Pirms 490 gadiem, 1524. gada 6. martā, Rīgas birģermeistars Pauls Dreilings nodeva pilsētas rīcībā ”vispārīgai lietošanai” piecas franciskāņu klostera bibliotēkas grāmatas, kas bija paglābtas reformātu rīkoto ”svētbilžu grautiņu” laikā un nonāca pilsētnieku rokās pēc franciskāņu mūku padzīšanas no Rīgas.

Lasītākie

Veselam

Eksperti atklāj 5 uztura bagātinātājus, kuri šoruden glābs tavu imunitāti: nē, sarakstā nav D vitamīna

Šāds skats vērojams ilgu laiku… Saeimas ārkārtas sēdē redzamā deputātu attieksme “izsit korķus”

“Man riebjas veids, kā to pasākumu ir sačakarējuši” – karstā reportāža no soctīkliem par Doma laukumā notiekošo 44

Lasīt citas ziņas

Šo brīdi arī uzskata par sākumu Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai. Jauno grāmatu krātuvi nosauca par “Bibliotheca Rigensis”, tātad Rīgas bibliotēku. Tās pirmais apsaimniekotājs bija Jēkaba baznīcas latviešu draudzes luterāņu mācītājs Nikolajs Ramms. Sākotnēji bibliotēkā dominēja reliģiska satura darbi latīņu valodā, bet bija arī tā laika filozofu un antīko autoru grāmatas, kā arī apcerējumi par medicīnu un vēsturi. Diemžēl 1941. gada vasaras karadarbības laikā līdz ar Rātsnamu sadega arī lielākā daļa sakrāto foliantu un rokrakstu. No vairāk nekā 400 tūkstošiem iespieddarbu izglābās tikai 46 tūkstoši eksemplāru, kas bija ievietoti seifos. Tomēr četras no Dreilinga Rammam reiz sniegtajām grāmatām joprojām ir bibliotēkas fondos.