Konstantīns Grēvinks (1819–1887).

Pirms 200 gadiem Vīlandē (Viljandi) advokāta ģimenē piedzima Baltijas ģeologs, mineralogs un arheologs, profesors Konstantīns Grēvinks. Pieņem, ka viņa tēvs, Sīpeles muižas vagara dēls Kaspars Johans, vēl jaunībā bijis latvietis, uzvārdā Krieviņš, bet tad guvis izglītību, izsities ļaudīs, ieprecējies vācu dzimtā, kļuvis par cienījamu vīru Vīlandē un visā šajā procesā pārvācojies un pārtapis par Grēvinku.

Lasītākie

Kokteilis

Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 cipariem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro 15

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 133

TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts

Lasīt citas ziņas

Ja Konstantīnu pieskaitām latviešiem, tad viņš ir viens no pirmajiem tautiešiem, kaut pārvācots, kurš 19. gadsimta 30. gados ieguvis izglītību Tērbatas universitātē, turklāt vēl papildinājies Berlīnes un Jēnas universitātēs.

Grēvinks ir vairāku Baltijas ģeoloģijai veltītu darbu autors, strādājis Krievijas Zinātņu akadēmijas Mineraloģijas muzejā un 1848. gadā piedalījies arī ekspedīcijā tolaik cara kronim piederošajā Aļaskā. Pats viņš sevi un arī citi viņu tad par latvieti vairs neturēja.

Darba svētku dienā – 1.maijā – Latvijā gaiss iesils līdz +23 grādiem

Farmācijas gigants “AstraZeneca” atzīst, ka viens no tās Covid-19 vakcīnas blakusefektiem var būt pat nāvējošs

Būtiska informācija koplietošanas transportlīdzekļu izmantotājiem: no 1.maija Rīgā spēkā stāsies jauni noteikumi

Grēvinks interesējies par ģeoloģiskiem retumiem Baltijā un aprakstījis, piemēram, leģendāro Pērkonakmeni, kurš atradies uz saliņas Ālandes upes ietekā Liepājas ezerā un līdz mūsdienām nav saglabājies, jo sašķelts šķembās. 19. gadsimta vidū tas ar apkārtmēru vairāk nekā 30 metru bijis, iespējams, lielākais akmens Latvijas teritorijā.

• diena vēsturē
• Konstantīns Grēvinks