Skābeklis uz Zemes beigsies ātrāk nekā iepriekš domāts: kad tas notiks? 0
Skābeklis, ko šodien uzskatām par pašsaprotamu mūsu planētas atmosfēras sastāvdaļu, uz Zemes, iespējams, nebūs mūžīgi. Zinātnieki ar datomodelēšanas palīdzību mēģinājuši noskaidrot, cik ilgi vēl mūsu planētai saglabāsies ar skābekli bagāta atmosfēra, vēsta BBC “Sky at Night Magazine.”
Aprēķini liecina, ka šis periods varētu ilgt aptuveni vienu miljardu gadu. Zinātnieki apsver vairākus iespējamus scenārijus, kas tālā nākotnē varētu padarīt Zemi neapdzīvojamu. Tie ietver klimata pārmaiņas, oglekļa dioksīda līmeņa paaugstināšanos, asteroīda triecienu un pakāpenisku Saules spilgtuma palielināšanos.
Tomēr pētnieku grupa secināja, ka viens no visticamākajiem scenārijiem būtu Zemes ar skābekli bagātās atmosfēras zudums.
Toho universitātes asociētais profesors Kazumi Ozaki un Džordžijas Tehnoloģiju institūta asociētais profesors Kristofers Reinhards izveidoja datormodeli, kas ņem vērā planētas klimatu un bioķīmiskos procesus. Lai iegūtu ticamāku prognozi, Ozaki veica vairāk nekā 400 000 simulāciju, katru reizi mainot dažādus modeļa parametrus. Žurnālā “Nature Geoscience” publicētā pētījuma rezultāti liecina, ka Zemes skābekļa bagātā atmosfēra varētu pastāvēt vēl aptuveni 1 miljardu gadu.
Kas notiks pēc tam?
Saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem, pēc šī perioda uz Zemes var notikt strauja deoksigenācija jeb strauja skābekļa līmeņa samazināšanās atmosfērā. Tā rezultātā atmosfēra kļūs līdzīga tai, kāda pastāvēja uz agrīnās Zemes pirms lielā oksidācijas notikuma aptuveni pirms 2,5 miljardiem gadu
“Pēc ievērojamas deoksigenācijas atmosfēru raksturo paaugstināts metāna līmenis, zems CO2 līmenis un ozona slāņa trūkums. Zemes sistēma, visticamāk, kļūs par anaerobo dzīvības formu pasauli,” skaidroja Ozaki.
Vienlaikus zinātnieki atzīmē, ka nav iespējams pilnībā precīzi paredzēt procesus, kas notiks uz Zemes nākamo miljardu gadu laikā.
Zemes atmosfēra ne vienmēr bija tāda, kādu pazīstam šodien. Planētas agrīnajā vēsturē brīvais skābeklis atmosfērā bija ļoti nelielā daudzumā. Būtisks pavērsiens notika aptuveni pirms 2,4 līdz 2,5 miljardiem gadu, kad sākās lielais oksidācijas notikums. Šajā periodā skābekļa daudzums atmosfērā un okeānos būtiski palielinājās.
Zinātnieki šo procesu saista ar skābekli ražojošās fotosintēzes attīstību, ko veica mikroorganismi. Skābeklim pamazām uzkrājoties, mainījās visas planētas ķīmiskā vide, radot priekšnoteikumus sarežģītāku dzīvības formu attīstībai. Mūsdienās skābeklis veido aptuveni piekto daļu Zemes atmosfēras, taču pētījums atgādina, ka šāds stāvoklis nav bijis nemainīgs visas planētas vēstures laikā.
