Pirms 150 gadiem, 1866. gada 18. martā, Saldus pagasta “Bebros” kalēja ģimenē dzimis latviešu nacionālās glezniecības skolas pamatlicējs Janis Rozentāls.

Lasītākie

Mājas

Māju apsēdušas peles? 15 smaržas, kuras šie grauzēji vienkārši nespēj paciest

Kokteilis

Īpaša enerģija: 4 dzimšanas datumi, kas sevī ietver gudrību no iepriekšējām dzīvēm

Paciente ar sūdzībām par galvassāpēm vēršas vairākās slimnīcās, taču pretī saņem vien nievājošu attieksmi – kā vēlāk izrādās, viņai diagnosticēta nopietna slimība

Lasīt citas ziņas

Viņu izceļ kā latviešu sadzīves žanra glezniecības izveidotāju, ievērojamu portretistu, arī ainavistu un altārgleznu autoru. Sabiedrībā labi atpazīstama 1894. gada Saldus aina “No baznīcas”, tāpat viņa pašportrets, mitoloģiskais “Melna čūska miltus mala” un citi. Kā tas visbiežāk notiek, Rozentāla nozīme latviešu mākslā tika atskārsta tikai pēc viņa nāves, taču tas notika negaidīti ātri. Gleznotāja laikabiedrs tēlnieks Gustavs Šķilters 1936. gadā konstatēja: “Rozentāla slava aug un pieņemas ik dienas. Viņa kādreizējie skauģi un nelabvēli apklusuši. Muzeji un mākslas darbu krājēji plūcas ap katru atstāto gleznu un maksā par tām tādas cenas, par kādām Rozentāls, dzīvs būdams, ir nesapņoja.” Jāatzīmē, ka gleznotāja plašais dzīvoklis Alberta ielā 12 – 9 savulaik kalpoja par latviešu inteliģences sanākšanas vietu. Pie Rozentāla dzīvojis arī rakstnieks Rūdolfs Blaumanis.