Zviedru sagrābtais Kurzemes un Zemgales hercogistes karogs.

Pirms 360 gadiem Pirmā Ziemeļu kara laikā zviedru armijas feldmaršals Roberts Duglass pēc karaļa Kārļa X Gustava pavēles ar viltu ieņēma Jelgavas pili un sagūstīja Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu un viņa ģimeni. Zviedru karavīri 40 laivās forsēja Lielupi, izsēdās Pilssalā un teju bez pretošanās pārņēma kontroli pār pili. Tas nebija pirmais gadījums, kad hercogiste, būdama Polijas–Lietuvas vasalis, cieta šīs valsts un Zviedrijas nebeidzamajos karos, taču hercoga Jēkaba sagūstīšana jau iezīmēja hercogistes gala sākumu. Zeme pēc tam divus gadus tika laupīta un postīta, un agrākā saimnieciskā rosība tajā vairs neatjaunojās. Jēkabs bija cerējis uz neitralitāti poļu–zviedru konfliktā un tās vārdā pat bija gatavs zviedru karaspēkam ļaut šķērsot savas valsts teritoriju, piegādāt pārtiku un maksāt atpirkšanās naudu. Dažas dienas pirms Jelgavas ieņemšanas bija parakstīta arī attiecīga vienošanās, taču karaļa rīkojums situāciju mainīja. Hercogu Jēkabu ar ģimeni nometināja Ivangorodas cietoksnī pie Narvas, kur Jēkabs gūstu izdzīvoja samērā brīvā režīmā. Kad 1660. gadā sākās Polijas–Lietuvas un Zviedrijas miera sarunas, tajās tika skatīts arī hercoga atbrīvošanas un īpašumu restitūcijas jautājums. Savos īpašumos Jēkabs drīkstēja atgriezties tā paša gada vasarā.