Pirms 150 gadiem, 1865. gada 9. aprīlī, ASV konfederātu jeb dienvidnieku ģenerālis Roberts Lī kādā fermā pie Apomatoksas ciema Virdžīnijas štatā parakstīja dienvidnieku Ziemeļvirdžīnijas armijas kapitulāciju ziemeļnieku ģenerāļa Vilisa Granta spēku priekšā.

Lasītākie

Kokteilis

7 pārsteidzošas lietas, ko par jums atklāj apģērba krāsa

Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15

Kadirovam daudz nav atlicis – viņš mirst. Čečenijas līdera nāve var ievilkt Putinu jaunā karā 144

Lasīt citas ziņas

Līdz ar to faktiski beidzās četrus gadus ilgais ASV Pilsoņu karš, jo Lī bija dienvidnieku armijas komandieris, bet Ziemeļvirdžīnijas armija ar tās 28 tūkstošiem vīru veidoja konfederātu bruņoto spēku kodolu. Aprīļa gaitā viena pēc otras kapitulēja arī citas dienvidnieku daļas, bet maija sākumā pārstāja eksistēt konfederātu valdība. Jāatzīmē, ka Lī solis ASV vēsturē tiek vērtēts ļoti pozitīvi, jo ģenerālis saprata, ka kara turpināšana tik un tā beigsies ar dienvidnieku sakāvi, un bija jādomā par sašķeltās valsts samierināšanu. Uz to ģenerālis norādījis, kad daži viņa virsnieki mudināja sadalīt armiju mazās grupās un sākt partizānu cīņas.