski, tajās ir daudz ārvalstu studentu – REA pērn tādu bija pat 34 procenti, bet RJA – 19 procenti.

“Abas augstskolas tika dibinātas, lai sniegtu palīdzību Latvijas augstākās izglītības sistēmai,” uzsvēra K. Šadurskis.

Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra gan norādīja, ka faktiski šobrīd abas “zviedru” augstskolas ir tādas pašas kā citas privātās augstskolas, līdz ar to nav saprotams, kāpēc tām jāpiemēro izņēmumi. “Kā rektors var parakstīt dokumentus valsts valodā, ja tos nesaprot?” vaicāja J. Vētra. Viņu apstrīdēja REA Absolventu asociācijas prezidents Māris Simanovičs, sakot, ka REA joprojām ir Stokholmas Ekonomikas augstskolas franšīzes turētāja. Ar to tā atšķiras no citām privātajām augstskolām. J. Ikstens piebilda, ka visi dokumenti RJA tiek tulkoti latviski. “Nevar prasīt, lai visi cilvēki augstākajā līmenī prastu latviešu valodu,” viņš pauda.

Savukārt Rektoru padomei nav viedokļa par to, ka divām augstskolām tiek noteikti šādi atvieglojumi attiecībā uz valsts valodas lietošanu, atzina tās ģenerālsekretārs Jānis Bernāts. Abi likumprojekti padomē neesot apspriesti.

Likumprojektiem Saeima piešķīra steidzamības statusu, tātad tos izskatīs tikai divos lasījumos un tas liek prognozēt, ka tos pieņemt galīgajā lasījumā pagūs paveikt šī Saeima. Pret likumprojektiem balsoja tikai Nacionālās apvienības frakcijas deputāti, taču neviens no viņiem nekāpa tribīnē, lai aizstāvētu savu viedokli.

Juristiem jāprot latviešu valoda

Paredzams, ka ceturtdien Saeima lems par izmaiņām Augstskolu likumā, kur arī daļa pantu skar valodu lietojumu augstskolās. Vienā no tiem ir runa par to, kādā valodā jākārto eksāmens jurista kvalifikācijas iegūšanai. Jau pagājušā gada nogalē Saeima lēma, ka tiesību zinātņu profesionālo maģistra programmu absolventiem jākārto vienots valsts eksāmens. Tagad Tieslietu ministrija iesniegusi priekšlikumu, kas skaidri nosaka: šāds eksāmens kārtojams tikai latviešu valodā. Pamatojums: nokārtojot eksāmenu, tiek saņemta Latvijā atzīta jurista kvalifikācija, kas nozīmē, ka jurists māk latviešu valodu un pārzina Latvijas normatīvos aktus.

Pret šādu nosacījumu iebilda Latvijas Studentu apvienība, kas norādīja, ka, piemēram, RJA mācības ir angliski, arī citviet iespējamas studiju programmas, kur apgūst Eiropas Savienības tiesības, kur ir svarīgi termini angļu valodā.

AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra nostājās ministrijas pusē, norādot, ka ir arī akadēmiskās tiesību programmas, kuru noslēgumā nav jākārto vienotais juristu eksāmens, tajās tad arī varot mācīties angliski. Arī K. Šadurskis uzsvēra: ja grib Latvijas jurista kvalifikāciju, jāspēj latviski nokārtot eksāmenu. Šo nostāju atbalstīja lielākā daļa Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļu, kuri balsoja par ministrijas priekšlikumu.

Saistītie raksti

Saeimas deputāts Ints Dālderis vēlas panākt, lai likumā noteiktu, ka desmit procenti no katras studiju programmas jāīsteno kādā citā Eiropas Savienības valstu oficiālajā valodā, taču šāds priekšlikums nav guvis par likumprojektu atbildīgās komisijas atbalstu.

Svarīgākie komisijas atbalstītie priekšlikumi, kas nesaistās ar valodas lietojumu augstskolās, ir šādi: likumā iecerēts skaidri noteikt, ka dalība valsts augstskolas padomnieku konventā (tajā parasti lielākā daļa ir potenciālie darba devēji, tātad uzņēmēji) nenozīmē kļūšanu par valsts amatpersonu, profesora amatā var ievēlēt tikai personas ar doktora grādu, kam jau ir darba pieredze augstskolā, un AIP priekšsēdētājam padomes vadīšana var arī nebūt pamatdarbs.

LA.lv