Kā radies viens no Indijas simboliem – Tadžmahals? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 410 gadiem Indijas valdnieka jeb lielmogula dēls, princis Harams apprecēja vienu no sava tēva valsts vezīra meitām, 19 gadus veco Ardžumandu Banu Begumu. Dažus gadus vēlāk princis Harams kāpa tronī kā Indijas lielmoguls Šahs Džahāns (persiešu valodā – Pasaules valdnieks), bet viņa sieva, kas nebija vienīgā, taču vismīļākā, ieguva vārdu Mumtaza Mahala, ko tulko dažādi, tostarp kā Pils Rotu.
Kā vēsta leģenda, viņa bijusi ārkārtīgi skaista un gudra un valdnieks no viņas nešķīries pat karagājienos, uzticēdams sievai glabāt valsts zīmogu.
Mumtazai Mahalai bijusi milzu ietekme uz vīru. Viņš neatteicis tai neko, ko viņa arī nekavējusies izmantot pozitīvā nozīmē, dodama daudzus svarīgus padomus sarežģītās situācijās. Tautas atmiņā īpaši palicis, ka valdniece gādājusi par palīdzību trūkumcietējiem un panākusi uz nāvi notiesāto apžēlošanu.
Tā laika hronists apgalvojis, ka Šahs Džāhans pārējās sievas turējis tikai tādēļ, ka to prasīja valdnieka statuss, jo viņa sirds pilnībā piederējusi Mumtazai Mahalai. Galma dzejnieki nerimtīgi apdziedāja viņas skaistumu, graciozitāti un cēlumu. Skaistulei un valdniekam kopā bija 13 bērni, un viņa nomira 14. bērna dzemdību laikā karagājiena gaitā.
Šis stāsts droši vien nenonāktu līdz mūsdienām vai netiktu īpaši izcelts, ja vien par mīļotās sievas nāvi apbēdinātais lielmoguls nedotu pavēli uzbūvēt savas impērijas galvaspilsētā krāšņu mauzoleju – Tadžmahalu. Tur tika apbedīta Mumtaza Mahala un vēlāk līdzās viņai arī pats valdnieks.
Mūsdienās Tadžmahala mauzolejs ir viens no senās Indijas kultūras spilgtākajiem arhitektūras pieminekļiem, viens no Indijas simboliem.
