Pirms 490 gadiem, 1524. gada 6. martā, Rīgas birģermeistars Pauls Dreilings nodeva pilsētas rīcībā ”vispārīgai lietošanai” piecas franciskāņu klostera bibliotēkas grāmatas, kas bija paglābtas reformātu rīkoto ”svētbilžu grautiņu” laikā un nonāca pilsētnieku rokās pēc franciskāņu mūku padzīšanas no Rīgas.

Lasītākie

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9

Lasīt citas ziņas

Šo brīdi arī uzskata par sākumu Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai. Jauno grāmatu krātuvi nosauca par “Bibliotheca Rigensis”, tātad Rīgas bibliotēku. Tās pirmais apsaimniekotājs bija Jēkaba baznīcas latviešu draudzes luterāņu mācītājs Nikolajs Ramms. Sākotnēji bibliotēkā dominēja reliģiska satura darbi latīņu valodā, bet bija arī tā laika filozofu un antīko autoru grāmatas, kā arī apcerējumi par medicīnu un vēsturi. Diemžēl 1941. gada vasaras karadarbības laikā līdz ar Rātsnamu sadega arī lielākā daļa sakrāto foliantu un rokrakstu. No vairāk nekā 400 tūkstošiem iespieddarbu izglābās tikai 46 tūkstoši eksemplāru, kas bija ievietoti seifos. Tomēr četras no Dreilinga Rammam reiz sniegtajām grāmatām joprojām ir bibliotēkas fondos.