1534. gada 30. oktobrī 0
Pirms 480 gadiem, 1534. gada 30. oktobrī, Anglijas parlaments skatīja tā saukto Supremātijas aktu’, kas paredzēja valsts baznīcas atšķelšanos no Romas pāvesta varas un pāriešanu karaļa Henrija VIII pārvaldībā.
Ar šo aktu, ko pieņēma 3. novembrī, tika izveidota anglikāņu baznīca ar karali priekšgalā. Dokuments joprojām ir spēkā un nosaka reliģisko dzīvi mūsdienu Lielbritānijā. Toreiz tas vispirms nozīmēja laicīgo likumu pārākumu pār baznīcas varu, kuru tā laika Eiropā personificēja Romas pāvests. Katoļu klosterus slēdza, visi īpašumi pārgāja valsts rokās. Ņemot to vērā, nereti vēsturnieki ”Supremātijas aktu” min kā reformācijas sākumu Anglijā. Ar savām sešām laulībām slavenais Henrijs VIII bija spēris laikmetam pārdrošu soli, kad pāvests Klements VII atteicās šķirt viņa pirmo laulību ar Spānijas princesi Aragonas Katrīnu, lai karalis varētu apprecēt jauno simpātiju – galma dāmu Annu Boleinu. Tomēr Henrija VIII rīcību noteica ne tikai personiski motīvi, bet arī politiski apsvērumi.
